Sprediķis Trešā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Jesaja 25:6-7, Jāņa Atklāsme 19:5-9, Lūkas ev. 14:16-24

Šodienas galvenā tēma ir aicinājums uz Dieva Valstību. Vecās Derības lasījums māca, par vareno mielastu, ko Trīsvienīgais Dievs sarīkos. Mielasts ir gan kristīgā dzīve, garīgā pārtika zemes virsū un Debesu Valstības godība. Šajā mielastā nekas nepietrūkst un viss tiks atklāts.

Šajā pasaulē pakāpeniski Dievs atklāj Savu godību un mūžībā redzēsim visu Dieva godību. Otrais lasījums māca par kāzu mielastu. Jēzus ir līgavainis, kristīga baznīca zemes virsū un ikviens kristietis ir līgava. Ikvienam kristietim ir jādomā par sevi, ka viņš ir garīgā laulībā ar Jēzu. Mīlestība un uzticība ir galvenie vārdi. Katru reizi, kad tu nodarbojies ar jebkādu Dievbijību, tu apstiprini savu garīgo laulību ar Jēzu. Evaņģēlijs māca sīkāk par šo aicinājumu, kas un kā. Ir aicinājums uz mielastu. Tajā laikā lauksaimniecība bija ļoti vāji attīstīta salīdzinot ar šodien un sociālās plaisas sabiedrībā bija milzīgi daudz lielākas. Daudzi bija pavisam trūcīgi, dzīvoja pastāvīgā pusbadā un bada drauds vienmēr bija aiz stūra. Atbilstoši mūsu apstākļiem mielasts bija kaut kas pavisam labs, prātam neaptverams.

Tātad, Trīsvienīgā Dieva piedāvājums par ticības kopību zemes virsū un mūžīgo svētlaimi pēc nāves ir kaut kas pavisam vērtīgs, ārkārtīgi labs un pozitīvs. Kā mielasts izbadējušam cilvēkam, un tik un tā ir tie, kuri bija un ir pietiekami dumji un bezkaunīgi, lai atteiktu. Visi sāka aizbildināties, kaut kas cits nekā Jēzus un Dieva Valstības godība bija svarīgāks. Un ir tieši tas pats šodien. Tie aizbildinājumi bija visi diezgan liekulīgi. Tie vērši un to tīrumu jau bija apskatīti un mielasts notika vakarā, kad ir galīgā tumsa un tu neko nevari apskatīt. Būtu godīgāk pateikt, ka viņi negribēja un viss. Man nākas dzirdēt ļoti daudzus sliktus aizbildinājumus, kāpēc cilvēki nenāk uz baznīcu. Ļoti daudziem ir ārkārtīgi lieli aktieru un liekulības talanti. Bet reiz viens cilvēks man pateica atklāti šādus vārdus:  Es uz baznīcu neiešu, jo, negribu, esmu pagāns. Saproti mani pareizi, es protams viņam nepiekrītu, bet es ļoti atzinīgi novērtēju viņa godīgumu un atklātību. Pagāns viņš bija, jā, bet ne liekulis un aktieris.

Ir viegli moralizēt par citiem, bet tavs un mans aicinājums šodien ir, lai izvērtētu SEVI. Kā ir ar MANIEM aizbildinājumiem, kā ir ar MANIEM aktieru un liekulības talantiem. Diemžēl ir tā, ka mēs visi esam apdāvināti diezgan šajā jomā. Tāpēc nevajag liekuļot, bet iet uz mielastu. Mielasts sastāv no garīgās pārtikas vispār un no Debesu Valstības godības. Tāpēc vajag ēst garīgo pārtiku gan darbadienās, gan svētdienās. Proti, lūgt un lasīt Bībeli mājās darbadienās un piedalīties Dievkalpojumos trešdienās un Svētdienās. Piedalīties rekolekcijās un sadraudzībās kad tādas notiek. Atsaucies, ierodies Trīsvienīgā Dieva mielastā. Tad tev nevajag izdomāt sliktus aizbildinājumus un attīstīt  aktiera un liekulības talantus. Un tās reizes, kad sātans tevi apmuļķo un tu paliec mājās Svētdienā, tad esi godīgs. Saki mācītājam godīgi, ka sātans mani apmuļķoja, es biju pagāns. Un neattīsti, bet apkaro savu aktiera un liekulības talantus. Nestāsti mācītājam sliktus aizbildinājumus. Viņš nav tik dumjš, ka viņš tic pasakām. Un viņam ir apnikuši slikti aizbildinājumi.

Uz kādu mielastu tu VIENMĒR ej? Izšķirošais jautājums ir uz kādu? Vai nu tu ej uz sātana viltus mielastu. kas notiek visur ārpus no draudzes kopības un beidzas ar tavu dvēseles cepšanu elles krāsnīs? Vai tu ej uz Trīsvienīgā Dieva mielastu, kas sākas baznīcas kopībā zemes virsū un beidzas ar mūžīgo svētlaimi Debesu Valstībā? Katram cilvēkam ir atbildība par savu dvēseli, par savu izvēli Trīsvienīgā Dieva priekšā. Ir daudz par ko tev un man ir atbildība. Daudziem būtiskiem lēmumiem ir jāpieņem dzīves gaitā. Bet vislielākā atbildība, viss būtiskais lēmums ir par to, uz kādu mielastu tu ej. Uz Dieva mielastu vai uz sātana viltus mielastu. Tāpēc ir jādod Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum pirmā vieta. Bez kompromisiem un liekulības. Trīsvienīgā Dieva priekšā nav pamatoti labi aizbildinājumi, lai atteiktu. Un ja tev ir aktiera talants, lai apmuļķotu mācītāju, Dievs redz tavu sirdi un zina īsto iemeslu, ja tu nenāc uz Dieva mielastu. Ka tu esi pagāns.

Viens aizbildinājās ar pieciem jūgu vēršiem. Pieci. Cik cilvēkam ir maņas? Piecas. Ar visu spēku, ar visām maņām ir jānāk uz Dieva mielastu un ar visām maņām, ar visu spēku, ir jākalpo Trīsvienīgajam Dievam. Dieva resursi ir neizsmeļami. Vienīgais jautājums ir, cik tu gribi ņemt pretī. Cilvēku priekšā ir protams atļauts ar aktiera talantu, tam ir sava vieta cilvēku priekšā, bet Dieva priekšā aktiera un liekulības talanti neder, itin nemaz. Sieviete nevar būt pusgrūtniece, vai nu viņa ir vai nav grūtniece. Tāpat cilvēks ir pagāns vai kristietis, nevar būt kaut kas pa vidu. Karsts vai auksts, remdens neder. Un karsts ir optimāla versija. Dievs piedāvā Savu mielastu visiem. Ja cilvēks nonāks sātana viltus mielastā, viņš ir pats vainīgs. Ar prieku darīt Dieva gribu ir optimālā versija. Kristietība ir nopietna, bet nav drūma. Jau tagad Dievs dod prieku sirdī un Debesu Valstības godība būs neaptverama. Kā trekns mielasts izbadējušam cilvēkam.

Šodienas bauslis: Ir jādod Dievam pirmā vieta un jāatsaucas Viņa aicinājumam.

Šodienas evaņģēlijs: Ielūgums ir priekš visiem, Dieva mielasts ir mūžīgs un varens.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Dieva mielasts ir bez trūkumiem un Dieva godība tiks tur atklāta.

2.      Ir jādomā par sevi, ka esam garīgā laulībā ar Jēzu.

3.    Cilvēkus tu varētu apkrāpt ar aktiera talantiem, Dievu nē.

Sprediķis Trīsvienības svētkos

5. Moz. 4:32-34, 39-40, Ap. D. 2:24-35, Mt. 11:25-30

Šodienas galvenā tēma ir par Trīsvienību, ka Dievs ir parādījies, atklājies Sevi kā Trīsvienīgs. Vecās Derības lasījums māca divas galvenās lietas. Pirmā, ka mēs paši nevaram zināt kāds Dievs ir. Tāpēc, no žēlastības, tāpēc, ka Viņš mūs mīl un grib sadraudzēties ar mums, Dievs ir parādījies, atklājies Sevi kā Trīsvienīgs, kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Otrā galvenā lieta šajā lasījumā ir, ka Dievs ir aicinājis, izredzējis Sev tautu. Vecās Derības laikā ebreji bija Trīsvienīgā Dieva tauta. Šodien Dieva tauta ir kristieši no visām tautām, ciltīm un valodām.

Kāda ir vai kādai vajadzētu būt Dieva tautai? Pirms aptuveni 1900 gadiem, kristīgā tauta tika raksturota šādā veidā: Viņi dzīvo savās tēvzemēs, bet kā viesi. Viņiem ir pilsoniskās tiesības, bet tomēr uztver sevi kā svešiniekus. Katra sveša valsts, viņiem varētu kļūt par tēvzemi un katra tēvzeme viņiem ir sveša. Viņu galdi ir atvērti visiem, bet ne viņu gultas. Viņi dzīvo miesā, bet ne pēc miesas. Viņi atrodas zemes virsū, bet viņu tēvzeme ir Debesu Valstība. Viņiem viss pietrūkst un vienlaicīgi viņi ir bagāti. Tā Trīsvienīgai Dieva tautai vajadzētu domāt un uztvert sevi.

Otrais lasījums māca, kas ir galvenais kristīgajā atklāsmē, galvenais, ko Dievs mums ir parādījis. Ka Jēzus ir miris un augšāmcēlies, ar Savu nāvi uzvarējis nāvi. Evaņģēlijs māca sīkāk, kā šī atklāsme notiek. Ir rakstīts, ka Jēzus runāja un sacīja. Jēzus runā uz mums, Dievs ar tevi un mani grib sazināties. Vienīgais jautājums ir, vai tev un man ir atvērtas sirdis, vai dzirdam, uztveram, sadzirdam, ko Trīsvienīgais Dievs mums saka. Kā sadzirdēt ko Dievs vēlas tev un man pateikt? Būtu daudz ko pieminēt, bet pieminu divas būtiskas lietas. Viena ir, lai vienmēr rūpīgi izmeklēt sirdsapziņu un nožēlot grēkus. Nepiedoti grēki veido neredzamu, bet reālu mūri starp tevi un Dievu. Otrā lieta, kas traucē ir steiga un fonu mūziku vai skaņas. Ir jālūdz un jālasa Bībeli klusumā, bez steigas, lai tu varētu sadzirdēt Dieva balsi sirdī. Jēzus arī pateicas un slavē Savu tēvu par to, ka Viņš ir atklājis Sevi. Tev un man ir jādara tāpat. Ir daudz par ko slavēt un pateikties un šodien gribētu īpaši pieminēt vienu aspektu.

Paši par sevi mēs nevarētu zināt, kāds Dievs ir. Mēs varētu tikai minēt vai ir divvienīgs vai astoņvienīgs vai septiņdesmitvienīgs. Tā būtu totāla loterija, kurā mēs nekad neuzminētu pareizi. Tāpēc ir jāpateicas Trīsvienīgajam Dievam par to, ka Viņš ir atklājis Sevi kā Trīsvienīgs, kā Tēvs un Dēls un Svētais Gars. Un ir jāapzinās, kāpēc un jāpateicas arī par to. Iemesls ir, ka Dievs mīl tevi un mani, ka viņš grib pestīt tavu un manu dvēseli. Iemesls ir arī, ka Trīsvienīgais Dievs ir sabiedrisks, viņam patīk kompānija. Viņš grib sadraudzēties un veidot attiecības ar tevi un mani. Jēzus arī saka, ka šis ir apslēpts gudriem un atklāts bērniem. Kā to saprast? Vai tas nozīmē, ka visiem kristiešiem jābūt neizglītotiem un neinteliģentiem? Nē, tā nav domāts. Kā tad ir domāts? Ka mēs paši nekad nevaram izdomāt ar savām galvām, kāds Dievs ir, ka tam jābūt atklātam tev un man.

Tie it kā gudrie, kam viss ir apslēpts ir tie, kuri domā, ka viņi paši ir gudri un paši zina, kāds Dievs ir. Tie, it kā gudrie, ir tie, kuri pēc būtības saka Trīsvienīgajam Dievam aptuveni šādi: Tev ir jābūt tādam, kāds es gribu, lai tu būtu, Tev jābūt tādam, kas ir man pa prātam. Tā ir maigi izsakoties augstprātība, drīzāk bezkaunības augstākā pakāpe. Tā ir attieksme, kas neder Svēta Mūžīgā Nemirstīgā Trīsvienīgā Dieva priekšā. Vietā mums ir jābūt nevis bērniem, bet kā bērni. Proti, ar šādu attieksmi Trīsvienīgā Dieva priekšā: Kungs, es pats nezinu, kāds tu esi, bet lūdzu, parādies man, parādi lūdzu, kāds Tu esi, atklājies man, māci man, lai es varētu Tev kalpot un sekot. Un Trīsvienīgais Dievs ir parādījis Sevi un parādās visos laikos un visās vietās visiem, kuri nopietni Viņu meklē. Kristīgajā baznīcā un kristīgajā mācībā, draudzes kopībā, Trīsvienīgais Dievs ir atrodams.

Šodien Jēzus arī runā par jūgu, kas nav gluži pareizi tulkots. Orģinālvalodā tās ir nesenes, vai nēši. Mūsdienās jaunieši varbūt vairs nezina, kas tas ir, bet vecos laikos nēši bija parasti laukos un lietoja, kad nesa ūdeni un būtiski atvieglināja procesu. Secinājums ir vienkāršs. Jēzus un kristīgā ticība atvieglina dzīvi, padara vieglāk nest un izturēt dzīves grūtības. Bet tas nav izsmeļošs paskaidrojums. Kā tādi nēši izskatās? Kad tas uzlikts uz pleciem, tad veido krustu. Tāpēc nēši ir simbols vai bilde par Jēzus krustu. Vissmagākā nasta ko cilvēks var nest ir slikta sirdsapziņa, nepiedoti grēki, bet Jēzus nēši, proti, Viņa krusts noņem grēka un sliktas sirdsapziņas nastas. Jēzus nēši, krusts ir saudzīgs, jo Viņš to nes. Jēzus nēši, krusts, ir viegls, jo Viņš to nes. Jēzus dod pārliecību, ka tavi un mani grēki ir piedoti. Jēzus dod pārliecību, ka Dievs ir Trīsvienīgs un, ka tev un man ir pareizas attiecības ar Viņu. Un tas dod prieku un atvieglinājumu sirdī.

Šodienas bauslis: Tev ir jāsaprot, ka pats nevar izdomāt, kāds Dievs ir, tam jābūt atklātam tev.

Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs parāda pazemīgajiem, kāds Viņš ir. Un dod pārliecību par grēku piedošanu un par Dievbērnības statusu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Dievs ir atklājis Sevi kā Trīsvienīgs un aicinājis Sev kristīgo tautu zemes virsū.

2.      Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir vissvarīgākais šajā atklāsmē, bet protams viss ir svarīgs.

3.      Vajag pateikties un slavēt Trīsvienīgo Dievu par to, ka atklājas. Un par to, kāpēc atklājas. Tāpēc, ka mīl tevi un mani.

Sprediķis Ģimenes diena

Sprediķis

Jeremija 29:11-13, Efeziešiem 3:14-21, Jāņa 16:23-33

Šodienas galvenā tēma ir lūgšana, kas un kā saistībā ar lūgšanu. Vecās Derības lasījums māca, ka atradīsim Dievu, ja meklējam no visas sirds. It kā skaidrs, bet viens jautājums paliek. Kādi ir šķēršļi, kas traucē tev un man atrast Trīsvienīgo Dievu? Nav tā, ka Dievs ir apslēpis, pazudis. Tie šķēršļi ir manī un tevī, cilvēkā. Caur lūgšanu šķēršļi tiek noņemti, varbūt ne totāli, bet tie noteikti samazinājās.

Caur lūgšanu dvēsele atveras un paliek mīksta Trīsvienīgā Dieva priekšā, šķēršļi samazinājās, un mēs varam atrast un redzēt Dievu. Ar līdzību lūgšana ir aptuveni kā tīrīt brilles jeb loga stiklus. Pēc tam tu redzi labāk, kā atrast Trīsvienīgo Dievu. Otrais lasījums māca par dvēseles vajadzībām. Visiem ir skaidrs, ka miesai vajag pārtiku un varētu saslimst. Bet diemžēl visiem nav skaidrs, ka tieši tas pats attiecas arī uz dvēseli. Caur garīgo pārtiku, Bībeli, Svēto Vakarēdienu un lūgšanu dvēsele tiek pabarota. Caur garīgo pārtiku dvēseles slimības, proti, grēks, tiek ārstēts un dziedināts. Trīsvienīgais Dievs ir neaptverams liels spēka avots, no kā varam smelties spēku un stiprināties. Izšķirošais jautājums ir kā. Laikam visiem ir skaidrs, kā viss notiek DUS. Degviela atrodas zem zemes un tai ir jātiek augšā un bākā iekšā. Tas notiek caur degvielas sūkni. Bez sūkņa degviela paliktu zem zemes un mašīna netiktu uz priekšu.

Līdzībā lūgšana ir kā attiecīgais sūknis, tas veids caur ko Dieva spēks tiek pie mums un mūsos. Bez lūgšanas, bez garīgās degvielas uzpildes, tu garīgi netiec uz priekšu, bet tava kristīgā dzīve apstājas. Līdzībā degviela ir Svētais Gars un sūknis lūgšana. Vienīgā būtiska atšķirība ir, ka degviela kaitē dabu un maksa dārgi. Svētais Gars un lūgšana nekaite dabu un nemaksa naudu nemaz. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka vajag lūgties Viņa vārdā. Ko tas nozīmē? Vajag pabeigt visas lūgšanas sakot Jēzus vārdā, āmen jā, bet. Nē tikai, tur ir daudz vairāk iekļauts. Viens aspekts ir apzināties, ka tikai caur Jēzus krustu un augšāmcelšanas mēs varam vispār tuvoties Tēvam. Vel viens aspekts ir, kas ir galvenais mērķis un virziens lūgšanā. Ja tu uztver, ka lūgšanas galvenais mērķis ir, lai tu paziņo Dievam, kas Viņam ir jādara priekš tevis, tad ir šķībi. Tad ir lūgšana manā vārdā.

Ja galvenais virziens ir no tevis uz Dievu, tad arī ir šķībi, tad arī ir lūgšana manā vārdā. Galvenais mērķis ar lūgšanu ir, ka tu atveries Trīsvienīgā Dieva un Jēzus priekšā. Lai tu uzzinātu, ko Dievs vēlas paziņot tev. Galvenajam virzienam jābūt no Dieva uz tevi. Kad tā ir, tad ir lūgšana Jēzus vārdā. To pašu var arī izteikt ar nedaudz citiem vārdiem. Varam teikt, ka lūgšanas mērķi ir pirmkārt, lai atstātu pasauli un iet pie Tēva. Ne tīri burtiski, bet garīgā aspektā. Otrkārt, lai atstātu sevi un savu aiz sevis, lai mainītu uzmanības centrs no sevis uz Dievu. Treškārt, lai meklētu prieku un mieru, kur tās ir atrodamas, proti, pie Tēva. Es teicu, ka lūgšana ir kā sūknis, bet varam arī teikt, ka lūgšana ir tilts no debesīm uz zemi. Ko es esmu teicis nenozīmē, ka ir aizliegts izteikt savas vēlmes Trīsvienīgā Dieva priekšā, ka nedrīkst lūgt par konkrētām lietām. To drīkst, bet.

Pirmkārt ir jāatveras Dieva priekšā, sadzirdēt Viņa balsi. Tikai otrkārt vajag izteikt savas vēlmes. Un ja tu uzmanīgi sadzirdi ko Dievs tev saka lūgšanā, esmu diezgan pārliecināts, ka tavas vēlmes mainās ar laiku. Jēzus arī saka mācekļiem šodien, ne atklāti, bet starp rindām, ka viņu sirds prātam un attieksmei vajadzētu mainīties. Kādā veidā? Būtu daudz ko pieminēt, bet gribētu uzsvērt divus aspektus. Viens ir, ko es netieši pieminēju, ka cilvēks nedrīkst tikai vārīties savā sulā. Viņam ir jātiek galā ar savu savtīgumu, jāprot apkarot un vismaz ierobežot savu savtīgumu. Otrais aspekts ir saistīts ar realitāti vai īstenību, kas ir realitāte, ko mēs uztveram ar vārdu realitāti vai īstenību. Laicīgi cilvēki saka, ka īstenība ir materiālas lietas, ko mēs redzam ar savām acīm. Bet tā nav. Tās ir nepastāvīgas, ātrāk vai vēlāk redzamais vairs nebūs. Īstenība vai realitāte ir neredzamais. Neredzamais Trīsvienīgais Dievs un Viņa Valstība paliks. Lūgšana ir garīga ārstēšana. Caur lūgšanu tu mācies vismaz ierobežot savu savtīgumu un tu mācies redzēt savādāk. Tu arī mācies redzēt, ka neredzamais ir ĪSTENĪBA ar lieliem burtiem un redzamais īstenība ar maziem burtiem.

Tava dvēsele ir Dieva radīta, ar Debešķīgo izcelsmi. Tāpēc tā var apmierināties, pabaroties tikai ar garīgo pārtiku un lūgšanu. Tāpēc nevajag no sirds nodarboties ar to, kas nevar apmierināt tavu dvēseli, proti, materiālās lietas. Tāpēc vajag no sirds nodarboties ar to, kas var apmierināt tavu dvēseli, proti lūgšana. Jēzus arī saka, ka vajag lūgties, lai mūsu prieks būtu pilnīgs. Caur lūgšanu Svētais Gars tiek dots un viens no Svēta Gara augļiem ir prieks. Secinājums ir vienkāršs, caur lūgšanu rodas prieks. Tā ir, vienīgais ko piebilst ir, ka to var arī paskaidrot no otras puses. Kas noņem prieku? Atkal ir daudz ko pieminēt, bet visādi uztraukumi ir noteikti viens iemesls. Jēzus saka, ka nevajag uztraukties, jo, Viņš ir uzvarējis pasauli. Mēs to zinām un saprotam, bet dažreiz šī atziņa paliek galvā, īsti netiek līdz sirdij, vai ne?

Tāpēc var arī nodefinēt lūgšana vēl vienā veidā. Lūgšana ir ceļš no galvas uz sirdi. Caur lūgšanu teorētiskās atziņas paliek par dzīvo pārliecību sirdī. Caur lūgšanu rodas prieks, jo, tādējādi viss teorētiskais paliek par dzīvo pārliecību un īstenību sirdī. Prieks un miers rodas, kad mēs galvā un sirdī zinām, kāda ir Dieva griba un cik iespējams grēcīgam cilvēkam darām Dieva gribu.

Šodienas bauslis: Ir jālūdz ar galveno mērķi atvērties Trīsvienīgā Dieva priekšā, lai uzzinātu, kāda ir Viņa griba.

Šodienas evaņģēlijs: Prieks un miers rodas, kad mēs zinām, kāda ir Dieva griba un, cik iespējams grēcīgam cilvēkam, darām Dieva gribu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lūgšana atver un mīkstina dvēseli, lai mēs varam atrast Dievu.

2.      Lūgšana ir pārtika un dziedināšana tavai dvēselei.

3.      Lūgšanā mācāmies, kas ir realitāte, īstenība. Proti, neredzamais.

Sprediķis Debesbraukšanas diena

Sprediķis

Jesaja 61:10-11, Ap.Darbi 1:1-11, Mateja 28:16-20

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus ir Kungs pār visu, ka Viņš ir Karalis. Un labam Debesu Valstības pilsonim vajag savu sirdi un prātu vērst uz augšu, kur Valdnieks atrodas. Vecās Derības lasījumā galvenā tēma ir par prieku, ka tev un man vajadzētu priecāties, ka Jēzus ir pie stūres.

Kurnīgs kristietis ir kaut kas slikts, tā nevajadzētu būt. Ir jātic, ka Jēzus valda, nevis sātans. Nereti kristietis it kā apliecina, ka Jēzus ir Kungs, bet.. No mutes nāk pārsvara neapmierinātība, viss vai vismaz stipri daudz ir slikti. Tas ir praktiskais sātanisms. Vajag ticēt, ka Jēzus valda un, ka tas, kas mums liekas nepareizi, ir zem Jēzus kontroles. Un tāpēc būt ar pateicības attieksmi. Te ir arī pieminēts par puķēm. Arī puķes ir atgādinājums par Jēzu, kā? Baltas puķes ir atgādinājums, ka taisnības, grēku piedošanas apmetnis ir balts, jo, Jēzus ir nomazgājis visus grēkus ar savām asinīm. Sarkanas puķes ir atgādinājums, ka pestīšana ir panākta caur Jēzus asinīm. Dzeltenas vai zeltainas puķes ir atgādinājums par uzvaras zelta vainagu, kas visiem uzticīgiem kristiešiem būs Debesu Valstībā. Otrais lasījums māca par baznīcas struktūru. Jēzus atrodas Debesīs un no turienes Viņš valda par baznīcu zemes virsū. Tas nozīmē, ka kristīga baznīca kā garīga vienība ir, nevis atdalīta, bet sadalīta, par divām vienībām.

Šeit zemes virsū ir lūdzoša un cīnoša baznīca. Mēs lūdzam un cīnāmies ar sātanu un mūsu grēcīgo miesu, bet Debesīs ir tie, kuri jau ir pie Jēzus, tie, kuri ir uzvarējuši šo cīņu. Rīga sastāv no vairākiem rajoniem, bet veido vienu pilsētu. Tāpat kristīgā baznīca ir sadalīta pa divām vienībām. Tie, kuri vēl ir zemes virsū un tie, kuri jau ir pie Jēzus, pie Karaļa  un tomēr veido vienu vienotu baznīcu debesīs, un zemes virsū. Kā mēs varam zināt, ko Karalis vēlas? Galvenās līnijas ir aprakstītas Bībelē un paskaidrotas kristīgajā mācībā, bet visas detaļas tur nav aprakstītas, kā tu vari zināt šodien, ko Karalis no tevis vēlas saistībā ar detaļām. Mēs dzirdējām, ka sapulces laikā Jēzus deva pavēli neaiziet no Jeruzālemes. Princips ir tas pats arī šodien. Sapulce nozīmē sastapšanās ar Jēzu. Dievkalpojumi, lūgšanas vienatnē un Bībeles lasīšana ir tās galvenās sapulces, kur mēs sastopamies ar Jēzu.

Ja tev ir atvērta sirds, Dievkalpojumos, lūgšanās un lasot Bībelē Jēzus dod arī tev šodien norādījumus, ko Viņš vēlas no tevis. Tev ir arī dots mācītājs ar ko konsultēties neskaidros gadījumos. Lielajā Piektdienā notika Jēzus pirmā paaugstināšana, uz krusta. Tīri burtiski paaugstināšana, bet pēc būtības pazemošana. Tomēr, šodien Jēzus tiek paaugstināts gan pēc Dieva, gan pēc pasaules standartiem. Šodien Viņš tiek kronēts par Debesu Valstības karali. Šodien Jēzus atgriežas pie Tēva Debesīs, un ne ar tukšām rokām. Līdzi Viņam ir tā pestīšana ko Viņš panāca un gana daudzas pestītas dvēseles. Pirms Jēzus piedzima tikai Dievišķa daba bija Debesīs. Piedzimstot no Jaunavas Marijas, Jēzus pieņēma, kas Viņam iepriekš nebija, proti, cilvēciskā daba. Atgriežoties šodien Viņam ir arī līdzi cilvēciskā daba. Tas nozīmē, ka uz Debesu Valstības Karaļa troni atrodas pirmkārt Dievišķā daba, bet tomēr arī cilvēciskā daba. Šī ir tēma par ko Baznīcas Tēvi ļoti priecājās un bieži pieminēja. Process ir pabeigts, cilvēka grēki ir salīdzināti, cilvēciskā daba atrodas gan zemes virsū, gan Debesīs.

Evaņģēlijs māca, ka tev un man ir jādara kā Jēzus pavēl. Es jau paskaidroju, kā sadzirdēt Karaļa pavēlēs, kā var zināt, ko Karalis no manis vēlas. Un tas pats ir kaut ar citiem vārdiem pieminēts arī te evaņģēlijā. Tie mācekļi nokrita uz ceļiem un pielūdza Jēzu. Dari tāpat un vismaz bieži, un vienmēr ātrāk vai vēlāk tu uzzināsi, ko Karalis vēlas no tevis. Evaņģēlijā Jēzus arī saka, kas ir šodienas tēma, ka Viņam ir dota visa vara Debesīs un virs zemes, proti, ka Viņš valda. Diemžēl visi tam netic, nereti cilvēkam ir vieglāk ticēt, ka sātans valda. Ir taisnība, ka notiek gana daudzas netaisnības, nereti tiešām izliekas, it kā sātans valda. Tomēr, tā nav. Kāds ir paskaidrojums, kāpēc notiek gana daudzas netaisnības, ja Jēzus valda? Ir divi galvenie paskaidrojumi. Viens ir, ka cilvēks lieto savu brīvo gribu nepareizi. Trīsvienīgais Dievs varētu piespiest visiem rīkoties taisnīgi, bet.. Viņš to nedara, jo, respektē cilvēka brīvo gribu. Viņš grib, lai mēs brīvprātīgi nākam pie Viņa.

Otrais iemesls ir smalkāks un saistīts ar mūsu nepareiziem priekšstatiem. Mēs gribam, lai viss būtu ērti, viegli un patīkami, vai nē. Un kad tā nav, esam neapmierināti, vai ne? Bet Karalis Jēzus nekad nav apsolījis, ka viss būs ērti, viegli un patīkami, drīzāk otrādi. Galvenais mērķis ar vēsturi nav, lai mums viss būtu viegli. Galvenais mērķis ar vēsturi, ar visu, kas notiek, ir aprakstīts šajā evaņģēlijā. Lai visi būtu kristīti un ticīgi pa īstam. Kad cilvēki brīvprātīgi nenāk pie Jēzus, tad Viņam vajag izkustināt viņus no komforta zonas. Lai viņi saprastu, ka paši netiek galā. Tāpēc Karalis Jēzus nevēlas, bet pieļauj visādas nebūšanas. Lai cilvēki saprastu, ka paši netiekam galā, lai mēs nāktu pie ticības. Ja mēs līdzībā sakām, ka visādas netaisnības ir kā verdošs ūdens, kas līdzībā notiek ar cilvēkiem. Daži paliek kā kartupeļi, kuri vāras pa ilgi, viņi izšķīst, proti, zaudē ticību un domā, ka sātans valda. Daži paliek kā olas, kas vāras pa ilgi. Proti, paliek cietas, ir neapmierināti un kurnīgi ar Jēzus valdīšanu. Bet daži paliek kā kafija. Jo ilgāk vāra, jo labāk smaržo.

Kad tu tici, ka Jēzus valda, tu līdzībā esi smaržīga kafija Jēzus priekšā. Kad tu nekurni par visādām netaisnībām, bet saproti, ka tā ir Dieva pedagoģija, lai uzturētu tevi pie ticības, tad tu esi smaržīga kafija Jēzus priekšā. Kad tu saproti, ka nevis Jēzus, bet cilvēki paši izraisa visādas nebūšanas, tad tu esi smaržīga kafija Jēzus priekšā. Jēzus valda no mīlestības, lai sagatavotu tevi un mani priekš mūžības.

Šodienas bauslis: Sirdij jābūt pagrieztai uz augšu, pret Karali Jēzu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus valda no mīlestības, lai mēs sagatavojāmies mūžībai.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Kristīgam cilvēkam būtu jābūt priecīgam, jo, Jēzus, nevis sātans ir Karalis.

2.      Sirdij jābūt atvērtai Karaļa priekšā, lai varam sadzirdēt Viņa norādījumus.

3.      Galvenais mērķis ar visu, kas notiek nav, lai mums būtu viegla dzīve, bet lai mēs būtu kristīti, ticīgi un sagatavojamies mūžībai.

Sprediķis Rogate

Jeremija 29:11-13, Efeziešiem 3:14-21, Jāņa 16:23-33

Šodienas galvenā tēma ir lūgšana, kas un kā saistībā ar lūgšanu. Vecās Derības lasījums māca, ka atradīsim Dievu, ja meklējam no visas sirds. It kā skaidrs, bet viens jautājums paliek. Kādi ir šķēršļi, kas traucē tev un man atrast Trīsvienīgo Dievu? Nav tā, ka Dievs ir apslēpis, pazudis. Tie šķēršļi ir manī un tevī, cilvēkā. Caur lūgšanu šķēršļi tiek noņemti, varbūt ne totāli, bet tie noteikti samazinājās.

Caur lūgšanu dvēsele atveras un paliek mīksta Trīsvienīgā Dieva priekšā, šķēršļi samazinājās, un mēs varam atrast un redzēt Dievu. Ar līdzību lūgšana ir aptuveni kā tīrīt brilles jeb loga stiklus. Pēc tam tu redzi labāk, kā atrast Trīsvienīgo Dievu. Otrais lasījums māca par dvēseles vajadzībām. Visiem ir skaidrs, ka miesai vajag pārtiku un varētu saslimst. Bet diemžēl visiem nav skaidrs, ka tieši tas pats attiecas arī uz dvēseli. Caur garīgo pārtiku, Bībeli, Svēto Vakarēdienu un lūgšanu dvēsele tiek pabarota. Caur garīgo pārtiku dvēseles slimības, proti, grēks, tiek ārstēts un dziedināts. Trīsvienīgais Dievs ir neaptverams liels spēka avots, no kā varam smelties spēku un stiprināties. Izšķirošais jautājums ir kā. Laikam visiem ir skaidrs, kā viss notiek DUS. Degviela atrodas zem zemes un tai ir jātiek augšā un bākā iekšā. Tas notiek caur degvielas sūkni. Bez sūkņa degviela paliktu zem zemes un mašīna netiktu uz priekšu.

Līdzībā lūgšana ir kā attiecīgais sūknis, tas veids caur ko Dieva spēks tiek pie mums un mūsos. Bez lūgšanas, bez garīgās degvielas uzpildes, tu garīgi netiec uz priekšu, bet tava kristīgā dzīve apstājas. Līdzībā degviela ir Svētais Gars un sūknis lūgšana. Vienīgā būtiska atšķirība ir, ka degviela kaitē dabu un maksa dārgi. Svētais Gars un lūgšana nekaitē dabu un nemaksā naudu nemaz. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka vajag lūgties Viņa vārdā. Ko tas nozīmē? Vajag pabeigt visas lūgšanas sakot Jēzus vārdā, āmen jā, bet. Nē tikai, tur ir daudz vairāk iekļauts. Viens aspekts ir apzināties, ka tikai caur Jēzus krustu un augšāmcelšanas mēs varam vispār tuvoties Tēvam. Vel viens aspekts ir, kas ir galvenais mērķis un virziens lūgšanā. Ja tu uztver, ka lūgšanas galvenais mērķis ir, lai tu paziņo Dievam, kas Viņam ir jādara priekš tevis, tad ir šķībi. Tad ir lūgšana manā vārdā.

Ja galvenais virziens ir no tevis uz Dievu, tad arī ir šķībi, tad arī ir lūgšana manā vārdā. Galvenais mērķis ar lūgšanu ir, ka tu atveries Trīsvienīgā Dieva un Jēzus priekšā. Lai tu uzzinātu, ko Dievs vēlas paziņot tev. Galvenajam virzienam jābūt no Dieva uz tevi. Kad tā ir, tad ir lūgšana Jēzus vārdā. To pašu var arī izteikt ar nedaudz citiem vārdiem. Varam teikt, ka lūgšanas mērķi ir pirmkārt, lai atstātu pasauli un iet pie Tēva. Ne tīri burtiski, bet garīgā aspektā. Otrkārt, lai atstātu sevi un savu aiz sevis, lai mainītu uzmanības centrs no sevis uz Dievu. Treškārt, lai meklētu prieku un mieru, kur tās ir atrodamas, proti, pie Tēva. Es teicu, ka lūgšana ir kā sūknis, bet varam arī teikt, ka lūgšana ir tilts no debesīm uz zemi. Ko es esmu teicis nenozīmē, ka ir aizliegts izteikt savas vēlmes Trīsvienīgā Dieva priekšā, ka nedrīkst lūgt par konkrētām lietām. To drīkst, bet.

Pirmkārt ir jāatveras Dieva priekšā, sadzirdēt Viņa balsi. Tikai otrkārt vajag izteikt savas vēlmes. Un ja tu uzmanīgi sadzirdi ko Dievs tev saka lūgšanā, esmu diezgan pārliecināts, ka tavas vēlmes mainās ar laiku. Jēzus arī saka mācekļiem šodien, ne atklāti, bet starp rindām, ka viņu sirds prātam un attieksmei vajadzētu mainīties. Kādā veidā? Būtu daudz ko pieminēt, bet gribētu uzsvērt divus aspektus. Viens ir, ko es netieši pieminēju, ka cilvēks nedrīkst tikai vārīties savā sulā. Viņam ir jātiek galā ar savu savtīgumu, jāprot apkarot un vismaz ierobežot savu savtīgumu. Otrais aspekts ir saistīts ar realitāti vai īstenību, kas ir realitāte, ko mēs uztveram ar vārdu realitāti vai īstenību. Laicīgi cilvēki saka, ka īstenība ir materiālas lietas, ko mēs redzam ar savām acīm. Bet tā nav. Tās ir nepastāvīgas, ātrāk vai vēlāk redzamais vairs nebūs. Īstenība vai realitāte ir neredzamais. Neredzamais Trīsvienīgais Dievs un Viņa Valstība paliks. Lūgšana ir garīga ārstēšana. Caur lūgšanu tu mācies vismaz ierobežot savu savtīgumu un tu mācies redzēt savādāk. Tu arī mācies redzēt, ka neredzamais ir ĪSTENĪBA ar lieliem burtiem un redzamais īstenība ar maziem burtiem.

Tava dvēsele ir Dieva radīta, ar Debešķīgo izcelsmi. Tāpēc tā var apmierināties, pabaroties tikai ar garīgo pārtiku un lūgšanu. Tāpēc nevajag no sirds nodarboties ar to, kas nevar apmierināt tavu dvēseli, proti, materiālās lietas. Tāpēc vajag no sirds nodarboties ar to, kas var apmierināt tavu dvēseli, proti lūgšana. Jēzus arī saka, ka vajag lūgties, lai mūsu prieks būtu pilnīgs. Caur lūgšanu Svētais Gars tiek dots un viens no Svēta Gara augļiem ir prieks. Secinājums ir vienkāršs, caur lūgšanu rodas prieks. Tā ir, vienīgais ko piebilst ir, ka to var arī paskaidrot no otras puses. Kas noņem prieku? Atkal ir daudz ko pieminēt, bet visādi uztraukumi ir noteikti viens iemesls. Jēzus saka, ka nevajag uztraukties, jo, Viņš ir uzvarējis pasauli. Mēs to zinām un saprotam, bet dažreiz šī atziņa paliek galvā, īsti netiek līdz sirdij, vai ne?

Tāpēc var arī definēt lūgšana vēl vienā veidā. Lūgšana ir ceļš no galvas uz sirdi. Caur lūgšanu teorētiskās atziņas paliek par dzīvo pārliecību sirdī. Caur lūgšanu rodas prieks, jo, tādējādi viss teorētiskais paliek par dzīvo pārliecību un īstenību sirdī. Prieks un miers rodas, kad mēs galvā un sirdī zinām, kāda ir Dieva griba un cik iespējams grēcīgam cilvēkam darām Dieva gribu.

Šodienas bauslis: Ir jālūdz ar galveno mērķi atvērties Trīsvienīgā Dieva priekšā, lai uzzinātu, kāda ir Viņa griba.

Šodienas evaņģēlijs: Prieks un miers rodas, kad mēs zinām, kāda ir Dieva griba un, cik iespējams grēcīgam cilvēkam, darām Dieva gribu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lūgšana atver un mīkstina dvēseli, lai mēs varam atrast Dievu.

2.      Lūgšana ir pārtika un dziedināšana tavai dvēselei.

3.      Lūgšanā mācāmies, kas ir realitāte, īstenība. Proti, neredzamais.

Sprediķis Cantate

Sprediķis

Hozeja 11: 1-4, 1 Jāņa 4:10-16, Jāņa ev. 16:5-11

Šodienas galvenā tēma ir augšana ticībā, ka cilvēkam vajadzētu augt ticībā, neder stāvēt uz vietas. Latīņu valodā šo svētdienu sauc Cantate. Latviska nozīmē - Slavināšana. Tie, kuri ir mācījušies mūzikas skolā zina, kas ir kantāte. Ja saliekam abus jēdzienus kopā, rezultāts ir, ka cilvēkam vajadzētu augt ticībā un slavēt Trīsvienīgo Dievu. Kā to panākt? Par to māca šodienas lasījumi.

Vecās Derības lasījums māca divas būtiskas lietas. Pirmā, Dievs tevi mīl. Trīsvienīgā Dieva mīlestība ir vienmēr izejas punkts un cēlonis visam kam. Tu nevari sevi pacelt aiz matiem, tāpat tu pats savā spēkā nevari panākt, lai ticība augtu un lai tu slavētu Dievu. Dieva mīlestība ir cēlonis, Dievs pats ir īstais darītājs, tavs uzdevums ir tikai, lai ļauties Trīsvienīgā Dieva mīlestībai un spēkam. Otrā būtiska lietā. Dieva spēkā tavs uzdevums ir, lai iziet no Ēģiptes. Tīri burtiski nē, lielāka daļa laikam nav bijuši Ēģiptē, bet Bībelē Ēģipte ir simbols par grēku. Tiem ēģiptiešiem bija pavisam cita ticība, tāpēc Izraēla tautai bija jāiziet no turienes. Iziet no Ēģiptes nozīmē iziet no grēka, nožēlot un apkarot savus grēkus, cik iespējams izvairīties no tā. Trīsvienīgā Dieva mīlestībā un spēkā apkarot un nožēlot savus grēkus, tas ir labs veids, lai augtu ticībā. Un kā sekas no tā slavēt Dievu.

Otrais lasījums arī māca par mīlestību, ka īsta mīlestība ir Dieva mīlestība, ka mīlestības aka atrodas Dievā, nevis cilvēkā. ĪSTA MĪLESTĪBA ar lieliem burtiem ir, ka Jēzus ir miris Golgāta pie krusta un augšāmcēlies mūsu dēļ, no mīlestības uz mums. Trīsvienīgā Dieva mīlestība ir vienmēr pirmā, īstā un visstiprākā. Mūsu mīlestība ir tikai bāls atspulgs no Dieva mīlestības un vienmēr piemaisīts, piesārņots, ar savtīgiem mērķiem. Nav tik traki, ka mēs vispār nevaram mīlēt Dievu un savu tuvāko, kaut kā mēs to protam. Bet švaki. Ja mēs lolojam ilūzijas, ka mūsu paša mīlestība ir stipra un īsta, mēs dzīvojam maldos un neaugam ticībā. Toties, ja saprotam, ka mīlestības aka atrodas Dievā, nevis manī, tad augam ticībā. Kad tu smel no Dieva mīlestības akas, tad tu audz ticībā. Un kā sekas no tā slavē Dievu.

Evaņģēlijā Jēzus saka, ka mācekļu sirds ir pilna skumju. Tā tam jābūt arī ar mums, lai mēs varam ticēt pa īstam un priecāties Dievā. Attiecīgās skumjas ir skumjas par saviem grēkiem, par savu grēcīgo dabu. Nav tikai tā, ka mēs darām grēku. Mēs darām grēku tāpēc, ka esam grēcīgi, ka mums ir grēcīgā daba. Grēks ir daudz lielāka un nopietnāka vaina cilvēkā, nekā cilvēks parasti domā. Tāpēc, lai tev būtu īsts prieks Dievā, tev papriekš ir jāskumst par saviem grēkiem. Skumjas par grēkiem ir nosacījums, lai īsta ticība rastos. Bez skumjām par grēkiem tu netici īstam Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum, bet savām ilūzijām un maldiem. Un ar ilūzijām un maldiem pamatā, īsts prieks nerodas, bet kad tu redz, gan ar fiziskām, gan ar sirds acīm, ka tu esi kārtīgs grēka gabals, tad rodas īstais prieks. Tad ir prieks par Jēzu, par Viņa nāvi un augšāmcelšanos, par pestīšanu. Un lai šī saprašana rodas, tev ir jābūt skaidrs, kas ir grēks. Jēzus saka šodien, ka viņš parādīs, kas ir grēks, ka cilvēki netic Viņam. Neticēt Jēzum ir grēka cēloņa, sakne. Laicīgi cilvēki domā, ka grēks ir dzert pa daudz un pārkāpt laulību. Tā ir, bet.. Pieminēti grēki nav cēlonis, sakne, bet sekas.

Grēka cēlonis ir neticība, kas izpaužas piemēram dzeršanā un laulības pārkāpšanā. Ticība aug, kad tu skumsti par saviem grēkiem un aptveri, ka neticība ir grēka cēlonis. Tad tu gribi augt ticībā, tad ir motivācija. Neticība ir grēka slimības cēlonis, ko var ārstēt tikai ar lielāko ticību, ar augšanu ticībā. Un tad rodas prieks Dievā un slavēšana, tāpat kā ciete neizbēgami nav laukā no kartupeļiem. Jēzus arī saka, ka Viņš saka patiesību. Tā ir. Par to jābūt pārliecinātam. Ja tā ir, tad ir labi. Ja nē, lūdz, lai Svētais Gars dotu tev pārliecību, ka Jēzus vārdi un kristīga mācība ir patiesība, un vienīga tāda. Šodien Jēzus arī māca par taisnību, ka Viņš vienīgais ir Taisns un vienīgais var panākt Taisnību. Kā es teicu, mēs esam pamatīgi grēka gabali. Paši par sevi bez Jēzus mēs vienmēr neizbēgami esam netīri un melni, un pavisam tālu prom no Dieva morāliskā standarta.

Tāpēc vienīgi Jēzus var panākt taisnību, ko Viņš izdarīja Lielajā Piektdienā un Lieldienās, mirstot un augšāmcelties. Tā skarba patiesība ir, ka paši par sevi esam neizbēgami netaisnīgi svētā Trīsvienīgā Dieva priekšā. Tikai Jēzus asinīs, tikai caur ticību un piedotiem grēkiem, esam taisnīgi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Šis ir pavisam būtisks nosacījums, lai varam augt ticībā, priecāties Dievā un slavēt Viņu. Pa citu ceļu tu maldies savos priekšstatos un neatrodi īsto prieku. Jēzus arī saka, ka darīs, kas nāks tev un man par labu, ar citiem vārdiem, vienmēr rīkojas no mīlestības uz mums. Kā šis izpaužas? Daudzos veidos, bet atkal pirmkārt caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanas. Šīs pasaules valdnieks, proti, sātans ir dabūjis savu spriedumu. Pirms Jēzus nāve un augšāmcelšanas sātanam bija pamats, lai apsūdzētu tevi un mani Dieva vaiga priekšā. Trīsvienīgais Dievs ir taisnīgs un bez Jēzus krusta nāves nekas cits neatliktu, kā vien tiesāt tevi un mani uz elli, bet virsprokurors sātans ir dabūjis savu spriedumu. Viņam joprojām ir pamats apsūdzēt tos, kuri nav Kristū, kuri neaug ticībā un neslavē Dievu, bet sātanam vairs nav pamats apsūdzēt tos, kuri ir Kristū, proti, kuri skumst par saviem grēkiem, tic patiesībai, nožēlo grēki, aug ticībā un slavē Dievu. Lai tā būtu ar tevi un mani.

Šodienas bauslis: Ir jāaug ticībā, stāvēt uz vietas nozīmē iet atpakaļ.

Šodienas evaņģēlijs: Virsprokurors sātans ir dabūjis savu spriedumu. Tie, kuri ir Kristū var droši augt ticībā un slavēt Dievu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lai augtu ticībā ir jāiet ārā no Ēģiptes, proti, nožēlot un apkārot grēkus.

2.      Lai augtu ticībā ir jāsaprot, ka mīlestības aka atrodas Dievā, nevis cilvēkā.

3.      Lai augtu ticībā un priecāties Dievā vajag papriekš skumt par saviem grēkiem un grēcīgo dabu. Lai Jēzus būtu dārgs un vērtīgs Pestītājs.

Sprediķis Kristus Augšāmcelšanās svētkos

Jesaja 25:8-9, 1. Korintiešiem 15:53-57, Marka ev. 16:1-8

Kristus ir augšāmcelies! 3x. Šodien ir Lieldienas un galvenā tēma, ka Jēzus IR augšāmcelies. Ko tas nozīmē mums, kādas tam ir sekas? Par to māca šodienas lasījumi. Pirmais lasījums māca, ka nāve ir izdeldēta un, ka Dievs nožāvēs visas asaras no mūsu vaigiem. Vairāk vai mazāk visiem nākas raudāt šajā grēcīgajā un nepilnīgajā pasaulē. Tomēr, Kristus augšāmcelšanas radikāli maina visus nosacījumus.

Ja Jēzus nebūtu augšāmcelies, tad būtu tikai šī pasaule ko redzam ar savām acīm un tad visas neveiksmes būtu traģēdija. Tad būtu tikai cēliens numur viens zemes virsū un viss, bet tiem, kuri tic Trīsvienīgajam Dievam un Jēzus augšāmcelšanai neveiksmes nav traģēdija. Jo, būs turpinājums, un krietni labāks turpinājums Debesu Valstībā. Ir maz ticams, ka viss tev sanāks galīgi garām šajā pasaulē, bet arī ja tā ir, nu un? Būs pavisam brīnišķīgs turpinājums, kompensācija Debesu Valstībā.

Otrajā lasījumā, Pāvils uzdod retorisku jautājumu, Kur elle, tavs dzelonis? Tomēr, vārds dzelonis nav gluži pareizi tulkots no grieķu valodas. Tīri burtiski te ir rakstīts atskabarga. Atskabarga ir kā makšķernieka āķa gals, kas dara, lai zivis netiek vaļā. Tā doma ir skaidra. Priekš nekristiešiem nāve ir atskabarga, viņi ir kā zivis uz āķa, rauj un rauj, bet netiek vaļā no nāves ellē. Turpretī priekš kristiešiem, nāvei nav atskabarga, bet ir kā adata, no kurienes tu tiec viegli vaļā caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, un ticību tam.

Evaņģēlijā ir rakstīts, ka tās sievietes nāca pie kapa agri no rīta, saulei lecot. Ar citiem vārdiem, pēc iespējas ātrāk. Tā ir pareiza attieksme. Pēc iespējas ātrāk, šodien, ir jātic, jo tu nezini, kas notiks pēc piecām minūtēm. Tev varētu būt insults vai sirdstrieka šodien. Šodien, pēc iespējas ātrāk ir jāsagatavojas nāvei, jo, tu nezini, kad tā klauvēs pie durvīm. Šis arī nozīmē, ka vienmēr ir jādod Jēzum pirmo vietu. Pēc iespējas ātrāk un pirmais ir jātic un jānāk pie augšāmceltā Jēzus. Ir arī rakstīts, ka tās sievietes uztraucās par to, kas palīdzēs viņām novelt akmeni no kapa? Tev un man ir arī savas problēmas, par ko uztraucamies, kā tikt ar to galā? Šajā gadījumā Dievs pats risināja to problēmu. Vai nu kādi eņģeļi novēla to akmeni vai Jēzus pats izejot no kapa.

Mēs varam arī lūgt, lai Trīsvienīgais Dievs palīdzētu tev un man ar mūsu problēmām. Un vienā vai otrā veidā Dievs arī palīdz. Tomēr, vislielākā problēma ir, ka cilvēks ir mirstīgs. Vairāki spēcīgi vīri var novelt akmeni, bet neviens parastais cilvēks nevar atcelt faktu, ka cilvēks ir mirstīgs, bet Jēzus ir risinājis cilvēces lielāko un neatrisināmo problēmu. Viņš ir šodien augšāmcelies no mirušajiem un devis visiem cilvēkiem iespēju izsprukt no elles un baudīt mūžīgo svētlaimi Debesu Valstībā. Caur ticību augšāmceltam Jēzum Kristum un caur svēto dzīvi baznīcas kopībā. Tās sievietes redzēja un dzirdēja, ka Jēzus ir augšāmcelies. Ne uzreiz, bet nedaudz vēlāk viņas arī tam ticēja. Tā ir pareiza reakcija saistībā ar Kristus augšāmcelšanu. Redzēt, dzirdēt un ticēt. Kristus ir augšāmcelies, tas ir visbūtiskākais moments kristīgajā ticībā.

Pēc baznīcas terminoloģijas lieto vārdu Jēzu, kad runā par Viņa cilvēcisko aspektu un par Viņa ciešanām un pazemojuma stāvokli. Jēzus, nevis Kristus tika krustā sists aizvakar, bet vārdu Kristus lieto, kad runā par Viņa godību, spēku un augšāmcelšanos. Kristus, nevis Jēzus ir augšāmcelies šodien! Jēzus krustā sišana ir arī būtisks, viss ir būtiski kristīgajā ticībā, bet augšāmcelšanas ir galvenais. Tāpēc sauc kristīgā baznīca, nevis jēzuītiskā baznīca. Jezuīti ir mūku ordenis Romas katoļu baznīcā. Bet mēs neesam Jēzuīti, bet kristieši, jo, Kristus augšāmcelšanās ir visbūtiskākais kristīgajā ticībā. Kā stiprināties šājā ticībā, kā būt pārliecinātam, ka Jēzus ir augšāmcelies? Parasti ir tā, ka tu ej vai nu uz augšu vai uz leju, nevar abos virzienos vienlaicīgi, bet ar kristīgo ticību ir otrādi. Ejot dziļumā, tu ej uz augšu. Ejot ticības dziļumos caur svēto dzīvi, tu tuvojies augšāmceltam Kristum un Debesu Valstības godībai. Tas sātanam nav pa prātam un tāpēc kristīgā dzīve ir nemitīga cīņa starp sātana un Trīsvienīgā Dieva ietekmi tavā sirdī. Ir jāapzinās, ka savā spēkā es netieku galā ar sātana uzbrukumiem, bet Trīsvienīgā Dieva un Jēzus augšāmcelšanās spēkā sātanam ir jāatkāpjas.

Jēzum nāve Lielajā Piektdienā bija ceļš uz dzīvību un augšāmcelšanos. Tāpat mums arī jāmirst, ne burtiski, bet garīgā aspektā. Padoties Trīsvienīgajam Dievam, apliecināt Jēzu par Karali un paļauties uz Jēzus augšāmcelšanās spēku. Nevis uz saviem spēkiem. Kā kristīgam cilvēkam būtu jājūtas šodien? Priecīgam! Sirdij būtu jābūt kā biķerim, kas plūst pāri no prieka par Jēzus augšāmcelšanos. Ja tā ir tev, tad ir labi. Ja nē, lūdz, lai tā būtu. Kā saules stari iet cauri loga stiklu un apgaismo visu istabu, tāpat lai Kristus augšāmcelšanās spēks un prieks ieiet tavā sirdī un to apgaismo, iesilda un iepriecina. Lai aukstums, vienaldzība un neticība vispār pazustu, un īpaši saistībā ar Kristus augšāmcelšanos. Tagad visi politiķi runā par t.s ģeopolitisko situāciju. Proti, par Putinu un par karu Ukrainā. Daudzi uztraucas, kas būs? Es nevaru prognozēt nākotni, es nezinu, kas notiks zemes virsū.

Bet zinu trīs lietas. Pirmkārt, Kristus ir augšāmcelies! Otrkārt, cilvēces vēsture nebeigsies ar Putina uzvaru, bet ar to, ka Kristus nāks atpakaļ lielā godībā, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Treškārt, vienalga kas notiks, Trīsvienīgais Dievs ir pie stūres, viss ir zem Viņa kontroles. Ja vien ticam un turamies pie augšāmceltā Kristus, tev un man nav par ko baidīties. Arī ja viss sanāks galīgi garam te zemes virsū, mūs gaida otrs un krietni varenāks cēliens Debesu Valstības godībā.

Šodienas bauslis: Vienmēr jādod Jēzum pirmo vietu, ir jānāk pie Viņa pēc iespējas ātrāk.

Šodienas evaņģēlijs: Debesu Valstības godība gaida tos, kuri tic, jo, Jēzus ir augšāmcēlies.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Kristiešiem nāve nav atskabarga, jo, Kristus ir augšāmcēlies!

2.      Mēs neesam jezuīti, bet kristieši, jo, Kristus ir augšāmcēlies!

3.      Atveries, lai pārliecība par Kristus augšāmcelšanos apgaismotu tavu sirdi, kā saules stars apgaismo istabu.

Sprediķis Lielajā Piektdienā

Jesaja 53:3-7, Ebrejiem 4:14-16, 5:7-10, Jāņa ev. 18-19

Šodien ir Lielā Piektdiena un galvenā tēma ir krusts, ka Jēzus ir miris pie krusta, lai tavi un mani grēki varētu tikt piedoti. Tas ir pavisam labi, bet diemžēl ir daudzi šķērsli, kas traucē tev un man to pieņemt un attiecināt uz sevi. Kuri ir tie parastākie šķērsli, kā pārvārēt tos? Viens šķērslis ir augstprātība, cilvēks negrib apliecināt sevi par grēcinieku.

Un arī ja apliecina sevi par grēcinieku, viņš mēģina kaut kā mīkstināt šo faktu, salīdzinot sevi ar kaimiņu un nonākt pie secinājuma, ka kaimiņš ir lielāks grēcinieks, bet nedrīkst sevi vērtējoši salīdzināt ar citu cilvēku. Saistībā ar žēlsirdības darbiem, tu nedrīksti būt vienaldzīgs pret kaimiņu. Ja viņam nav ko ēst, dzert un ģērbties, tev ir jāpalīdz viņam. Bet saistībā ar grēkiem tev jābūt vienaldzīgam pret kaimiņu un pret visiem citiem. Nejauta savā sirdī, vai citi ir ļauni jeb labi, skaties uz saviem grēkiem, nevis uz citu. Ir romāns kas saucas "Kristīne Lavransa meita", rakstniece ir Sigrida Unsete, norvēģiete. Viss norisinājās Norvēģijā viduslaikos. Kristīnes māte krāpj savu vīru Lavransu, Lauris latviski, bet viņš piedod viņai un nav dusmīgs. Kristīne jautā savam tēvam, kā viņš varēja piedot savai sievai, kā viņš nebija dusmīgs, kas ir tas knifs, lai tiktu ar to galā.

Lauris atbild: es domāju par visām tām reizēm, kad es esmu nodevis Jēzu. Tā ir pareizā attieksme. Domā par saviem grēkiem, tad tev būs vieglāk piedot, saprast un būt žēlīgs pret citiem. Dažreiz ir cits šķērslis, kas traucē cilvēkam ticēt, ka viņa grēki ir piedoti. Ka cilvēkam viss liekas pārāk labi, lai būtu iespējams. Mēs dzīvojam ļaunā, grēcīgā un nežēlīgā pasaulē. Diemžēl daudziem ir pavisam slikta pieredze no citu pāridarījumiem, un viņi vienkārši nespēj ticēt, ka labums ir. Bet Trīsvienīgais Dievs dara daudzus brīnumus. Marijas pasludināšanas dienā notika bioloģiskais brīnums, Marija palika par grūtnieci bez vīra līdzdalības. Lieldienās notika atdzīvināšanas brīnums, Jēzus bija reāli miris un augšāmcēlās no mirušajiem. Lielajā Piektdienā notika juridiskais brīnums. Jēzus ir tiesnesis pēdējā tiesā. Kas notika šodien atbilstoši mūsu juridiskai sistēmai? Ka tiesnesis uzņem sodu uz sevi notiesātā vietā.

Pirmkārt ir ārkārtīgi maz ticams, ka tiesnesis piedāvā pats tikt spīdzinātam līdz nāvei notiesāta vietā. Un arī ja viņš to piedāvā, juridiska sistēma to nepieļautu. Tiesnesis nedrīkst uzņemt sodu uz sevi notiesātā vietā., bet tas ir tieši, kas notika šodien. Mēs esam vainīgi pie daudziem grēkiem, esam nesvēti svētā Trīsvienīgā Dieva priekšā. Tiesnesis Jēzus nomira, lai tu un es izspruktu no elles. Tiesnesis Jēzus uzņēma sodu uz Sevi tavā un manā vietā. Tā ir, ja tev tas liekas pārāk labi, lai būtu iespējams, tev ir jālūdz, lai Dievs palīdzētu tam ticēt. No Jēzus redzesloka ir melna, sāpju pilna diena šodien. Krustā sišana ir visnežēlīgākais spīdzināšanas veids, kas ir izdomāts cilvēces vēsturē, bet no mūsu redzesloka ir balta diena šodien. Ir noticis juridiskais brīnums, tiesnesis uzņem sodu uz Sevi tavā un manā vietā.

Šodienas bauslis: Nedrīkst vērtējoši salīdzināt sevi ar citiem, ir jāredz savi grēki.

Šodienas evaņģēlijs: Šodien notika juridiskais brīnums, Tiesnesis uzņēma sodu uz Sevi tavā un manā vietā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Jēzus ir miris par taviem un maniem grēkiem.

2.      Skaties uz saviem grēkiem, tad būs vieglāk piedot un saprast citus.

3.      Cilvēki nereti ir nežēlīgi, bet Dievs ir žēlīgs, visi grēki var tikt piedoti.

Sprediķis Zaļajā Ceturtdienā

2. Mozus 12:21-28, 1. Korintiešiem 11:20-32, Jāņa ev. 13:1-15

Šodien ir Zaļā Ceturtdiena un galvenā tēma ir Jaunā Derība, noslēgta Kristus asinīs. Šodienas lasījumi māca, par Svēto Vakarēdienu jeb Dievgaldu, kas tas ir, kā pielietot, kādas sekas ir. Šodien svinam BIĶERA DZIMŠANAS DIENU! Proti, ka Svētais Vakarēdiens tika iestādīts šodien, ka Dievgalda biķeris tika lietots pirmo reizi.

Pirmais lasījums māca par to, kas notika Ēģiptē. Visi Ēģiptiešu pirmdzimušie nomira, bet Izraēla visi pirmdzimušie tika saudzēti, izdzīvoja, tāpēc, ka viņu palodzes un durvju stabi bija aptraipīti ar asinīm. Šeit ir pravietiska zīme par Kristus asinīm. Kristus asinis aizsargā pret nāvi. Fiziskā nāve trāpās pa visiem, bet garīgā nāve netrāpās pa visiem. Tie, kuri tic Trīsvienīgajam Dievam un bauda Kristus asinis ir aizsargāti, pasargāti no garīgās nāves, viņu dvēseles ir pestītas.

Otrais lasījums māca par to, ka cilvēks varētu baudīt Svēto Vakarēdienu nepareizajā veidā, pašam par sodu. Ir pieci galvenie nosacījumi, lai cilvēks varētu baudīt Sakramentu pareizajā veidā, pašam par svētību un stiprinājumu:

1. Cilvēkam jābūt kristītam un iesvētītam.

2. Cilvēkam jābūt ticīgam pa īstam.

3. Cilvēkam ir jānožēlo grēki.

4. Cilvēkam jātic, ka Dievgalds patiešām IR Kristus miesa un asinis.

5. Cik tas ir atkarīgs no mums, ir jāizlīgst un jāizrunā, ja ir bijuši pāridarījumi, asi vārdi utt.

Ja tu neatbilsti šiem nosacījumiem, tad labāk neiet pie Dievgalda. Ja tu atbilst šiem nosacījumiem, tu vari droši baudīt sakramentu, pašam par svētību un stiprinājumu. Evaņģēlijs māca sīkāk par Dievgaldu, kādas tam ir sekas, ko nozīmē. Ir rakstīts, ka Jēzus zināja, ka Viņa stunda bija nākusi. Zināja. Mēs parasti sakām, ka mēs ticam Dievam. No vienas puses ir tā, ka mēs nevaram zinātniski pierādīt Trīsvienīgā Dieva eksistencei. No otras puses es tomēr gribētu teikt, ka vārds ticēt ir pa vāju. Tu vari ticēt, ka viss sniegs būs nokusis līdz Lieldienām, arī mājas ziemeļu pusē un mežā, bet tu nevari zināt, nedrošība ir, varbūt būs jauns sniegs. Bet tu vari zināt, ka Trīsvienīgais Dievs ir, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka Svētais Vakarēdiens IR Kristus miesa un asinis. Dievs dod pārliecību sirdī, ka tā ir. Un Svētais Vakarēdiens nav vienīgā, bet viena no tām zīmēm, ko Dievs dod, lai mēs zinātu, ka Viņš ir un rūpējas par mums. Ir arī rakstīts, ka Jēzus atstāja pasauli, lai ietu pie Tēva. Tīri burtiski tas  nav vajadzīgs. Nav jāiet klosterī jeb slēpties mežā, bet pārnestā nozīmē tev un man ir jādara tāpat. Proti, vairs nepaļauties uz sevi jeb pasauli. Proti, vairs nemeklē prieku un drošību materiālās lietās. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki un materiālās lietas ir nedrošas un nestabilas. Tavs darbadevējs runā saldi šodien, bet varētu tevi atlaist pēc gada. Šodien tu esi spēcīgs un vesels, bet pēc gada vai vēl drīzāk tu varētu būt slims un nespēcīgs. Šodien tev ir spīdoša mašīna, bet ātrāk vai vēlāk tā būs nobružāta.

Kāpēc Dievs tiek raksturots kā Tēvs Bībelē? Tāpēc, ka Viņš dod drošību un stabilitāti saviem bērniem. Visiem miesiskiem tēviem vajadzētu darīt tāpat, bet diemžēl visi to nedara grēka dēļ. Debesu Tēvs dod perfektu drošību, stabilitāti un prieku. Uz Viņu tu vari paļauties, Viņš dod prieku sirdī arī, ja paliek bez darba un ja mašīna nespīd. Kā tu vari būt par to pārliecināts, kādi ir pierādījumi un pamatojumi tam? Ne vienīgais, bet viens būtisks pierādījums un zīme tam ir Svētais Vakarēdiens. Ir arī rakstīts, ka mācekļi pulcējās uz vakariņam, uz mielastu. Visi Trīsvienīgā Dieva žēlastības līdzekļi, visa garīgā pārtika ir nepieciešama un laba. Vajag gan lūgties, gan lasīt Bībeli, gan baudīt Svēto Vakarēdienu. Tomēr, ar visu cieņu pret lūgšanu un Bībeli ir tomēr tā, ka nekur zemes virsū tu neesi tik cieši savienots ar Jēzu kā Svētajā Vakarēdienā. Attiecībā uz kopību ar Dievu, Svētais Vakarēdiens ir augstākais punkts zemes virsū.

Svētais Vakarēdiens ir vispārliecinošākais pierādījums par Dieva mīlestību uz mums un augstākais punkts kristīgajā dzīvē. Šajā evaņģēlijā, Jēzus mazgā mācekļu kājas. Tas ir labi, bet galvenā jēga nebija, lai viņiem būtu tīras kājas. Šī ir ārēja zīme, par iekšējo garīgu tīrību. Kad tu apkaro un nožēlo savus grēkus, Jēzus mazgā nevis tavu miesu, bet tavu dvēseli arī šodien. Ir tā, ka viss kristīgā ticībā ir saistīts kopā, tur ir iekšēja loģika starp visām daļām kristīgā mācībā. Tomēr, no šodienas līdz Lieldienām šī saistība ir ļoti cieša. Principā ir viens garš Dievkalpojums no šodienas līdz Lieldienām. Līdzībā varam teikt, ka ir viena luga no šodienas līdz Lieldienām, tikai sadalīta pa trim cēlieniem. Kā pavadīt nākošas trīs dienas? Pirmkārt, ar pārliecību, ne tikai ticība, ka Jēzus ir Kungs. Otrkārt, atstājot pasauli, proti, meklējot prieku un drošību Dievā, nevis pasaulē. Treškārt, ēdot garīgo pārtiku pastiprinātā režīmā un ar pārliecību, ka Svētais Vakarēdiens ir vispārliecinošākais pierādījums par Dieva mīlestību uz tevi un mani.

Šodienas bauslis: Cilvēkam ir jāpārbauda sevi pirms viņš bauda Svēto Vakarēdienu.

Šodienas evaņģēlijs: Debesu Tēvs dod mums pārliecību, drošību un stabilitāti un Svētais Vakarēdiens ir redzams pierādījums tam.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tas, kas bauda Svēto Vakarēdienu izsprūk no garīgās nāves.

2.      Nekur citur cilvēks nav tik cieši savienots ar Jēzu, kā Svētajā Vakarēdienā.

3.      Visa garīgā pārtika ir laba un nepieciešama, bet Svētais Vakarēdiens ir ticības augstākais punkts zemes virsū.

Palmarum (Pūpolu svētdiena) – Otrā Ciešanu laika

Sprediķis

Cakarijas 2:14-17, Filipiešiem 2:5-11, Jāņa ev. 12:1-16

Šodien ir Pūpolsvētdiena, un galvenā tēma ir Jēzus ceļš uz krustu. It kā uzsvars šodien ir Jēzus iejāšana Jeruzālemē, bet tikai it kā. Šī iejāšana ir tikai tranzītposms ceļā uz galveno tēmu, kas ir krusts. Mācība ir, ka mums arī jābūt gataviem iet uz Jēzus krustu, jābūt gataviem izturēt ciešanas un neērtības Kristus dēļ. Kā to panākt un kā uzlabot šo pasauli? Par to māca šodienas lasījumi.

Pirmajā lasījumā galvenais vārds ir klusu. Latviski šo nedēļu sauc par Kluso nedēļu. Zviedru valodā saucas - Mierīga nedēļa, mierīga tādā veidā, ka nedēļa ar pēc iespējas mazāk darbiem. Angļu valodā saka - Svētā nedēļa. Te ir lieliska mācība, kā pavadīt šo nedēļu. Pēc iespējas klusu, proti, runā pēc iespējas mazāk ar cilvēkiem un pēc iespējas vairāk ar Trīsvienīgo Dievu. Pēc iespējas mierīgi, proti, pēc iespējas vairāk atliec parastus darbus, lai pēc iespējas vairāk veltītu laiku Trīsvienīgajam Dievam. Pēc iespējas svēti, proti, nodod sevi pēc iespējas vairāk svētai dzīvei un Svētajam Trīsvienīgajam Dievam. Otrais lasījums māca, par Jēzu, kāds Viņš ir, un, ka tev un man būtu jābūt pēc iespējas līdzīgākiem Viņam. Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Grēkā krišanā, šis tēls netika pilnīgi sabojāts, bet stipri traumēts.

Līdzībā vajag nodarboties ar garīgiem būvdarbiem savā dvēselē. Proti, caur svēto dzīvi un svēttapšanu atjaunot šo Dieva tēlu sevī. Te mums ir trīs nopietni pretinieki, sātans, pasaule un paša grēcīgā miesa. Tāpēc kristietis nekad nevar sūdzēties par garlaicību. Ja tu ņem šo uzdevumu nopietni, ja cīnies ar grēku un mēģini atjaunot šo Dieva tēlu sevī caur svēto dzīvi, tad tev VIENMĒR ir ko darīt, tad nekad nav garlaicīgi. Galvenais uzdevums ir, lai paliktu pēc iespējas līdzīgāks Jēzum. Atslēgas vārdi šā uzdevuma veikšanai ir pazemība, pacietība un paklausība. Pašreiz pie mums psiholoģiskas, morāliskas vajāšanas pret kristiešiem nav aiz stūra, bet jau klāt. Laikam visi zina, ka mūzikas akadēmijas rektors ir nonācis nepatikšanās un ir tie kuri prasa, lai viņš atkāptos no amata. Tikai Dievs var lasīt sirdis, es nezinu īsto iemeslu, kāpēc tiek prasīts viņa demisiju, bet iemesls noteikti varētu būt, ka viņš ir nopietns kristietis un iestājas par klasiskām ģimenes vērtībām.

Asiņainas vajāšanas pret mums laikam nav aiz stūra, bet varbūt arī nav aiz kalniem. Valdoša koalīcija ir nepārprotami iestājusies par agresīvo politiku pret mums. Tāpēc ir aktuāls jautājums, kā sagatavoties, lai tu spētu sekot Jēzum līdz krustam. Par to māca šodienas evaņģēlijs. Jēzus apmeklēja Lācaru un viņa māsas Martu un Mariju. Tīri burtiski tas nav iespējams mums, bet garīgā aspektā tas ir pilnīgi iespējams. Ir rakstīts, ka daudzi nāca pie ticības caur Lācara liecību. Liecināt par Jēzu bija viņa galvenā dotība. Marta kalpoja ar praktiskiem darbiem, diakonija bija viņas galvenā dotība. Marija sēdēja pie Jēzus kājām un pielūdza Viņu, liturģija un pielūgsme bija viņas galvenā dotība. Visos laikos un visās vietās kristīgai baznīcai ir jānodarbojas ar šīm trim galvenajām lietām - pielūgsme, diakonija un liecība par Jēzu. Ja tu izvērtē sevi, tad ir laikam tā, ka viena no šīm trim lietām ir tava galvenā dotība. Laikam viena no ir, kas tev pirmkārt patīk un padodas.

Tas ir normāli, ka viena lieta ir galvenais tev. Tomēr, katram ir jānodarbojas ar visām trim. Ja tu tikai pielūdzi, bet nekad nekalpo citiem un nekad neliecini par savu ticību, tu nodarbojies ar reliģisko savtīgumu, kas ir slikti. Ja tu kalpo ar praktiskiem darbiem, bet nekad nepielūdz, tad vairs nav kristīgā diakonija, bet cilvēciskā labdarība. Ja tu liecini par Jēzu, bet nekad nepielūdz Viņu, tad ātrāk vai vēlāk tava liecība būs šķība un maldīga. Tāpēc, lai stiprinātos ticībā un lai būtu spējīgam iet līdz Jēzus krustam, kristīgam cilvēkam ir jānodarbojas ar visām no šīm trim lietām. Pielūgsme, diakonija un liecība. Vienīgā būtiskā piebilde ir, ka parasti viena no ir tava galvenā dotība un interese. Apmeklējot Lācaru, Martu un Mariju tu stiprinies ticībā.

Ir arī rakstīts, ka šie trīs un laikam vēl vairāk sēdēja pie galda kopā ar Jēzu. Tas ir pēc būtības tas pats kā apmeklēt Lācaru, Martu un Mariju, tikai izteikts ar citiem vārdiem. Sēdēt pie galda kopā ar Jēzu nozīmē ēst garīgo pārtiku kopā ar Viņu un tādējādi garīgi stiprināties. Šeit Jūdas uzdod sevi par taisnīgo un grib uzlabot pasauli, dodot trīs simts sudraba gabalus nabagiem. Īstais iemesls ir laikam, ka viņš gribēja nozagt attiecīgo naudu, bet pamatjautājums ir, kā uzlabot pasauli? Varētu likties, ka Jūdam ir taisnība, vajadzētu dot naudu nabagiem, lai pasaule paliktu taisnīgāka. Jūdam nebija galīgi nepareizi. Īpaši tagad gavēņa laikā žēlsirdības darbiem ir sava vieta, un tur noteikti iekļaujas, lai palīdzētu nabagiem. Tomēr, ne vienmēr tas līdz, jo pamatiemesls nabadzībai ir, ka cilvēkiem ir ļaunas, cietas sirdis un dara viens otram pāri. Tikai dodot naudu nabagiem ir, lai novērstu sekas, bet netikt līdz cēlonim. Kā tikt līdz cēlonim, kā mainīt cilvēku sirdis, lai viņi nedara viens otram pāri, lai nabadzību lēnā garā izskaustu?

Ir tikai viens veids, tas ir apmeklēt Lācaru, Martu un Mariju, kāes to paskaidroju. Ja cilvēki apmeklē Lācaru, Martu un Mariju, viņu sirdis lēnā garā mainās uz labāku pusi un viņi vairs nedara viens otram pāri. Diemžēl ir maz ticams, ka visi to darīs, nekad nepietrūks cietsirdīgi, kuri dara citiem pāri un tāpēc nabagi nekad pietrūks un tāpēc žēlsirdības darbi ir vienmēr aktuāli. Tomēr, vajag apzināties, ka tikai gāzt naudu pāri nabagiem pa labi un pa kreisi sevišķi nelīdz. Tā nauda tikai nonāks nepareizās kabatās gala rezultātā. Mainīt sirdis, noņemt cēloni, apmeklēt Lācaru, Martu un Mariju ir daudz iedarbīgāks veids, lai palīdzētu nabagiem.

Šodienas bauslis: Tev un man ir jābūt gataviem iet kopā ar Jēzu līdz krustam.

Šodienas evaņģēlijs: Kaut tikai nedaudz, ir tomēr iespējams uzlabot šo pasauli, apmeklējot Lācaru, Martu un Mariju.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Mēģini pavadīt šo nedēļu pēc iespējas klusi, mierīgi un svētīgi.

2.      Īstam kristietim nekad nav garlaicīgi. Atjaunot Dieva tēlu un līdzību sevī caur svēto dzīvi ir nopietns darbs.

3.      Morāliskās vajāšanas ir jau klāt, asiņainas varbūt nav aiz kalniem. Stiprinies ticībā, lai tu spētu turēties pie Jēzus arī pretvējā un nepatīkamos apstākļos.

Pelnu dienas sprediķis

Jesaja 58:4-8, Jēkab 2:14-17, Mateja ev. 6:16-21

Kad man bija 4 vai 5 gadi es biju vasarā pie vecāsmātes laukos. Aiz šķūņa bija skudru pūznis. Es gribēju izpētīt to pūzni, kas tur iekšā. Es paņēmu nelielu kociņu un sāku izrakt to pūzni, lai redzētu, kā izskatās iekšā. Man bija tikai šorti, bet vairāk drēbes nebija. Laikam visiem ir skaidrs, kā tas beidzās. Tās skudras mani koda, uzčurāja ne pa jokam un es skrēju pa galvu pa kaklu raudādams pie mātes un vecāsmātes.

Es biju piesardzīgs ģenerālis jau tad, un atceros, ka izvērtēju riskus pirms tam. Man likās, ka nekas bīstams nevar būt, jo, tās skudras bija tik maziņas, daudz mazākas par mani. Ja būtu desmit, maksimums divdesmit skudras tajā pūznī, tad tā arī būtu, bet. Tur bija krietni vairāk skudras. Tur bija viens pūznis, bet neskaitāmas skudras. Kāpēc es šo stāstu, kāds ir sakars ar šodienas tēmu? Ja tu gavē un ņem savu ticību nopietni, tad tas nav sātanam pa pratām, un viņš dodas pretuzbrukumā. Un ar sātanu ir aptuveni tas pats princips kā ar tām skudrām. Ir viens galvenais sātans, jā, bet viņam ir neskaitāmi sīki velni kā palīgi. Ja tu cīnies Trīsvienīgā Dievā spēkā pret sātanu, tad tev līdzībā ir aizsargtērps, tad sātans un tie sīkie velni nevar tev uzčurāt, kost, ar savu ļauno indi. 

Bet viens pats savā spēkā pret sātanu tavas izredzes ir tādas pašas kā viegli apģērbts cilvēks skudru pūznī, proti, nekādas. Ar sātanu ir divi grāvji un viens pareizs vidusceļš. Trīsvienīgais Dievs ir spēcīgāks par sātanu, Viņā spēkā ir iespējams uzveikt sātanu. Viens grāvis ir, lai ticētu, ka sātans ir spēcīgāks par Dievu, tā nav. Otrais grāvis ir, lai novērtētu sātanu pa zemu, lai bravurīgi neuztvert viņu kā drauds. Mana pieredze ir viennozīmīga. Daudzi kristieši iekrīt otrā grāvī, novērtē sātanu pa zemu. Dažreiz tik traki, ka viņi domā, ka viņš vispār neeksistē, pārsvarā, ka viņi uztver, ka sātans ir muļķis, no kā nevajag baidīties. Bet tā nav. Ja tu atrodies skudru pūznī ar vieglu apģērbu, tu nevari nepamanīt tās skudras. Bet diemžēl sātans ir tā apmuļķojis daudzus kristiešus, ka viņi to vispār nepamana, bet uztver, ka viss ir normāli. Tev liekas, ka mācītājs ir diezgan zaļš, un, ka nevajag viņam klausīt, kad saka, kas nav pa prātam. Tas tev liekas normāli, bet, tie ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī.

Tev liekas, ka cits cilvēks draudzē ir vientiesīgs, un, ka ir normāli nicināt viņu sirdī un dažreiz to arī izpaust skaļi. Tas ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī. Tev liekas, ka ir normāli diezgan bieži palikt mājās Svētdienās, un tikpat vērtīgi pastaigāties mežā un runāt ar savu draudzeni. Bet arī tas ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī. Ir viena būtiska atšķirība starp skudrām un sātanu. Skudras nedodas agresīva uzbrukumā, tās tikai aizstāvējās, bet sātans dodas agresīva uzbrukumā visu laiku. Tā līdzība ir, ka sātans un sīkās skudras kaujas tikpat spēcīgi. Visu laiku ir jāpiesauc Dieva aizsardzība un palīdzība, citādi tie sīkie velni tev uzbrūk tikpat spēcīgi kā skudras. Kā sātans uzbrūk, kā aizstāvēties? Te būtu gana daudz ko pateikt, bet īsumā, sātans uzbrūk ar visādiem meliem. Un ir jāaizstāvas ar Bībeles vārdiem un ar atsauci uz Jēzus Vārdu un asinīm.

Kad sātans rāpo un lien pie sirds kā sīkas skudras, tev ir jādod viņam tā pa muti, lai viņš bēg prom pa galvu pa kaklu, kā es bēgu no tām skudrām. Ir jāsaka viņam šādi: tu neesi saimnieks manā sirdī un manā mājā, tev nav nekādas tiesības te. Bet no tevis vien viņš nebaidās, tāpēc ir jāsaka Jēzus Vārdā atkāpies, Jēzus asins spēkā atkāpies. Un citē kādu vārdu no Bībeles, principā viss der, bet īpaši noder kaut kas par Dieva mīlestību uz mums un par grēku piedošanu. Gavēņa būtība ir, lai rūdītu un savaldītu raksturu. Bet tas nenotiek bez sātana pretestības, viņam nepatīk zaudēt teritoriju. Tāpēc visu laiku ir jāpiesauc Dieva aizsardzība, citādi tie sīkie velni ierāpo sirdī, tikpat čakli cik skudras uzrāpo visam, kas nāk priekšā. Gribētu pabeigt ar vienu aspektu, kā rūdīt raksturu. Kad es biju bēdzis no tām skudrām es sūdzējos mammai, ka tās ļaunās skudras bija uzbrukušas man pilnīgi netaisnīgi un agresīvi. Manā izpratnē es biju pilnīgi balts, un tās skudras pilnīgi melnas.

Bet māte bija ļoti psiholoģiska un gudra, un paskaidroja man lietas būtību. Ja kāds milzis atnāktu pie mums un sāktu raut mājas jumtu nost, vai es būtu priecīgs? Viņa man paskaidroja, ka es biju agresors, ka tās skudras tikai aizstāvējās, ka man nebija tiesības jaukt viņu māju nost. Viņa paskaidroja, ka pats biju vainīgs. Es domāju, ka es neesmu unikāls eksemplārs. Kad kaut kas sanāk greizi, mēs parasti esam pārliecināti, ka citi ir vainīgi. Dažreiz tā arī ir, bet retāk nekā mēs domājam. Gana bieži vismaz pa daļai esam paši vārījuši attiecīgo slikto putru. Gana bieži vismaz pa daļai esam paši vainīgi, nevis citi. Filmā “Likteņdzirnas” ir Beisiks, kurš redz cilvēkus, kuri iet svētceļojumā, bet viņš to nezin un saka: “Pikets, te laukos?” Un skan atbilde. “Piketā vainu meklē citos, bet Svētceļojumā - pie sevis!” Gavēnis un svētceļojumi ir par to, lai atrastu vainas pie sevis.

Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka vienam pašam, bez Dieva aizsardzības, tev nav nekādas izredzes cīņā ar sātanu. Nedrīkst novērtēt sātanu pa zemu.

Šodienas evaņģēlijs: Dieva spēkā sātanam būs jābēg no tevis kā es bēgu no tām skudrām.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Ir viens skudru pūznis, bet daudzas skudras. Tāpat ir viens sātans, bet gana daudzi sīki velni, kuri lien tāpat kā skudras.

2.      Neievērot ko mācītājs saka, nicināšana pret vientiesīgiem, izpalikšana no Dievkalpojumiem utt ir sātana meli, kuri varbūt ir iesakņojušies tavā sirdī.

3.      Nevar nepamanīt, ja esi skudru pūznī ar vieglu apģērbu, bet diemžēl daudzi kristieši nepamana, ka sātans ir pamatīgi viņus apmuļķojis.

Arhibīskapa vēstījums 2022. gada Ziemsvētkos

Jēzus Kristus mīļotie, es sveicu Jūs Kristus dzimšanas svētkos! Visapkārt ir tik daudz lietu un notikumu, kuros dvēselei pieskaras Dievs. Cik skaistas ir Ziemsvētku dziesmas! Es skaistu rozīt’ zinu, Jūs bērniņi nāciet, Klusa nakts, svēta nakts… Šogad Ziemsvētku brīnumu es visvairāk sajutu senā balādē par Skārboro gadatirgu. Dziesmā par nepiepildītu mīlestību.

Puisis liek sacīt meitenei: lai viņa bez adatas uzšuj man kreklu bez vīlēm. Lai viņa to izmazgā sausā akā, kur nekad nav bijis ūdens, nedz lijis lietus. Lai viņa to izžāvē krūmā, kāds nav ziedējis kopš Ādama radīšanas – tad viņa būs mana patiesā mīlestība. Meitene atbild: lai viņš atrod tīrumu starp jūras ūdeni un krasta smiltīm. Lai viņš to uzar ar jēriņa ragu. Lai apsēj to visu ar vienu graudu. Lai nopļauj ar sirpi, kas taisīts no ādas, un sasien ar virvi, kas vīta no viršiem. Tad lai nāk pēc sava krekla. Tad viņš būs mana patiesā mīlestība.

Ja viņiem jautātu, kādēļ viņi no otra prasa neiespējamas lietas, viņi atbildētu – man taču kaut kā ir jāzina, vai es esmu viņa (vai viņas) patiesā mīlestība! Ak, jaunieši… Katrs cilvēks ar dzīves pieredzi zina, ka nereālas gaidas nes vilšanos. Prasīt pierādīt mīlestību ar varoņdarbiem ir savtīgi un cietsirdīgi. Nekļūt viņiem par ģimeni. Būtu brīnums, ja viņiem šādi kas izdotos.

Tad kādēļ šī dziesma mani uzrunāja Kristus dzimšanas svētkos? Tādēļ, ka Dievs paveica patiešām neiespējamas lietas. Salīdzinot ar tām, krekls bez adatas vai sirpis no ādas ir nieks. Cilvēkiem tas būtu neiespējami, bet ne Dievam. Visuma Radītājs pats cēlās no troņa, ienāca pasaulē, piedzima no jaunavas, atklāja cilvēkiem Dieva patieso Tēva sirdi, nodzīvoja mūsu vietā nevainojami svētu dzīvi, uzvarēja mūžseno ienaidnieku, augšāmcēlās no kapa un atprasīja nāvei mūsu dzīvības. Ar divpadsmit vienkāršiem vīriem viņš iesāka izcilāko kultūru pasaules vēsturē.

Ja mēs jautātu, kādēļ Tu, Kungs, to visu darīji, viņš varētu atbildēt: “Tādēļ, lai jūs zinātu, ka esat mana patiesā mīlestība.” Tas ir īsts Ziemsvētku brīnums.

Kā mēs atsauksimies? Vai mums ar viņu izdosies? Vai jau esam viņa bērni? Vai būsim viņam ģimene?  Nebīstieties, ka Dieva darbiem tagad jāliek pretī kaut kas līdzvērtīgs. Lūk, Caķejs – mazais, blēdīgais vīriņš, kurš gribēja redzēt Jēzu. Viņā nebija nekā varonīga. Varbūt vienkārši ziņkārības dzīts, viņš uzkāpa kokā. Tik vien. Taču ar šo mazo dzirkstelīti pietika. Jēzus apstājās pie viņa, runāja ar viņu, nāca viņa namā un pilnīgi izmainīja viņa dzīvi.

Mīlestības pierādījumu nasta guļ uz viņa, caur ko mums miers nāk. Viņš pats to uzņēmās mūsu labad. Esi sveicināts, Miera Ķēniņ, mans Kungs un mans Dievs!

Kristus dzimšanas svētkos es novēlu mums laimīgas ilgas redzēt Jēzu. Tā lūkoties, lai viņš pienāk tuvu, ienāk mūsu mājās un sirdīs. Neprasot neiespējamo, lai viņš pats sevi dara par mūsu patieso mīlestību! Svētītus, dzīvības un mīlestības pilnus Ziemsvētkus!

Sirsnībā,
+ Jānis
Rīgas arhibīskaps

Sprediķis Kristus piedzimšanas svētkos

Jesaja 9:1-6, Ebrejiem 1:1-3, Lūkas 2:1-20

Šodien ir Jēzus īstā Dzimšanas diena, kas ir galvenā tēma. Jēzus ir piedzimis un, kādas tam ir sekas, ko tas nozīmē mums, tev un man. Pirmajā lasījumā dzirdējām par mieru. Nereti cilvēki domā, ka šis attiecas uz laicīgo mieru, ka visam vajadzētu būt mierīgi zemes virsū. Bet tā gluži nav. Pirmkārt šeit ir runā par mieru ar Trīsvienīgo Dievu. Bez ticības un grēku nožēlas ir neredzams, bet reāls mūris starp cilvēku un Dievu, nemiers viņu starpā.

Bet caur Jēzus dzimšanu, krusta nāvi un augšāmcelšanām šis mūris ir noņemts un ir miers, proti labas attiecības starp tiem, kuri tic un Trīsvienīgo Dievu. Otrkārt, ja ir miers vertikāli, tad vajadzētu būt arī horizontālais miers starp cilvēkiem. Par to es runāšu nedaudz vēlāk. Otrais lasījums māca par sekām no Jēzus dzimšanas. Nereti dzird par laicīgiem cilvēkiem, kuri meklē dzīves jēgu. Un viņi to neatrod. Un tas nav pārsteidzoši, bet pavisam loģiski. Jo, bez Jēzus un ticības Viņam, dzīvei nav jēga, ir vārdā visdziļākā nozīmē tukšā. Tā ir ko Jauna Derība mums māca un tā ir arī daudzu cilvēku pieredze. Dzīves jēga ir, lai būt kopā ticībā ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu Kristu. Kā bija Ēdenes dārzā pirms grēka krišanas.

Mēs dzirdējām, ka tagad Dievs runā uz mums caur Jēzu. Tā ir un ko Viņš saka. Jēzus saka daudz un mana atbilde nav izsmeļoša, bet gribētu pieminēt vienu aspektu. Šodien Jēzus grib pateikt mums, ka mēs visi slimojam ar grēka slimību. Tāpēc Viņam bija jānāk zemes virsū, un, tāpēc kristīgā baznīca pēc būtības ir slimnīca. Lai būtu veiksmīga ārstēšana, vajag pirmkārt pareizu diagnozi un otrkārt pareizas zāles. Pareiza diagnoze ir, ka slimojam ar grēka slimību. Un tāpēc Jēzus piedzima, lai parādītu, kādam cilvēkam būtu jābūt. Jēzus ir Dieva būtības atveids. Katram cilvēkam būtu jābūt tādam, kā Jēzus. Bet mums visiem ir skaidrs, ka tā nav. Nav miers cilvēku starpā. Tāpēc, ka cilvēkiem nav Dieva miers savās sirdīs. Pašreiz krievu karavīru uzvedība Ukrainā ir aktuālākais piemērs, bet diemžēl nav vienīgais. Vairāk vai mazāk visur cilvēki uzvedas kā plēsīgi zvēri un ne kā cilvēki. Laikam visi ir dzirdējuši vārdu perverss un mēs to uztveram negatīvi. Pārsvarā saistām to ar seksuālām perversijām, nenormālības.

Bet tas vārds perverss nav saistīts tikai ar seksu. Tas attiecas uz visu, kas ir nenormāls, sakropļots, nav tā kā būtu jābūt. Diemžēl cilvēks, ikviens, ne tikai krievu karavīri, ir perversi, sakropļoti, bojāti, traumēti no grēka. Un pie Jēzus ir pareizas zāles, pie Jēzus ir pareiza ārstēšana. Jēzus vārdos un darbos varam mācīties, kādiem mums būtu jābūt, pēc kā tiekties. Un žēlastības līdzekļi, proti, Dieva Vārds, lūgšana, altāra sakraments un draudzes kopība, ir pēc būtības zāles, caur ko ārstējamies un tiecāmies tuvāk Jēzum. Mēs dzirdējām, ka Jēzus ir šķīstījis mūs no grēkiem. Caur Savu dzimšanu, nāvi un augšāmcelšanos Jēzus ir devis nosacījumus, lai varam šķīstīties no grēkiem. Līdzībā Jēzus ir devis mums tīrīšanas līdzekli, bet.. Mums vajag pašiem mazgāties. Proti, caur svēto dzīvi tīrīt savu sirdi, cik iespējams. Kā es teicu, tas notiek caur žēlastības līdzekļiem, bet ir iespējams atrast sīkāku norādījumu, kā to darīt. 

Evaņģēlijā dzirdējām, ka tie gani gāja uz Betlēmi. Tīri burtiski tas mums sanāktu diezgan dārgi un sarežģīti, un burtiski tas mums nav obligāts, bet līdzībā mums jādara tāpat. Kur atrodas Betlēme? Betlēme atrodas uz mūsu altāra, altāris ir Betlēme. Katru Svētdienu Jēzus piedzimst, ir klāt no jauna altāra sakramentā, Dievgaldā. Ir rakstīts Jāņa evaņģēlijā 1. nodaļā un 14. pantā, ka Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū. Tīri burtiski grieķu valodā te ir rakstīts, ka Dievs uzcēla savu telti pie mums. Ja skaties uz biķeri uz altāra, kas ir ietērpts audumā, kas liturģiski sauc velum, tad izskatās kā telts, vai ne? Un šajā teltī ir biķeris un patens, kur drīz atradīsies Kristus asinis un miesa. Iet uz Betlēmi ne tikai, bet starp citu nozīmē, saņemt Dievgaldu. Mēs parasti domājam, ka saņemt sakramentu nozīmē grēku piedošanu.

Tā ir taisnība, bet ne tikai. Altāra sakraments ir arī stiprinājums cīņā pret grēku un viens no veidiem, ka šķīstīties no grēkiem. Apmeklēt altāri un tur lūgties ir viens veids, kā šķīstīties no grēkiem. Visa kristīgā dzīve var raksturot, kā sķīstīšana no grēkiem. Ko Jēzus ir darījis iespējamo caur Savu dzimšanu, miršanu un augšāmcelšanos. Pavisam tīri būsim tikai Debesu Valstībā, bet šķīstīšana sākas jau šeit un tagad. Jēzū Kristū mums ir pareiza diagnoze, slimojam ar grēka slimību. Jēzū Kristū mums ir pareizas zāles, žēlastības līdzekļi. Jēzū Kristū mums ir paraugs, pēc kā tiekties, kā ārstēties. Nosaukums Betlēme nozīmē maizes klēti un Jēzū mums ir stipra barojoša garīga rupjmaize, lai izturētu cīņā pret grēku.

Šodienas bauslis: Ir jāiet uz Betlēmi, lai kļūtu arvien līdzīgāks Jēzum.

Šodienas bauslis: Dzīvei ir jēga, nav tukšā, caur Jēzus dzimšanu, miršanu un augšāmcelšanos.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Caur Jēzu un ticībā Viņam mums ir miers ar Dievu, proti, attiecības ar Viņu.

2.      Skatoties uz Jēzu mēs zinām, kādiem mums būtu jābūt.

3.      Visa kristīga dzīve ir šķīstīšana no grēkiem. 

Sprediķis 4.svētdiena pēc Zvaigznes dienas

Ījabs 38:1-11, Jēkab 5:13-16, Jāņa ev. 5:1-14

Nākošās svētdienas ev: Marka 9:38-41

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus spēj palīdzēt ar problēmām un grūtībām. Īsumā divos veidos. Vai nu Viņš atrisinās, noņems attiecīgo problēmu vai dod spēku ar to sadzīvot, paskaidro, kāpēc tā ir. Šodienas lasījumi paskaidro sīkāk.

Otrajā lasījumā ir aptuveni tā pati vēsts. Mērķis ir vienmēr, lai Dievs tiktu pagodināts. Vienīgā piebilde ir, ka tas var notikt divos veidos. Kad ir slimības un ciešanas, vajag pirmkārt lūgt, svaidīt ar eļļu utt, lai cilvēks būtu vesels. Nereti viss arī notiek un cilvēks paliek vesels, tās ciešanas pazudīs. Tad Trīsvienīgais Dievs tiks pagodināts caur šo dziedināšanas brīnumu. Ja cilvēks nepaliek vesels, ja ciešanas nepazūd, tad iemesls nav, ka Dievs būtu bezspēcīgs. Iemesls ir cits. Tad Dievs tiks pagodināts caur to, ka tas slimais cilvēks ar Dieva palīgu spēs nest savu slimību, savas ciešanas, bez kurnēšanas, ticībā, ka Dievs zina, ko darīt. Jēzus palīdz vai nu noņemot to slimību vai dodot spēku sadzīvot ar to slimību. Ja vien mēs visu uztveram ar pareizo attieksmi, Dievs tiek pagodināts abos gadījumos.  

Evaņģēlijā ir sīkāka mācība par šo tēmu. Ir rakstīts, ka Jēzus nogāja uz Jeruzālemi. Jeruzāleme atrodas kalnainā apvidū, ceļš uz turieni burtiski iet stipri uz augšu un ir fiziski smags. Bet ir to vērts, jo atrodas skaistā vietā un ir pavisam varens skats uz kalniem no turienes. Es teicu, ka ticībā vajag pieņemt Dieva lēmumus. Tā ir un ir teorētiski viegli pateikt, bet nav vienmēr viegli praksē. Kā to iemācīties? Ir tikai viens ceļš, līdzībā iet uz Jeruzālemi. Proti, ņemt savu ticību nopietni un iet ticības dziļumos, svētā dzīvē. Svēttapšanas ceļš seko tiem pašiem principiem kā ceļš uz Jēruzālemi. Nav viegls ceļš, bet atmaksājas ar uzviju gala rezultātā. Ir brīnišķīgi redzēt kalnus no Jeruzālemes un ir brīnišķīga sajūta, kas ļoti palīdz un atvieglina dzīvi, kad tu ticībā vari pieņemt Dieva lēmumus. Ir ļoti svētīgi, dziedinoši un palīdzoši, kad tu ticībā vari pieņemt kaut ko, kas tev no sākuma likās galīgi garām un nepieņemams. Ne burtiski, bet līdzībā ej uz Jeruzālemi caur ticības kalniem svētā dzīvē un Dievs palīdz tev pieņemt, kas tev varbūt pašreiz liekas nepieņemams.

Ir rakstīts, ka bija daudz neveselu pie šī dīķa. Tulkojums ir pareizs, bet nav izsmeļošs. Tas vārds, kas te ir lietots grieķu valodā attiecas ne tikai uz slimībām, bet uz visādām vājībām. Arī uz rakstura vājībām. Visi nav fiziski slimi, vismaz nav nopietni, bet visiem ir rakstura vājības. Viens dusmojas pa daudz un pa viegli, otrs neprot saimniekot ar naudu un pērk visādas muļķības, trešais neprot izrauties no ekrāniem utt. Mums visiem vajag pirmkārt pateikt godīgi sev un Dieva priekšā, ka mums ir rakstura vājības, nenoliedzot šo faktu. Otrkārt vajag lūgt, lai Dievs palīdz mums tikt galā ar šo lietu, kas noteikti ir vājība un nereti arī slimība. Un izšķirošais jautājums ir ko Jēzus jautā tam slimajam: Vai tu gribi kļūt vesels? Tas varētu likties kā muļķīgs un lieks jautājums, bet divu iemeslu dēļ tā nav.

Pirmais iemesls ir, ka Jēzus negrib uzbāzties nevienam. Viņš grib lai mēs brīvprātīgi atsaucamies. Otrais iemesls ir, ka daudzi nemaz negrib kļūt veseli. Nereti cilvēks ir pieradis pie savas slimības un uztver to kā ērtu. Viņam nevajag iet uz darbu, citi apkopj viņu, nevajag ņemt atbildību, var izvairīties no neērtiem pienākumiem aizbildinoties ar savu slimību. Nereti tā ir ar fiziskām slimībām un pavisam bieži ar rakstura trūkumiem. Cilvēkam patīk ieraut pa daudz, sēdēt pie ekrāniem, dusmoties utt. Te vajag analizēt, izpētīt, kas mums ir un, kas mums trūkst, un, kas Dievam ir. Dievam ir gan spēja, gan griba mums palīdzēt ar slimībām un rakstura trūkumiem. Mums noteikti nav spēja tikt ar šo galā un nereti, drīzāk bieži mums pietrūkst arī griba. Dievam ir jāsastopas ar gribu pie cilvēka, lai varētu viņam palīdzēt.

Tāpēc Jēzus jautājums tam slimajam vai viņš grib kļūt vesels nav lieks un muļķīgs, bet pavisam pamatots. Tāpēc mums visiem šodien vajag sevi nopietni pārbaudīt Dieva priekšā. Kā ir ar manu gribu tikt veselam, gan no fiziskām slimībām, gan no rakstura trūkumiem? Ja kaut kas klibo šajā jomā, kas nebūtu unikāla problēma, tad ir jālūdz par Dieva palīdzību. Lai ES gribētu kļūt vesels. Jo, tas ir nosacījums, lai Jēzus varētu man palīdzēt. Tā peldvieta vai dīķis sauca Betzata un nosaukums nozīmē apžēlošanās māja. Jēzus ir žēlīgs, var un grib palīdzēt visiem, kuri nāk pie Viņa ar savu nespēju.

Šodienas bauslis: Vai nu mēs sakām ticībā lai Tava griba notiek Dievam vai Viņš mums teiks pēdējā tiesā lai tava griba notiek.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus spēj mums palīdzēt un gala rezultātā viss ir zem Dieva kontroles.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.   Vajag ticībā pieņemt Dieva lēmumus bez kurnēšanas.  

2.   Vai nu Dievs dziedina slimības, Sev par godu vai dod spēku sadzīvot ar attiecīgo slimību, Sev par godu.

3.   Iet uz Jeruzālemi, iet ticības dziļumos, ir vienīgais veids, lai mēs spētu ticībā pieņemt Dieva lēmumus.  

Sprediķis 3.svētdiena pēc Zvaigznes dienas

Jesaja 45:22-24, Galatiešiem 2:19-21, Jāņa ev. 4:27-42

Nākošās svētdienas evaņģēlijs: Jāņa 5:1-14

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus rada ticību. Šis ir saistīts ar diviem pamatjautājumiem, kas ir Jēzus, ko Viņš dara? Jēzus ir Dieva Dēls, nācis pie mums, lai veidotu ticību. Ko Viņš dara, kā ticība rodas, māca šodienas lasījumi.  

Vecās Derības lasījums māca, ka Bībeles Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais, kas eksistē pa īstam, kam ir būtība. Musulmaņu, hinduistu, seno latviešu dievi un visi citi t.s dievi ir tikai tukši nosaukumi bez būtības, kas neeksistē pa īstam. Tāpēc ir jātic Bībeles Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum, kas ir vienīgais glābējs. Un ir jāpārbauda sevi, vai tā ir ar mani. Otrais lasījums māca sīkāk, kā iegūt īsto ticību, kāda ir īsta ticība. Pāvils saka, ka viņš pats vairs nedzīvo, ka Jēzus dzīvo viņā. Tīri burtiski mums nav jāmirst priekšlaicīgi, bet līdzībā gan. Katru dienu man ir jāpadodas zem Jēzus, atzīt Viņu par Kungu un sevi par kalpu. Ar citiem vārdiem, katru dienu ir jāiet uz savām bērēm. Ir daudzi iemesli, kāpēc cilvēki netic, bet viens parastais iemesls ir, ka cilvēks negrib iet uz savām bērēm katru dienu.

Tāpēc ir jālūdz, lai es spētu, lai es gribētu, katru dienu iet uz savām bērēm, proti, katru dienu padoties Jēzum. Tikai tā rodas īsta ticība. Pāvils arī saka, ka, ja bauslība, proti mūsu paši darbi, spētu dot taisnību, tad Jēzum nebūtu jāmirst pie krusta. Tāpēc īsta ticība ir ticība Jēzum un Viņa krusta nāvei, nevis ticība saviem labiem darbiem, kas nemaz nav tik labi gala rezultātā. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka mācekļi nāca pie Jēzus. Nākt pie Jēzus, tā ir īstas ticības sākums. Un ir jānāk BRĪVPRĀTĪGI, AR ATVĒRTU SIRDI. Un ticība ir priekš visiem, visi ir aicināti neatkarīgi no dotībām. Ja tev ir vieninieks matemātikā, tad nav ko iet uz inženieru izglītību. Ja tev ir pavisam neveiklas rokas, tad nav ko iet uz amata skolu. Šajā pasaulē ir ierobežojumi atkarīgi no dotībām, bet tā nav Trīsvienīgā Dieva priekšā. Vienīga vajadzīgā dotība ir spēja iet uz savām bērēm katru dienu. Ja vien grib, to visi māk, neatkarīgi kāda ir atzīme matemātikā.

Jēzus runāja ar sievieti, samarieti, viens pats nomaļā vietā bez lieciniekiem. Tajā laikā tas tika uzskatīts par pavisam nepiemērotu. Bet ir rakstīts, ka tie mācekļi nepajautāja Viņam, ko Viņi dara, kaut simts % drošs viņiem tas likās jocīgi. Nepajautāja, tāpēc, ka bija uzticība Jēzum, ka Viņš zina, ko dara. Ja tu māki vienmēr uzticēties Jēzum bez jautājumiem un ierunām, tad ir ļoti labi, tad dari tā. Tomēr, esam cilvēki ar visādām vājībām un reti kāds ir tik svēts un stiprs ticībā, ka vienmēr tā māk. Tāpēc, nav aizliegts uzdot jautājumus Jēzum. Ja tu kaut ko nesaproti, ja kaut kas traucē tev ticēt, tad vari droši pajautāt Jēzum par attiecīgo lietu. Kāpēc tā notiek, ko Viņš grib ar to pateikt utt. Ātrāk vai vēlāk Viņš atbildēs un paskaidros. Dažreiz atbild caur mācītāju, dažreiz caur kādu Bībeles vārdu, dažreiz lūgšanas laikā, dažreiz caur citu cilvēku teikto, dažreiz caur ikdienišķu notikumu utt.

Tieši kā atbild atšķiras, bet ka ātrāk vai vēlāk atbild, par to tu vari būt drošs, ja vien uztur personiskas attiecības un dzīvo Jēzus tuvumā. Ir arī rakstīts, ka tā sieviete atstāja savu ūdens krūzi. Tas ir maigi izsakoties pārsteidzoši. Galvenais iemesls, kāpēc viņa aizgāja, bija pēc ūdens. Tur ir pavisam karsti un ūdenim ir zelta vērtība tuvajos austrumos. Atbilstoši mūsu apstākļiem tas ir kā iepirkties veikalā par simts eiro un aizmirst, atstāt tās preces veikalā. Tā gan normāli nenotiek. Varbūt viņa gribēja skriet ātrāk uz to ciemu, lai pastāstītu citiem, varbūt viņa tik ļoti aizraujas ar šo atziņu, ka tiešām aizmirsa to ūdeni. Bet jebkurā gadījumā tas liecina par radikālām izmaiņām, par citam prioritātēm. Ievērot šo sievieti varam mācīties par pozitīvām sekām no īstas ticības. Viņai bija bijis pieci vīri un tagad dzīvoja kopā ar sesto. Viņa aizgāja viena pati uz aku dienas laikā, karstumā, kad visas citas sievietes gāja no rīta, kad nav karsti.   

Iemesls ir bez šaubām ka viņa bija izstumta, ka tika uzskatīta ne kā prostitūta bet uz to pusi, ka visi cita raustīja degunu uz viņu un turēja viņu zemu. Kas mūsdienās tiek uzskatīts par normālu, tajā laikā bija kauna traips. Visticamāk viņai ir brūces un rētas sirdī diezgan, visticamāk viņai ir it kā pamats, lai nemīlētu un negribētu sadraudzēties ar tiem pārējiem tajā ciematā. Bet viņa pati saka tiem pārējiem, ka Jēzus ir stāstījis viņas biogrāfiju. Viņa pati sāk runāt par savām kaunu lietām, viņa pati sāk runāt par savām brūcēm un rētām sirdī, viņa pati izvelk gaismā, par ko vajadzētu kaunēties un apslēpt. Un to viņa saka tiem cilvēkiem, kas skatās pavisam šķībi uz viņu un laikam ne burtiski, bet līdzībā gan, ir devis viņai pa muti ne vienu reizi vien. Pavisam pozitīvas, radikālas un negaidītas izmaiņas, gandrīz neticamas. Kāpēc, kas ir noticis? Viņa ir pārliecināta, par savu grēku piedošanu. Viņa ir pārliecināta, ka Jēzus viņu mīl un tur viņu par cilvēku, radīts pēc Dieva tēla un līdzības.

Jēzus ir dziedinājis brūces un rētas viņas sirdī, Viņš ir noņēmis visu, kas sāpēja un aizvietojis ar prieku. Akmens sirds ir palikusi par mīkstu sirdi. Un tādējādi rodas mīlestība un piedošana uz tiem pārējiem ciematā, lai viņa grib liecināt viņiem par Jēzu. Viņa vairs nebaidās no cilvēkiem, viņa spēj runāt par to, kas iepriekš sāpēja, viņa vairs nedomā par savu prestižu, par savu godu. Jēzus noņem šķēršļus ticībai, Viņš pārveido vājības vai kaunu lietas par svētībām, Viņš palīdz piedot un noņem bailes no cilvēkiem. Lūk, kādas pozitīvas sekas, lielas svētības no īstas ticības. Tāpēc ticība Jēzum Kristum ir pavisam būtisks un cēls mērķis. To mēs iegūstam nodarbojoties ar garīgo lauksaimniecību. Šeit it kā Jēzus runā par lauksaimniecību, bet zem rindām runa ir par garīgo lauksaimniecību. Iet uz savām bērēm katru dienu ir kā ravēt nezāles un art, lūgt, lasīt Bībeli, nākt uz baznīcu utt. ir sēšana. Raža ir ticības mieru un prieku, visas pozitīvas izmaiņas, kas notika ar šo sievieti un mūžīgo svētlaimi pēc fiziskās nāves.

Šodienas bauslis: Ir jāiet uz savām bērēm katru dienu, proti, padoties zem Jēzus un atzīt Viņu par Kungu katru dienu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus noņem šķēršļus ticībai, pārveido vājības par svētībām un noņem bailes no cilvēkiem.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Ir jātic Trīsvienīgajam Dievam, jo, Viņam vienam ir būtība un eksistē pa īstam.

2.    Ticība uz Jēzus krustu, nevis uz saviem darbiem, ir īsta ticība.

3.    Ja tev ir grūti ticēt, tu drīksti uzdot jautājumu Jēzum. Agrāk vai vēlāk, kaut kā Viņš atbildēs.

Sprediķis 2.sv. pēc Zvaigznes dienas

Jesaja 42:1-7, 1 Pēter 3:18-22, Lūkas ev. 3:15-22

Nākošās Svētdienas evaņģēlijs Jāņa 4:27-42

Šodienas galvenā tēma ir par Jēzus kristībām. Kristības nozīmē grēku piedošanu. Jēzus ir bez grēka, kāpēc Viņam vajag kristīties? Tas varētu likties nevajadzīgi.

Un šajā aspektā Jēzus kristības arī bija nevajadzīgas. Jēzum pašam tās nebija vajadzīgas. Iemesls ir cits. Tā ir pravietiska zīme, ka Viņš, pats bez grēka, nomirs un augšāmcelsies, un tādējādi padarīs grēku piedošanu iespējamu mums. Jēzus kristības rāda, parāda tālāk uz Viņa krustu un augšāmcelšanos. Pirmajā lasījumā dzirdējām, ka Dievs mūs sauc taisnībā. Tas nenozīmē, ka Trīsvienīgais Dievs ņem mūs pretī, tāpēc, ka paši esam ļoti taisnīgi un bez grēka. Vārds taisnība attiecas uz Dieva doto taisnību, nevis uz mūsu taisnību. Tas vārds, kas te ir lietots orģinālvalodā nozīmē kaut ko, kas ir pareizs un pabeigts. Tātad, lai mēs paši būtu taisnīgi, ir jādara visu pareizi un vajag visu pabeigt. Teorētiski viegli, bet praksē grūti, pat neiespējams.

Reiz bija maza meitene, kas gribēja šūt galdautu mammai kā Ziemsvētku dāvanu. Ar 1. septembri viņa sāka iet šūšanas pulciņā un uzšuva smuko galdautu, bet nosmērēja to. Nekas, viņa domāja, vēl ir laiks. Uzšuva otru, bet sanāca ar šķībām vīlēm. Nekas, viņa domāja, vel ir laiks līdz svētkiem. Uzšuva trešo, bet krāsu kompozīcija nebija laba. Nekas viņa domāja, vēl ir laiks. Tā turpinājās visu rudeni, ar visiem galdautiem kaut kas sanāca neveiksmīgi. Ap pirmo adventi viņa ir pamatīgi nervoza, drīz ir Ziemsvētki un nav ko dot mammai. Visi galdauti ir nepareizi vai nepabeigti. Tad Jēzus nāk pie viņas un saka: dod Man tos nepareizos un nepabeigtos galdautus. Viņa tā dara un vietā Jēzus dod viņai pavisam smuku, pareizu un pabeigtu galdautu, ko dot mammai. Tā ir taisnošana.

Ko es gribu pateikt ar šo stāstu? Tā mazā meitene esam mēs, ikviens no mums. Tas galdauts ir mūsu dzīves. Mēs pūlējāmies ar visiem spēkiem, lai viss sanāktu labi. Un pēc tam gribam parādīt to galdautu, mūsu it kā veiksmīgas dzīves, vecākiem, radiem, draugiem un pateikt: skaties, cik smuki man viss ir sanācis. Bet, kam viss sanāk pavisam pareizi un pabeigts? Nevienam. Vairāk vai mazāk mums visiem kaut kas sanāk nepareizi un nepabeigts.

Mūsu taisnība ir vienmēr vairāk vai mazāk nepareiza un nepabeigta. Tāpēc grēku piedošana, kas ir iespējams caur Jēzus nāvi, ir vienīgais veids, lai mēs būtu taisnīgi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Lūk, Jēzus kristības rāda, parāda, tālāk uz Viņa nāvi un krustu. Otrajā lasījumā dzirdējām, ka Jēzus ir sludinājis gariem cietumā. Tas nozīmē, ka no Lielās Piektdienas plkst. trijiem līdz Savai augšāmcelšanai, Jēzus sludināja evaņģēliju visiem, kuri dzīvoja Vecās Derības laikā, lai arī viņi varētu tikt pestīti. Te ir arī pieminēts par Noas dienām. Astoņi gabali, kas bija niecīga daļa no zemes iedzīvotājiem, tika izglābti šķirstā. Diemžēl tie ticīgi ir ļoti maz, visos laikos un visās vietās. Te ir arī pieminēts par Jēzus krusta nāvi. Tātad princips ir atkal tas pats. Jēzus kristības rāda, parāda, tālāk uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos.

Evaņģēlijā dzirdējām, ka ļaudis kaut ko gaidīja savās sirdīs un domāja par Jāni. Tulkojums ir pareizs pēc būtības, bet mazliet pa vāju. Ka ļaudīm bija lielas gaidas, ļoti sagaidīja kaut ko būtu pareizāk. Ļaudis ir Trīsvienīāa Dieva ļaudis, Dieva tauta. Tātad Dieva tautai klājas kaut ko lielu un brīnišķīgu sagaidīt no Trīsvienīgā Dieva. Es ceru, ka tev ir tādas gaidas, ka tu ticībā sagaidi kaut ko pozitīvu no Dieva. Ja nē, tad ir jālūdz lai tev būtu tādas gaidas vai, ka Dievs uztur un pastiprina tavas cerības. Dieva tauta arī domāja par Jāni. Tīri burtiski te ir rakstīts, ka viņiem bija dialogs ar sevi, sevī, par Jāni. Šis ir ļoti cieši saistīts ar to sagaidīšanu, bet nav gluži tas pats. Te ir runa par sapņiem, par tādiem sapņiem, kas mums ir ar atvērtām acīm, būdami nomodā. Ja tev ir sapņi par kaut ko, kas nav savienojams ar kristīgo ticību, ka tu būtu slavens un bagāts, tad ir protams šķībi.

Tomēr, ir ļoti skaisti, ja tev ir sapnis par kaut ko, kas ir savienojams ar kristīgo ticību, kas ir pa tēmu. Tādi sapņi varētu būt ļoti atšķirīgi, bet piemēram, ka baznīca būtu izremontēta līdz galam, ka notiktu garīgā atmodu pilsētā, ka mēs varētu modernizēt un paplašināt Bībeles muzeju utt. Ir jālūdz, lai tev būtu tāds sapnis sirdī, un lai Dievs vadītu un palīdzētu, lai to īstenotu. Uzturi dialogu sevī, starp sevi un Dievu par šo, un Dievs parādīs ceļu. Jānis Kristītājs saka, ka Jēzus ir stiprāks par sevi, un, ka viņš pats nav cienīgs pat būt par Viņa kalpu. Tā ir pazemības pazīmes un mums ir arī jālūdz, lai mēs domātu tāpat, ka mēs arī būtu pazemīgi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Te ir arī pateikts, ka Jānis pārmācīja Hērodu. Tas varētu likties ne pa tēmu, nav saistīts ar Jēzus kristību.   

Bet ir saistīts. Kā un kāpēc? Viss, ko esmu teicis līdz šim mums jābūt teorētiskai zināšanai un pārliecībai. Bet ne tikai, tam arī mums būtu jābūt sirdslietai. Ar citiem vārdiem, šai atziņai vajadzētu kustēties aptuveni 30 centimetri no galvas uz leju līdz sirdij. Kā tas notiek? Caur lūgšanu un svēto dzīvi. Grēki, ko mēs nenožēlojam ir liels, drīzāk totāls šķērslis lūgšanai. Tātad pārmācība saistībā ar grēku ir ļoti pa tēmu, lai mums nebūtu šķērslis lūgšanai, šķērslis pa ceļu no galvas līdz sirdij. Un likmes ir augstas. Ir rakstīts šajā evaņģēlijā, ka pelavas tiks sadedzinātas neizdzēšamā ugunī. Grieķu valodā te ir rakstīts asbesta uguns. Asbests ir veselībai ļoti kaitīga viela, ko lieto pirmkārt būvniecībā. Tautā ir teiciens asbestvecene un laikam visi zina kas, kāda tāda ir. Elles uguns ir asbestsuguns, pavisam nepatīkama, no kā gan vajag izvairīties. Tāpēc gan vajag noņemt šķēršļus lūgšanai, nožēlot grēkus un būt ar jūtīgu un dzīvu sirdsapziņu. Vārds sirdsapziņa ļoti labi izsaka, par ko iet runa, bet nav izsmeļoša. Angļu un zviedru valodā lieto vārdu, kas tulkots latviski nozīmē kopīga zināšana.

Abi vārdi ir labi un ja saliek kopā tad labi izsaka par ko iet runā. Ko tu pirmkārt zini sirdī, kaut arī galvā un, kaut kas ko tu un Trīsvienīgais Dievs zina kopā, ko jūs abi zināt. Ka jums ir kopīga diagnoze par tevi. Kādai diagnozei tad būtu jābūt sirdī, ko vajadzētu zināt kopā ar Dievu? Ka mūsu taisnība ir nepilnīga, vairāk vai mazāk nepareiza un nepabeigta. Ka Jēzus taisnība, iegūta caur Viņa nāvi un augšāmcelšanās ir vienīgā, kas der. No žēlastības Trīsvienīgais Dievs grib dot tev šo atziņu. No žēlastības esam Dieva bērni, taisnoti ar Jēzus taisnību un Dievam patīkami.

Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka grēka apziņa un ticība uz Jēzus krustu un augšāmcelšanos ir vienīgais glābšanas ceļš.

Šodienas evaņģēlijs: No žēlastības esam Dieva bērni, taisnoti un Dievam patīkami.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Jēzus kristības rāda, parāda, tālāk uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos.

2.    Ir jālūdz, lai tev ir gaidas un sapņi, kuri ir saistīti ar kristīgo ticību.

3.    Ir jālūdz, lai tev un Dievam būtu kopīga diagnoze par tevi, ka tava taisnība neder, lai atvērtu Debesu Valstības vārtus.

Sprediķis Zvaigznes dienā

Jesaja 60:1-6, 2 Korintiešiem 4:3-6, Mateja ev. 2:1-12

Nākošās svētdienas evaņģēlijs Lūkas 3:15-22

Zvaigznes diena bija ceturtdien, un mēs to svinam šodien. Galvenā tēma ir Kunga godība. Īsumā varam teikt tā, ka Ziemsvētkos galvenā tēma bija, ka Jēzus ir piedzimis. Šodien tēma ir, kāds Jēzus ir, ka un kā Dieva godība parādās Viņā, caur Viņu.

Tieši šis ir galvenais pirmajā lasījumā, ka Dieva godība parādās. Jēzus ir Ķēniņš un Dieva godības atspulgs. Tātad, ķēnišķība un godība paradās Jēzū. Otrajā lasījumā galvenā tēma ir, ka šīs pasaules dievs, proti sātans, aptumšo neticīgo prātus, lai viņi neredz Jēzus godību. Pats par sevi, ikviens cilvēks ir sātana važās un garīgā aklumā. Tāpēc ir jālūdz, lai Svētais Gars atvērtu mūsu garīgās acis, tās kas mums ir sirdī, lai mēs redzētu Jēzus godību. Arvien vairāk un vairāk. Pa daļai varam redzēt šo godību zemes virsū un pilnībā Debesu Valstībā. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka tie gudrie atnāca, lai pielūgtu Jēzu. Tas ir pilnīgi pareizs tulkojums. Vienīgais ko piebilst ir, ka pielūgšanā ir arī iekļauts godinašāna. Pielūgt un godināt Jēzu ir mūsu galvenais uzdevums. Tādēļ šodien ir jāpārbauda savas sirdis Trīsvienīgā Dieva priekšā. Kas ir galvenais iemesls, kāpēc es esmu te šodien?

Galvenajam iemeslam vajadzētu būt, lai pielūgtu un godinātu Jēzu, lai redzētu Viņa godību. Ir protams ļoti labi arī satikt savus draugus, dzirdēt skaistu mūziku utt., tie ir pakārtoti pozitīvi blakus efekti, nevis galvenais iemesls. Mēs arī dzirdējām, ka Hērods ļoti uztraucās dzirdot par citu ķēniņu. Hērods ir sen miris, bet pēc būtības viņš, vai viņa tips, ir dzīvs arī šodien. Gandrīz visās komunistiskās un musulmaņu valstīs pasaulē Hērods, laicīgais diktators, mēģina iznīcināt Jēzu un Viņa sekotājus ar pavisam beztiesiskiem un vardarbīgiem paņēmieniem. Demokrātijās Hērods ir vairāk taktisks un diplomātisks. Parasti viņam patīk turēt nelielo svinīgu runu baznīcā svētkos un izlikties Dievbijīgam. Bet viņam nepatīk dzirdēt, ka viņam ir augstāks valdnieks, Trīsvienīgais Dievs, virs sevis un labprāt izmanto visas izdevības, lai nepamanīti liktu kādu sprunguli Baznīcas ratos.

Un Hērods nav tikai valdnieki. Hērods līdzībā ir ikviens neticīgs cilvēks, kam ir negatīva attieksme pret kristīgo baznīcu. Un šodien mums vajag pārbaudīt sevi, savu sirdi un savu ticības kvalitāti ar šo jautājumu: vai es ar savu ticību un rīcību lieku Hērodam, laicīgiem cilvēkiem, uztraukties? Ja atbilde ir jā, tad tava ticība ir īsta. Ja atbilde ir nē, tad tu esi remdens. Protams nav pašmērķis sastrīdēties ar laicīgiem cilvēkiem. Tomēr, ja tava ticība ir īsta, ja tu ņem visu nopietni, ko Jēzus saka, tad neizbēgami, netīšām, laicīgi cilvēki ap tevi uztraucas, nepatīk, tu un tava ticība. Zviedrijā ir biedrība ko sauc ateisti. Tie ir agresīvi ateisti, kuri publiskā telpā ļoti darbojas pret kristīgo ticību. Šīs biedrības priekšsēdētājs pirms dažiem gadiem teica par Zviedrijas luterisko arhibīskapi: viņa mūs neapdraud, jo, viņa teoloģija neizsaka neko. Sliktāka atzīme garīdzniekam un kristīgam cilvēkam nevar būt. Ja tu tici pa īstam, Hērods par tevis uztraucas un vairāk vai mazāk tu nepatīc.

Tie gudrie gribēja zināt, kur Kristum būs jāpiedzimst. Un šis ir plašs jautājums, tur ir iekļauts arī kā piedzimt un kā redzēt Viņa godību. Viņi uzzināja atbildi no svētajiem rakstiem, no Vecās Derības, kas šodien ir papildināts ar Jauno Derību un veido Bībeli. Un Bībele tiek paskaidrota un tās saturs mācīts kristīgajā baznīcā saskaņā ar baznīcas tradīciju. Un te nav pretrunas. Bībele ir kristīgās mācības avots un kodols, un kristīgā tradīcijā un mācībā, baznīcas kopībā, tiek paskaidrots, ko Bībele māca, kā to saprast. Bībele un tradīcija ir kā divas puses no vienas monētas. Jēzus piedzimst mūsu sirdīs, mēs atrodam Viņu, mēs redzam kāds Viņš ir, mēs redzam Viņa godību, kad mēs Viņu pielūdzam baznīcas kopībā, saskaņā ar Bībeli un svēto tradīciju. Ir jāmeklē Jēzu tur, kur es teicu un viltus meklētāji ir īstenībā Kristus ienaidnieki. Nav vidusceļš, vai nu tu esi par vai pret Jēzu. Visi, kuri meklē Jēzu ārpus no Bībeles un svētās tradīcijas ir Viņa ienaidnieki un arī nevar parādīt citiem ceļu pie Jēzus.

Tikai patiesi ceļa meklētāji ir patiesi ceļa rādītāji. Nepietiek teorētiski zināt, kas Jēzus ir. Vajag arī Viņam sekot. Ir pozitīvi būt gudram, laikam mēs visi gribam būt gudri vīrieši un sievietes, kā tie gudrie evaņģēlijā. Kā kļūt par tādiem? Ir jādara tāpat, kā tie gudrie darīja. Pirmkārt jādod Jēzum dāvanas. Zelts bija dāvana ķēniņam, ar to atzina, apliecināja, ka saņēmējs ir Ķēniņš. Tīri burtiski nevajag dot Jēzum zeltu, pietiek ar desmito tiesu, bet vajag atzīt, apliecināt Viņu par Ķēniņu. Tā ir gudrības pirmā pakāpe. Otrkārt jādod Viņam vīraku, lūgšanas simbols. Mūsu lūgšanas ceļas uz augšu un labi smaržo Dievam, tāpat kā vīraks. Dot Jēzum pielūgšanas vīraks ir gudrības otrā pakāpe. Ar mirrēm svaidīja līķus tajā laikā, lai nesmirdētu. Tāpēc mirres ir nāves un bēru simbols. Tīri burtiski mums gan nav vajadzīgs nomirt priekšlaicīgi, bet.. Līdzībā ir jādod mirres, jāmirst, proti, jāatzīst Jēzu par Ķēniņu, nevis sevi, un padoties Viņam. Tā ir gudrības trešā pakāpe.

Arī tiem gudriem tā gudrība nedaudz kliboja no sākuma. No sākuma viņi meklēja Jēzu lielpilsētā, Jeruzalemē, kur bija ķēniņu pils. Viņi domāja, ka Jēzum bija jābūt greznībā, bagātībā, uzmanības centrā. Atbilstoši mūsu apstākļiem, viņi atrada Jēzu, nevis prezidenta pilī, bet lauku miestiņā, smirdīgā kūtī, tālu prom no uzmanības centra. Ar to es negribu teikt, ka Jēzus nav atrodams greznajās katedrālēs Rīgas centrā. Ko es gribu teikt ir, ka pārsvarā Jēzus ir atrodams vienkāršos apstākļos, kur neviens vai maz Viņu pamana. Dažreiz Jēzus ir atrodams arī greznajos apstākļos un uzmanības centrā. Tomēr, īstas gudrības ceturtā pakāpe ir, lai pirmkārt meklēt Viņu un Viņa godību vienkāršos apstākļos, kur neviens vai maz Viņu pamana.

Šodienas bauslis: Ir jāļauj Svētajam Garam atvērt mūsu acis, lai mēs redzam Jēzus godību.

Šodienas evaņģēlijs: Ir iespējams redzēt Jēzus godību, pa daļai zemes virsū un pilnībā Debesu Valstībā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Ķēnišķība un godība parādās Jēzū Kristū.

2.    Ir jānāk uz baznīcu pirmkārt, lai pielūgtu un godinātu Jēzu.

3.    Jēzus piedzimst un Viņa godība parādās Kristīgas baznīcas kopībā.

Sprediķis Svētdiena pēc Ziemsvētkiem

Jeremija 31:15-17, Galatiešiem 3:23-29, Mateja ev. 2:13-23

Šodien ir svētdiena pēc Ziemassvētkiem. Esam joprojām Ziemsvētku svinībās. Galvenā tēma ir, ka esam Trīsvienīgā Dieva bērni caur to, ka Jēzus ir piedzimis, miris un augšāmcēlies. Kāpēc esam Dieva bērni, ko tas nozīmē, kā varam par to būt pārliecināti? Vecās Derības lasījums runā par raudāšanu, par skumjām. Arī Dieva bērniem ir skumjas un bēdas zemes virsū, bet.. Ko Dievs saka šeit? Liedz savai balsij raudas.

Mums nav jāraud kā tiem, kam nav cerība. Caur Jēzus dzimšanu, nāvi un augšāmcelšanos mums ir cerība, pat pārliecība, par Dieva palīdzību zemes virsū un mūžīgo svētlaimi pēc nāves. Otrais lasījums māca kāpēc esam Trīsvienīgā Dieva bērni, kas ir nesatricināms pamatojums tam. Kristības un ticība. Ja vien esi kristīts un tici pa īstam, tu esi Dieva bērns. Sātanam nepatīk, ka tev ir tāda pārliecība, viņš visu laiku mēģina tevi satraukt un likt par to šaubīties. Kad viņš kārdina, ir jāatbild aptuveni šādi: Jēzus vārdā ej prom, esmu Dieva bērns, jo, esmu kristīts un ticu, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Evaņģēlijs māca sīkāk, kā dzīvot kā Dieva bērns, ko tas nozīmē, būt par Trīsvienīga Dieva bērnu. Kunga eņģelis parādījās Jāzepam. Ar citiem vārdiem, Jāzeps dzirdēja, sadzirdēja, uztvēra, ko Dievs gribēja viņam pateikt. Dieva bērniem ir jāklausa savam Debesu Tēvam. Un lai tas būtu iespējams, mums vajag to pašu spēju, prasmi, kas Jāzepam bija.

Kā to dabūt? Ir daudz ko pieminēt un mana atbilde nav izsmeļoša, bet gribētu pieminēt dažas lietas. Pirmā, klusumam ir savs laiks, klusums ir svarīgs. Tam ir protams savs laiks, lai klausītos radio un runātu ar citiem. Tomēr, lai sadzirdētu Dieva balss, mums arī vajag laiku klusumā kopā ar Dievu. Dievs runā uz mums klusumā. Otrā, nedrīkst steigties, sasteigties šajā procesā. Dažreiz protams vajag steigties, piemēram no rīta, kad ir jādodas uz darbu, bet.. Lūgšanā un Bībeles lasīšanā nedrīkst steigties. Labāk lūgt un lasīt Bībeli īsāku laiku, bez iekšējās steigas, nekā ilgāku laiku ar iekšējo steigu. Trešā, lūgšanā un Bībelē ir galvenas vietas, kur Dievs runā, bet dažreiz Viņš arī runā caur ikdienas notikumiem, televizora raidījumā utt. Kas traucē mums sadzirdēt Dieva balss?

Ir atkal daudz ko pieminēt, bet viena lieta ir vēlme zināt visu uzreiz. Dievs reti vai drīzāk nekad parāda visu procesu uzreiz, Viņš vada tevi soli pa solim. Ja tev ir jābraukā no Alūksnes uz Liepāju, tu gribi zināt IEPRIEKŠ kur braukt. Nepietiek zināt, ka ir jābrauc Apes virzienā, ja tu nezini kā turpināt tālāk, bet, kad Dievs vada, tev ir jāsāk process zinot tikai pirmo soli, nezinot īsti, kas būs gala rezultātā. Dievs vada tevi PAKĀPENISKI. Ir jāsper pirmo soli ticībā, uzticībā, ka Dievs parādīs ceļu PAKĀPENISKI. Nepareizi priekšstati par Dievu ir arī liels šķērslis. Dažreiz Dievs grib vadīt tevi caur grūtībām, lai palielinātu tavu uzticību Viņam. Bet ja tu uzskati, ka Dieva galvenais pienākums ir, lai dotu tev vieglu un ērtu dzīvi,  bez jebkādām grūtībām, ja tu negribi sekot caur grūtībām, tad nekā. Šķērslis arī varētu būt, ka cilvēks pārāk vienpusīgi koncentrējas uz informācijas saņemšanu no Dieva. Tas nav nepareizi, bet vienpusīgi.

Trīsvienīgais Dievs nav garīgā panorāma, kas tikai grib dot ziņas, informāciju. Dieva galvenais mērķis ir vienmēr, lai veidotu ATTIECĪBAS  ar tevi. Tāpēc, lūdz un lasi Bībeli, nāc uz baznīcu utt. pirmkārt, lai veidotu attiecības ar Trīsvienīgo Dievu un Jēzu. Tad ar laiku tu pamanīsi, ka klusumā, kad tu nesteidzies, pakāpeniski, Dievs runās ar tevi un arī dos tev informāciju un norādījumus. Ko tad Dievs teica Jāzepam? Ka ceļš nebūs viegls. Viņam ir jābēg uz citu valsti, jāceļas nakts vidū, jādzīvo citā valstī utt. Nav viegli. Šis ir jautājums, ko vairāk vai mazāk visi kristieši visos laikos un visās vietās ir uzdevuši. Kāpēc Trīsvienīgā Dieva ceļi nereti ir grūti? Atkal būtu daudz ko pateikt, bet īsumā grūtības nav pazīme, ka Dievs mūs nemīl. Tieši otrādi. Grūtības ir pazīme, ka Dievs mūs mīl. Dievs grib lai mēs saprotam, cik esam atkarīgi no Viņa, ka paši netiekam galā. Un tas mums pielec tikai grūtībās. Dievs grib parādīt, cik ārkārtīgi lieli grēcinieki mēs esam, cik ļoti totāli esam atkarīgi no Jēzus krusta nāves glābšanas. Un tas mums pielec tikai grūtībās.  

Mērķis ir arī, lai mēs atmaskojam sātanu, lai mēs saprotam, cik ļauns viņš ir. Mēs dzirdējām, par bērnu slepkavībām Betlēmē. Ir taisnība, ka Hērods un viņa karavīri bija ļauni, bet.. Nedz Hērods, nedz Staļins, nedz Putins un Lukašenko nav ļaunuma avots. Ļaunuma avots ir sātans. Hērods un visi citi ļauni cilvēki cilvēces vēsturē ir izdarījuši savus ļaunus darbus sātana iespaidā, sātana mudināti. Visas problēmas un grūtības gala rezultātā ir sātana nedarbi. Jo vairāk citi dara mums pāri, jo vairāk mēs saprotam, cik sātans ir ļauns, un, cik ļoti cieši ir jāturas pie Trīsvienīgā Dieva, lai izturētu un tiktu galā. Jāzeps izdarīja, izpildīja, ko Dievs viņam teica. Viņš devas uz Ēģipti un ar laiku arī atpakaļ uz svēto zemi. Ja tu gala rezultātā nedari kā Dievs saka, tad šis sprediķis ir bijis tikai kā lekcija, bez dziļākas jēgas.

Bet ja tu dari kā Dievs saka, ja tu tiešām meklē Viņa gribu kā ir norādīts šodien, ja tu seko Trīsvienīgā Dieva gribai, nevis saviem priekšstatiem, tad viss paliks skaidrs. Tad tu sapratīsi, ka īstais prieka avots ir baudīt Dieva tuvumu, attiecībās ar Viņu. Tad tu vairs nekāro pēc tām materiālām lietām, ko tu iepriekš lūdzi no Viņa. Tad Visuvarenais pats būs tava visdārgākā manta, pēc kā tu kāro. Tad Trīsvienīgais Dievs dod tev pārliecību, ka esi Viņa bērns caur kristību un ticību.

Šodienas bauslis: Mums ir jāmācas sadzirdēt Dieva balsi.

Šodienas evaņģēlijs: Caur kristību un ticību varam būt pārliecināti, ka esam Trīsvienīgā Dieva bērni.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Dieva bērniem nevajag raudāt, jo, viņiem ir cerība un pārliecība par mūžīgo dzīvību.

2.    Esam Dieva bērni caur kristību un ticību.

3.    Ir iespējams mācīties sadzirdēt Dieva balsi.

Sprediķis Martīra Stefana diena

Šodien ir svēta Stefana diena un galvenā tēma ir par tiem, kuri ir tikuši nogalināti vai smagi cietuši savas ticības dēļ. Šodien notiek brutālas un asiņainas vajāšanas pret kristīgo baznīcu principā visās komunistiskās un musulmaņu valstīs visā pasaulē. Daudz brutālāk nekā šeit padomju laikā. Mums ir jāzina, ka tā ir, mums jālūdz par šiem ticības brāļiem un māsām un mums jābūt līdzjūtībai ar viņiem.

Šodienas Bībeles lasījumi palīdz mums saprast vajāšanas būtību, kāpēc, kā notiek, kā cilvēks to uztver, kādas sekas utt. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par Jeremiju. Viņš dzīvoja laikā, kad tauta bija atkritusi. Un tāpēc viņam bija jāsaka patiesība. Ka tauta ir bezdievīga, kas maigi izsakoties nebija populāri, un viņam bija pavisam grūti ar to visu. Tad Jeremija mēģināja ar vienkāršāko risinājumu, klusēt, vairs ne teikt patiesību. Bet kas notika? Viņa sirdī bija degoša uguns. Tā bija Trīsvienīgā Dieva mīlestības uguns, kas lika viņam turpināt teikt patiesību, kaut tam bija liela pretestība. Princips ir tas pats šodien. Ja Trīsvienīgā Dieva mīlestības uguns deg mūsu sirdīs, un tā jābūt, tad mēs nevaram klusēt, neatkarīgi no nepatīkamām sekām. Tāpēc, ka kristīgā ticība ir PATIESĪBA ar lielo burtu, ko nevar mainīt, pie kā cilvēkiem ir vai nu jāpielāgojas un jātic vai jādeg ellē. Citi varianti nav.

Otrajā lasījumā dzirdējām par Stefanu, kas tika nogalināts ticības dēļ. Arī par Saulu, kas ir tas pats Pāvils. Viņš mainīja vārdu pēc tam, kad bija palicis ticīgs. Vārds Stefans nozīmē, tas kas ir aplikts ar vainagu. Senos laikos vainags bija balva sporta sacensībās. Stefans zaudēja savu dzīvību pāragri zemes virsū, bet ar to viņš ieguva Debesu Valstības svētlaimes vainagu. Reāli uzvarēja. Ko varam no šī mācīties? Divas lietas. Pirmā, ka cilvēks var radikāli mainīties. Saulus, kristiešu vajātājs, un ļoti brutāls un dedzīgs tāds, palika par kristīgu sludinātāju, par Pāvilu. Kaut reti, tas pats notiek arī šodien. Otrā, kāpēc viņš radikāli mainījās? To tikai Dievs zin līdz galam, bet ļoti ticams, ka Stefana mocekļu nāve viņu iespaidoja. Viņš redzēja, ka Stefanam nebija bailes, un, ka viņš prata mirt bez naida un dusmām. Laikam Pāvils saprata, ka tikai ļoti spēcīgs Dievs var palīdzēt saviem bērniem tā nomirt.

Evaņģēlijā Jēzus runā par uguni. Tā ir pieminēta Svēta Gara uguns, kam būtu jādeg mūsu sirdīs. Ugunij ir divi aspekti. Ja lieto prātīgi un pareizi, silda, ir patīkama un no visām pusēm pozitīvs. Ja lieto nepareizi, ir bīstams un pavisam postošs. Šis ir iemesls kāpēc Svētā Gara ugunij ir jādeg mūsu sirdīs. Likmes ir augstas. Debesu Valstības svētlaime ir neaptverami pozitīva, elles uguns pavisam nepatīkams. Un grēka sliktās sekas ir tikpat postošas kā ugunsgrēki. Jēzus arī runā par Savu kristību, ar ko ir domāts Viņa krusta nāvi. Kāpēc Viņš to piemin saistībā ar vajāšanām? Tam laikam ir divi iemesli. Pirmā, ka Viņš negrib mirt veltīgi par mūsu grēkiem. Krusta nāve Viņam bija ārkārtīgi sāpīgs process. Ja cilvēks neņem pretī, netic un nenožēlo grēkus, tad Jēzus saistībā ar šo cilvēku ir miris veltīgi. Kas Viņam sāp sirdī. Otrais iemesls. Māceklis nav augstāks par savu meistaru. Ja Jēzum bija vajāšanas un fiziskas sāpes, tad mums ir jārēķinājās ar to pašu.

Youtubē var atrast jaunu, pagājušā gada, daudzsēriju kristīgo filmu, the chosen angļu valodā. Latviski izredzētais. Tā filma ir par evaņģēlija notikumiem. Tur ir daži sīkumi par ko piekasīties, bet par 98% es to iesaku. Tur ir viens sižets, kad Matejs, muitnieks, kas sadarbojās ar okupantiem, pievienojas Jēzum un pārējiem mācekļiem. Tad Pēteris ir neapmierināts un saka, ka tādai cūkai, kas ir tautas nodevējs, nedrīkst mums pievienoties. Jēzus atbild, ka Pēteris arī ir grēcinieks. Pēteris atbild, ka šis ir atšķirīgs, ka Matejs ir vēl grēcīgāks. Tad Jēzus atbild tajā filmā: pierod pie atšķirīga. Laikam visi tagad domā savās sirdīs, kas notiks pie mums. Es saku godīgi, ka es nezinu, es neesmu Dievs. Varbūt būs liela garīgā atmoda Latvijā, Rietumeiropā un ASV sākot ar rītdienu. Tā varētu būt. Bet es vairāk ticu, ka tā nebūs, ka mēs savu acu priekšā piedzīvojam lielu atkrišanu, kas ir prognozēts Bībelē, kad tie ticīgie ir pavisam maz.

Un šajos laikos labs lozungs vai devīze varētu būt Jēzus vārdi šajā filmā: pierod pie atšķirīga. Laikam mums arvien vairāk ir jāpierod, ka esam atšķirīgi, ka mūsu un nekristiešu domāšanas veidi arvien vairāk atšķiras, ka būsim arvien mazāku minoritāti. Rietumeiropā un ASV ir diemžēl gana daudzas kristīgās draudzes, kuras ir uzkārušas balto karogu savās baznīcas torņos. Ne tīri burtiski, bet pēc būtības. Gana daudzi mācītāji, apzināti vai neapzināti, vairs neseko patiesības principam savos sprediķos, bet pieprasījuma principam. Proti, viņi sludina, ko cilvēki grib dzirdēt, pēc kā ir pieprasījums, kas nav kontraversiāli, kas padara viņus populārus. Bet mācītājam un katram kristietim ir jāsludina patiesību, ko Jēzus ir teicis, vienalga vai tā ir populāra un pieprasīta jeb nē. Tam ir daudzi iemesli. Bet viens iemesls ir, ka sātans nav pacēlis balto karogu karā pret Jēzu un cilvēkiem. Ragainais ir pacēlis sarkano karogu, kas nozīmē cīņa uz dzīvību un nāvi, gūstekņi, kuri drīkst dzīvot kaut cik patīkamās nometnēs, nebūs. Likmes ir augstas. Tāpēc ir jāturas pie Jēzus un patiesības principa.

Jēzus arī runā par šķelšanos ģimenes starpā, trīs pret divi un otrādi. Līdzībā divi ir tie, kam ir tikai miesa un dvēsele, proti, nekristieši. Trīs ir tie kam ir miesa, dvēsele un Svētais Gars sirdī, proti, kristieši. Ar šo Jēzus nesaka, ka ir pašmērķis sastrīdēties ar saviem radiem. Cik iespējams protams ir jādzīvo mierā ar visiem. Tomēr, ja tu seko patiesības principam, nevis pieprasījuma principam, tu nebūsi visiem pa prātam. Vairāk vai mazāk nesaprašanās vienmēr būs starp tiem, kam ir un kam nav Svētais Gars sirdī. Nevajag un nedrīkst meklēt kašķi ar citiem, bet. Arī nedrīkst atkāpties, baidīties un pāriet pie pieprasījuma principa, kad nesaprašanās rodas. Jo, likmes ir augstas. Tomēr, ir jāatceras divas būtiskas lietas. Pirmā, vienmēr ir jāmīl savus pretiniekus, arī, ja viņi domā pavisam atšķirīgi. Mērķis ar visu, ko mēs darām vienmēr jābūt mīlestībai. Otrā, Dievs palīdzēja Jeremijai izturēt un tikt galā ar atšķirīgo, tas pats ar Stefanu. Arī šodien Jēzus palīdz mums grūtībās, Jēzus palīdz tev būt atšķirīgam un palīdz tikt galā ar atšķirīgo.

Šodienas bauslis: Vienmēr ir jāmīl cilvēku, arī ja viņš domā pavisam atšķirīgi, un ir jāseko patiesības principam, nevis pieprasījuma principam.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus palīdz mums izturēt un tikt galā ar tām grūtībām, kas rodas, kad sekojam patiesības principam.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Svētā Gara ugunij ir jādeg mūsu sirdīs.

2.    Sātans ir pacēlis sarkano karogu, likmes ir augstas.

3.    Es neesmu pravietis, bet mans minējums ir, ka arvien vairāk mums ir jāpierod pie atšķirīga.  

Sprediķis Kristus Dzimšanas svētkos

Jesaja 9:1-6, 1 Jāņa 1:1-4, Lūkas ev. 2:1-20

Šodien ir Ziemsvētku diena, Jēzus īstā Dzimšanas diena. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par apspiedēju spieķi, kas tiks salauzts. Tas apspiedējs ir sātans un spieķis ir grēka nasta, kas gulēja uz mūsu pleciem, pirms Jēzus piedzima, nomira un augšāmcēlās. Caur ticību Jēzum Kristum un grēku nožēlu, grēka spieķis tiek mums noņemts, proti, tie grēki tiek piedoti. Šeit arī dzirdējām, par mieru virs zemes, ka vairs nebūs drānas aptraipītas ar asinīm.

Es gribētu šodien Jēzus iemiesošanas dienā īpaši uzsvert sakramenta, Dievgalda nozīmi. Jēzus piedzima kā cilvēks ar miesu un asinīm, un  iestādīja sakramentu. Ir daudzas lietas, kas mūs vieno, bet svarīgākais vienošanas līdzeklis ir sakraments, kopīga Dievgalda baudīšana. Sakraments ir iemiesošanās turpinājums. Evaņģēlijā dzirdējām par Jāzepu, Mariju un Jēzu, un kas notika senos laikos pirms 2021 gadiem. Bet, ja Jāzeps un Marija dzīvotu, principā jebkurā valstī šodien, kas tad būtu? Tad būtu nekā. Marija bija ļoti jauna, kad šis notika, laikam viņai bija 13 vai 14 gadi. Ko visi teiktu mūsdienās? Ka vajag abortu, jo viņa ir pa jaunu. Vēl nav tik traki, ka var piespiest sievietei izdarīt abortu, bet psiholoģiskais spiediens Marijai būtu bijis milzīgs. Bet paldies Trīsvienīgajam Dievam viss norisinājās laikā, kad cilvēki bija mazāk samaitāti nekā šodien.  

Mēs svinam mātes un ģimenes dienu pavasara pusē. Tas ir ļoti labi, turpināsim ar to, bet.. Īstenībā visīstākā mātes un ģimenes diena ir šodien. Šodienas stāsts ir par klasiskām ģimenes vērtībām, par tēvu, māti un bērnu. Būt par ģimenes vērtībām nozīmē teikt nē pirmslaulības attiecībām, teikt nē abortiem, teikt nē homoseksualitātei. Es ceru un ticu, ka visiem klātesošiem šis skan pats par sevi saprotams, bet.. Mūsdienas jauniešiem un stabilai tautas majoritātei šis nav pats par sevi saprotams. Tieši otrādi, pirmslaulības attiecības, aborti un homosekss stabilai majoritātei šodien ir pats par sevi saprotams un o.k. Visas partijas Saeimā ir par abortiem, ir divas partijas kas pie tam atbalsta homoseksuālo kopdzīvi. Nav mūsu spēkos to mainīt, bet ir trīs lietas, ko mēs varam un ko mums vajag darīt. Pirmā, ir jālūdz lai valdība un tauta nāktu pie prāta. Otrā, pašam ir jāturas pie klasiskām ģimenes vērtībām, proti sekss ne ātrāk par kāzu nakti un, ka ģimene ir  viens vīrietis, viena sieviete un viņu kopīgo bērni, kopā līdz kapa malai. Un citi varianti nav. Trešā, cik tas ir mūsu spēkos ir jāmāca bērniem un mazbērniem šādi rīkoties.

Arī šeit evaņģēlijā dzirdējām par mieru zemes virsū. Es paskaidroju kāpēc nav miers virs zemes, tāpēc, ka cilvēki meklē savu godu. Tas ir pareizi, bet nedaudz vienpusīgs. Tas vārds, kas ir tulkots miers evaņģēlijā attiecas uz nedaudz citu mieru, nekā mēs domājam. Te grieķu valodā ir runā par mieru nevis zemes virsū, bet starp cilvēku un Dievu. Tiem, kuri dzīvo Ukrainas austrumos, ne ļoti tālu no mums, nav miers virs zemes. Jebkurā brīdī lādiņš var sprāgt. Bet arī artilērijas apšaudē cilvēkam varētu būt miers ar Dievu. Un tas ir uz ko tas vārds miers te attiecas. Ja ticam Jēzum Kristum un nožēlojam savus grēkus, tad mums ir miers ar Dievu. Proti, labas attiecības ar Viņu, nav šķēršļi starp mums un Dievu. Tas ir iespējams caur Jēzus dzimšanu, nāvi un augšāmcelšanās, un ticība tam.

Ir protams labi un nepieciešams šodien priecāties par Jēzus dzimšanu, bet. Ir arī jāpadomā, ka Viņa dzimšana ir tikai nosacījums tam galvenam, ko Viņš izdarīja, mira un augšāmcēlās. Šodien ir Jēzus dzimšanas diena, bet ir arī Viņa pirmā diena ceļā uz krustu. Ir rakstīts, ka Marija visus šos vārdus par Jēzu pārdomāja savā sirdī. Tulkojums ir pareizs pēc būtības, bet tīri burtiski nē. Burtiski vārds salika būtu labāk. Tā doma ir salikt kā puzzles gabaliņi. Tie gabaliņi ir izklīdināti, neveido veselumu, tu nevari redzēt ko attēlo. Bet saliec tos gabaliņus un viss paliek skaidrs un to saproti, kas par bildi. Ja līdzinātu visu,  kas notiek ar Mariju Bībelē, tad ir tā, ka no sākuma tie gabaliņi bija diezgan izklīdināti, bet Apustuļu darbos pirmajā nodaļā ir rakstīts, ka viņa bija pirmajā draudzē, kas pielūdza Jēzu. Beigas tā puzzle ir smuki salikta viņas sirdī.

Šodienas notikumi norisinājās aptuveni pa vidu šajā procesā un tas darbības vārds, kas te ir lietots grieķu valodā attiecas uz procesu, kas nav pabeigts, bet ir ticis labu gabalu. Proti, Marijai tā puzzle vēl nav salikta līdz beigām, bet caur šodienas notikumiem viņai tā puzzle bija ar diezgan skaidru bildi. Mans novēlējums ir, lai tev arī šodien un turpmāk izdotos ar Dieva palīgu salikt ticības puzzli tavā sirdī, arvien vairāk. Parasti mācītāji saka šodien, ka Jēzum vajag piedzimt arī mūsu sirdīs. Tā ir taisnība, bet varam izteikt to pašu ar citiem vārdiem, lai viss saistībā ar Jēzu un kristīgo ticību tiktu salikts kopā mūsu sirdīs, kā pabeigta puzzle. Kā tīri konkrēti šī ticības puzzle tika salikta Marijas sirdī? Caur to, ka viņa rūpējās par Jēzu un pavadīja daudz laiku kopā ar Viņu. Princips ir tas pats šodien. Tīri burtiski nevajag rūpēties par Jēzu šodien, Viņš vairs nav zīdainītis, bet vietā ir jārūpējas par Dieva tautu, par ticības brāļiem un māsām. Ticības puzzle tiek salikta mūsu sirdīs, kad mēs pavadām laiku kopā ar Jēzu un rūpējamies par ticības brāļiem un māsām.  

Šodienas bauslis: Ticības puzzlei ir jātiek salikta manā sirdī, caur to, ka pavadu laiku ar Jēzu un rūpējos par citiem.

Šodienas evaņģēlijs: Caur ticību mums ir miers ar Dievu, proti,  attiecības ar Viņu kaut artilērijas apšaudē.   

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Nav miers virs zemes tāpēc, ka cilvēki meklē savu, nevis Dieva godu.

2.    Altāra sakraments ir iemieošanās turpinājums un galvenais, kas mūs vieno.

3.    Šodien ir visīstākā mātes un ģimenes diena un mūsu uzdevums ir, lai ievērotu un aizstāvētu ģimenes vērtības.