Sprediķis Gavēņa laika trešā svētdiena

Evaņģēlijs māca par Mariju un par visu, kas notika saistībā ar eņģeļa Gabriēlu šajā dienā. Pēc deviņiem mēnešiem Jēzus piedzims, tāpēc šī ir prieka diena, kas pārtrauc gavēni, tāpēc ir balta krāsa šodien. Ko varam mācīties no Marijas? Ir daudz ko pieminēt un lielākā daļa es jau esmu šad un tad pieminējis. Marija bija pazemīga, ticīga, un paklausīga no brīvas gribas. Marija ir simbols par kristīgu baznīcu, Trīsvienīgais Dievs ir mūsu Tēvs un baznīca zemes virsū, Marija, ir mūsu garīga māte. Nav konkurence starp Jēzu un Mariju. Parasti ikonās, Mariju attēlo kopā ar Jēzu, un tajās Marija vienmēr norāda uz Jēzu. Caur Mariju mātišķība ir svētīta.

Es negribu teikt, ka kontracepcija ir kategoriski aizliegta kristiešiem, tā ir pārāk kategoriska nostāja, bet.. Pilnīgi bez problēmām nav ar kontracepciju. Galvenais likums: bērniem ir jātop un dāsnos apjomos. Ir jāredz bērnus, kā pozitīvu iespēju, nevis kā traucēklis karjerai. Es zinu, ka lielākā daļa no klātesošajiem ir tādā vecumā, ka bērni vairs nav aktuāli, bet.. Cik tas ir tavos spēkos vajag iedrošināt bērnus, mazbērnus un visus pazīstamos, lai vairoties dāsnos apjomos, laulībā. Bērni ir daudz lielāka vērtība nekā karjera. Bet šodien gribētu likt uzsvaru uz ko citu, ko varam mācīties no Marijas. Lai psiholoģiski izturētu, būt viens, atšķirīgs un nesaprasts. Marija bieži bija viena, atšķirīga un nesaprasta. Tieši tas pats arī attiecas uz Jēzu, bet šodien runāsim par Mariju. Pēc baznīcas tradīcijas, Marija, bija savu vecāku vienīgais bērns. Tas ir retums ebreju sabiedrībā, tur daudzi bērni ir vēlamais ideāls. Jau kā bērns viņa bija atšķirīga. Marija palika par māti bez vīra līdzdalības un dzemdēja Trīsvienīgā Dieva Dēlu.

Tur viņa ir pavisam unikāla starp pavisam daudzām miljardiem sievietēm, kuras ir dzīvojušas zemes virsū no Ievas laikiem līdz šodienai. Mēz zinām, ka Marija bija godīga un nekrāpa Jāzepu, bet visi to neuzzināja. Ir šis un tas evaņģēlijos, kas starp rindām rāda uz to, ka sliktas runas par viņu klīda. Marijai bija tikai viens bērns, Jēzus. Jēzus brāļi un māsas, kuri ir pieminēti evaņģēlijos ir Jāzepa bērni no iepriekšējas laulības. Jāzeps bija atraitnis un grieķu valodā ir tas pats vārds par brāli un brālēni. Jēzum nebija bērni un Marijai nebija mazbērni, kas ir pavisam liels retums ebreju sabiedrībā, kur, kā es teicu, daudzi pēcnācēji ir standarts. No paša sākuma un visu mūžu, Marija, bieži bija viena, atšķirīga un nesaprasta. Marija izturēja šo psiholoģiski, tika ar to galā. Tika galā tāpēc, ka Dievs palīdzēja un Jāzeps bija pavisam gādīgs un saprotošs vīrs. Un te ir, ko mēs vēl varam mācīties no Marijas. Ja tu ņem visu saistībā ar ticību nopietni, tad tu ārpus no draudzes, laicīgā sabiedrībā, vairāk vai mazāk, paliec viens, atšķirīgs un nesaprasts. 

Un tas nav viegli. Mēs visi atceramies, kā bija skolas laikā. Kā gāja tiem kuri bija atšķirīgi? Labākā gadījumā atstumti, sliktākā gadījumā darīja pāri. Kāpēc cilvēki vispār nenāk pie ticības, kāpēc atkrīt, kāpēc tie, kuri reti nāk uz draudzi un neņem visu nopietni, nemainās un neiet ticības dziļumos? Tur ir daudzi iemesli, bet nereti viens no ir, ka cilvēks neprot psiholoģiski izturēt, bet viens, atšķirīgs un nesaprasts. Ar citiem vārdiem, ja tu nāc uz draudzi, reputācija ir pagalam un ja ne visi, tad vismaz daudzi domā, ka esi plānprātīgs. Kā to izturēt? Draudzes atbalsts ir pavisam būtiska, mums visiem, tupaciņiem, ir jāturas kopā. Ne velti Dievs arī saka, ka ir jāprecas ar kristieti. Ja ir ticīgs laulātais draugs, atbalsta grupa jau ir gatava. Kas notiek, kad divi vai trīsdesmit cilvēki visi nopietni meklē Dievu un iet ticības dziļumos? Pēc pašas ticības viņi paliek arvien līdzīgāki, visi ir pārliecināti, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka Bībele ir Dieva Vārds utt. Bet pēc personības viņi paliek arvien atšķirīgāki, katrs attīsta savu unikālo personību, ko Dievs ir devis ikvienam.

Bet, un tas ir tas pārsteidzošs brīnums, viņi saprotas arvien labāk, jo, visiem ir tas pats Svētais Gars sirdī. Personība un atšķirīgas tādas ir pavisam vērtīga dāvana ko Trīsvienīgais Dievs mums ir devis. Tumsā visi kaķi ir pelēki, bet gaismā tu redzi, ka pat divi kaķi nav pavisam līdzīgi, vēl mazāk divi cilvēki. Cilvēks var attīstīt savu unikālo personību līdz galam, pavisam, tikai, kad viņam ir attiecības ar savu Radītāju, Trīsvienīgo Dievu. Ja tu pērc jebkādu preci, kas ir vairāk sarežģīta, tev būs līdzi pamācība, lietošanas instrukcija. Ražotājs zina jebkādu preci vislabāk, kas tur ir, kā attīstīt un lietot maksimāli labi. Ir tieši tas pats princips ar Dievu un cilvēku. Jo dziļāk un nopietnāk tu veido attiecības ar savu Radītāju, jo vairāk tu saproti sevi un jo vairāk attīstās tava unikālā personība.

Kā izturēt būt viens, atšķirīgs un nesaprasts laicīgā sabiedrībā? Es teicu, ka draudzes atbalsts ir pavisam būtisks un evaņģēlijā atrodam vēl padomus. Marija bija saderināta ar Jāzepu. Kristībās un iesvētībās tu esi garīgi saderinājies ar Jēzu, tāpēc nav varianti, kā vien ar Dieva palīdzību turēt šos solījumus. Kaut pasaule skatās šķībi uz tevi. Eņģelis Gabriēls teica Marijai - Nebīsties! Ir jālūdz, lai tu spētu Dieva spēkā, kā Marija, nebīties no cilvēku šķībiem skatieniem, un vietā priecāties Dievā. Eņģelis Gabriēls arī saka Marijai, ka Dieva Valstība ir mūžīga. Tā valstība ar maziem burtiem ko laicīga pasaule var piedāvāt ir vienmēr īslaicīga un nedroša, pašreiz pateicoties Putina kungam nedrošāka nekā parasti. Bet tam, kas nebaidās būt viens, atšķirīgs un nesaprasts pasaulē, gaida mūžīgā Debesu Valstība. 

Šodienas bauslis: Nedrīkst baidīties būt viens, atšķirīgs un nesaprasts, ir jāiztur šo grūtību Trīsvienīgā Dieva spēkā.

Šodienas evaņģēlijs: Draudzē mēs saprotamies arvien labāk, kad visi ņem savu ticību nopietni. Draudzē un kristīgā laulībā tev ir ļoti labs atbalsts, lai izturētu būt vienam, atšķirīgam un nesaprastam.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Šodien ir prieka diena, jo, Jēzus ir ieņemts un piedzims pēc deviņiem mēnešiem.

2.      Šodien ir prieka diena, jo, caur Marijas – JĀ, un Jēzus piedzimšanu tu un es, kristieši, veido Dieva tautu.

3.      Šodien ir prieka diena, jo, mātišķība ir svētīta caur Marijas - JĀ un visiem laulātiem ir aicinājums dūšīgi vairoties, lai Dieva un latviešu tauta pieaugtu. 

Sprediķis Reminiscere – Gavēņa laika otrā svētdiena

Sprediķis

1 Ķēniņu 19:1-8, 1 Korintiešiem 10:12-13, Lūkas 7:36-50

Šodien ir otrā svētdiena gavēņa laikā un galvenā tēma ir ticības cīņa jeb ticība, kas cīnās. Apakštēma jeb lozungs šodienai varētu būt, NE SAVĀ SPĒKĀ. Vecās Derības lasījumā, pravietis Elija, cīnījās gan. Karaliene grib viņu nogalināt. Bet Savā providencē, caur Savu visvarenību, Trīsvienīgais Dievs viņu aizsargā. Un Elija ir pazemīgs, viņš saka, ka ir gatavs mirt, ja tā ir Dieva griba.

Elija ir noguris un viņam ir nervu sabrukums vai vismaz tuvu tam., bet caur ticību un pazemību, viņš iztur, un Dievs viņu uztur pie dzīvības. Caur garīgo pārtiku spēki atjaunojas. Saistībā ar Eliju piepildās vārdi, no šodienas otrā lasījuma, ka nebūs grūtāk nekā varam izturēt. Uztver visu, kas notiek ar pazemību un ar ticību Dieva visa varenībai, un tu arī izturēsi Dieva spēkā, kaut ar grūtībām. Dievs stiprina, kad esam noguruši.

Otrajā lasījumā ir pēc būtības tā pati mācība, tikai ar citiem vārdiem. Trīsvienīgais Dievs apsola, ka pārbaudījumos nebūs grūtāk nekā mēs varam izturēt. Savā spēkā neviens cilvēks nestāv stingri, bet Dieva spēkā varam stāvēt stingri. Augstprātība, ticēt, ka pats tikšu galā, ir viena nepareiza galējība. Izmisums, ticēt, ka viss ir cauri, ir otra nepareiza galējība. Ticēt, ka Dieva spēkā tikšu cauri grūtībām, ir pareizs ceļš.

Es teicu, ka vajag ticību un pazemību grūtībās, tā ir, bet, kā vairāk konkrēti rīkoties. Mārtiņš Luters saka, ka cilvēku var salīdzināt ar slimnieku. Pirmkārt vajag apzināties, ka ir slims un atrast pareizo diagnozi. Tas notiek caur Dieva desmit baušļiem. Lasi tos rūpīgi un uzzināsi, ka esi slimnieks, kam vajag zāles. Otrkārt, kādas zāles vajag? Pati kristīgā ticība, Bībele un kristīgā mācība, dogmatika ir pareizās zāles. Treškārt, kā dzert, stiprināties no šīm zālēm? Caur lūgšanu, Dievkalpojumiem un praktisko Dievbijību. Ja tu ievēro šo procedūru, Dievs palīdz un stiprina. Ja ievēro šo procedūru un tik un tā netiec galā, tad vajag konsultēties ar mācītāju. Evaņģēlijs māca sīkāk, kā cīnīties, kā tikt galā ticības cīņā. Tas farizejs ielūdz Jēzu, lai ēstu pie viņa. Tas farizejs neuzvedās pareizi ēšanas laikā bet, bija pareizi ielūgt Jēzu. Solis numur viens ticības cīņā ir, lai ielūgtu Jēzu pie sevis. Un katru dienu. Tikai pielūgt Dievu mājās ir viena nepareiza galējība. Tikai pielūgt Dievu Svētdienās Dievkalpojumā un pēc tam garīgi slinkot sešas dienas, ir otra nepareiza galējība. Pareizs ceļš ir, lai pielūgtu Dievu gan svētdienās Dievkalpojumā, gan mājās darbadienās.

Ir arī rakstīts, ka šajā pilsētā bija grēciniece. Solis numur divi ticības cīņā ir, lai redzētu, ka attiecīga grēciniece jeb grēcinieks, esmu es. Un NEDARĪT ar lieliem burtiem, kā tas farizejs darīja. Vērtējoši salīdzināt sevi ar citiem. Viņš nenoliedza, ka viņš arī nav perfekts, bet.. Viņš raustīja degunu un uztvēra, ka viņš ir daudz labāks par šo sievieti. Tas ir augstprātības pamats un zaudējums ticības cīņā, ja domā, ka esi labāks par citu. Cilvēku priekšā tam ir liela atšķirība, ja tu noslepkavo kādu domās jeb reāli darbos, bet Dieva priekšā tam nav atšķirība. Ir grēks noslepkavot kādu arī domās. Un kaut domās mēs visi esam slepkavas. Grēcīguma pakāpe Trīsvienīgā Dieva priekšā ir tāds pats visiem. Kas būtiski atšķiras ir grēka apziņa pie cilvēka, ja viņš šo apzinās jeb nē.

Sātans grib tev stāstīt pasakas, ka nevajag uztraukties par grēkiem, jo, tu esi labāks par kaimiņu, un ar to pietiek. Ja tu tā domā, tu esi zaudējis ticības cīņā. Trīsvienīgais Dievs grib tev parādīt, ka esi grēcinieks ne pa jokam un, ka esi vienā līmenī ar kaimiņu. Ja tu tam tici un piedzīvo no sirds, tu esi uzvarējis ticības cīņā. Jo vairāk tu redzi savu grēcīgumu, jo lielāka tev mīlestība un pateicība Jēzum. Un jo vairāk mīlestība un apžēlošana citiem cilvēkiem. Kur ir liela grēka apziņa, tur ir arī liela apžēlošana no Dieva puses un liela mīlestība. Ir rakstīts, ka attiecīga sieviete uzreiz gāja pie Jēzus, kad uzzināja, kur Viņš ir. Pareizi viņa darīja. Šis ir solis numur trīs ticības cīņā. Mēs arī zinām, kur Jēzus ir. Dievkalpojumā, lūgšanā, Bībelē, Svētajā Vakarēdienā, draudzes kopībā, žēlsirdības darbos. Ir grūti līst šai sievietei aiz ādas un zināt, ko viņa domāja šajā brīdī. Varbūt viņa baidījās, ka Jēzus sāk rāties un dzīs viņu ārā, varbūt. Varbūt viņa bija pārliecināta no sākuma, par iznākumu, mēz nezinām. Bet zinām, ka viņai bija principiāla nostāja.

Viņa darīja principiāli pareizu lietu, gāja pie Jēzus ticībā. Un ja viņa nebija pārliecināta iepriekš, viņa palika pārliecināta no pieredzes, ka Jēzus viņu mīl un, ka visi grēki var tikt piedoti. Vai tu esi PĀRLIECINĀTS ar lieliem burtiem, ka Jēzus tevi mīl un, ka visi tavi grēki IR piedoti? Ja tu vari atbildēt – JĀ, bez minstināšanās un bez šaubām, tad ir pavisam labi. Ja ir kaut pa vienu milimetru minstināšanās jeb šaubas, tev ir jālūdz, lai tu tam ticētu pavisam droši. Ja esi par šo pārliecināts, turpini iet pie Jēzus ticībā, kā šā sieviete darīja, lai tu būtu arvien vairāk pārliecināts, ka Dievs tevi mīl un, ka visi grēki ir piedoti. Ja neesi par šo pārliecināts, turpini iet pie Jēzus jebkurā gadījumā, lai tu iegūtu šo pārliecību. Ja nevari nonākt pie šīs pārliecības, tev vajag konsultēties ar mācītāju. Tu esi uzvarējis ticībās cīņā, kad tev ir šī pārliecība, ka Dievs tevi mīl un, ka visi tavi grēki ir piedoti. 

Šodienas bauslis: Ir jāredz savi grēki un nedrīkst vērtējoši sevi salīdzināt ar citiem.

Šodienas evaņģēlijs: Tu vari būt pārliecināts, ka Dievs tevi mīl un, ka visi tavi grēki ir piedoti.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lai izturētu un uzvarētu ticības cīņā tev ir jāzina, ka nebūs grūtāk nekā tu vari izturēt.

2.      Lai izturētu un uzvarētu ticības cīņā tev ir jāzina, ka vajag ielūgt Jēzu pie sevis katru dienu.

3.      Lai izturētu un uzvarētu ticības cīņā tev ir jāzina, kur Jēzus ir - Dievkalpojumā, lūgšanā, Bībelē, Svētajā Vakarēdienā utt.

Sprediķis_Invocabit – Gavēņa laika pirmā svētdiena

1 Mozus 4:3-7, Jēkab 1:12-15, Mateja ev. 16:21-23

Šodienas galvenā tēma ir par kārdinājumiem un pārbaudījumiem. Gavēnis ir sācies un sātans neguļ, bet mēģina pilnā jaudā mūs izsist un traucēt. Vecās Derības lasījums, māca par vienu kārdinājumu, par skaudību. Skaudība ir kārdinājums, kas tev un man, Trīsvienīgā Dieva spēkā, ir jāpretojas. Te ir rakstīts, ka tev un man ir jāvalda par savām grēcīgām tieksmēm. Vai tas ir iespējams?

Jā un nē. Kaut kādā mērā tas ir iespējams. Saistībā ar darbiem un vārdiem ir iespējams samazināt savus grēkus, kaut kā sevi savaldīt Dieva spēkā. Bet pilnībā tas nav iespējams nedz ar darbiem, nedz ar vārdiem un ar domām noteikti nav. Tās domas mēs pavisam maz un drīzāk nemaz protam savaldīt. Tāpēc galā rezultātā mums te ir bauslis, ko mēs nevaram izpildīt. Tas atstāj mūs kā grēcinieki Dieva priekšā, esam pilnībā atkarīgi no Dieva piedošanas un žēlastības. Evaņģēlijs, prieka vēsts ir, ka Dievs mūs mīl, piedod un apžēlojas, kad mēs lūdzam par to. Otrais lasījums paskaidro sīkāk par kārdinājumiem un pārbaudījumiem, kas ir viens, kas ir otrs, kā saistīti. Kārdinājumi nāk no sātana un ir ar ļaunu mērķi, lai vēstu tevi prom no Dieva. Pārbaudījumi nāk no Dieva un ir ar labu mērķi, lai mācītu tev ko jaunu, lai vestu tuvāk Dievam utt.

Teorētiski divas atšķirīgas lietas, bet praksē saistīti kopā kā divas puses no vienas monētas. Katrs kārdinājums ir vienlaicīgi pārbaudījums no Dieva puses. Dievs redz, pārbauda, vai tu gribi pretoties sātanam jeb nē. Ir rakstīts 1. vēstulē Korintiešiem 10:13, ka Dievs neļauj, ka tiksim pārbaudīti pāri par savām spējām. Ar citiem vārdiem, Dievs ir apsolījis, ka nebūs grūtāk, nekā mēs varam izturēt. Vēl viena pazīme ir, ka kārdinājumi parasti liekas vilinoši un pārbaudījumi liekas nevilinoši. Līdzībā pārbaudījumi ir kā rupjmaize un ūdens, veselīgs, bet neizskatās vilinoši. Līdzībā kārdinājumi ir kā saldumi, neveselīgi, bet vilinoši. Vienīgā piebilde ir, ka saldumi ir sīkums salīdzinot ar kārdinājumiem, saldumi bojā tikai zobus un veselību, bet kārdinājumi bojā dvēseli.

Evaņģēlijā Jēzus paskaidro mācekļiem, ka Viņam vajag ciest, mirt un augšāmcelties. Un tie mācekļi un Pēteris neko nesaprot un kāpēc viņi neko nesaprot. Tāpēc, ka viņi negrib saprast, tāpēc, ka Jēzus saka, kas viņiem nav pa prātam, viņi grib dzirdēt ko pavisam citu. Viņi grib dzirdēt par ērtu un patīkamu dzīvi, un Jēzus runā par krustu un ciešanām. Un esam tieši tādi paši. Problēma nav, ka Jēzus nepaskaidro, Viņš visu paskaidro rūpīgi un atkārtoti. Problēma ir, ka mēs pavisam pavirši un drīzāk nemaz neieklausāmies un nesadzirdam, ko Viņš saka. Un vietā mēs darām kā Pēteris, mēs sākam pārmest Jēzum, ka mums nav pietiekami viegla un patīkama dzīve. Mūsu Bībelē ir rakstīts, ka Pēteris brīdina Jēzu, bet tas ir pārāk maigi izteikts. Orģinālā valodā te ir rakstīts, ka pārmeta, pat pārmācīja Jēzu. Gana bieži nākas dzirdēt, ka cilvēki pārmet Dievam, kāpēc ir karš, kāpēc jauni cilvēki mirst, kāpēc man nav labs materiāls nodrošinājums utt. un tā joprojām garā sarakstā. Kāpēc viņi tā dara? Te būtu daudz ko atbildēt bet īsumā, tāpēc, ka viņi ir pieķerti pie materiālām lietām, tāpēc, ka sātans ir aptumšojis viņu acis un apmuļķojis viņus.

Viņiem interesē tikai materiālais, un viņiem nav garīgas acis, lai redzētu Dieva patiesības. Kāpēc notiek ļaunas lietas, ja Dievs ir labs un visuvarens? Te atkal būtu daudz ko atbildēt bet īsumā, galvenais iemesls, tāpēc, ka cilvēks lieto savu brīvo gribu nepareizajā veidā. Cilvēks brīvprātīgi izvēlas pielūgt materiālo Dieva vietā un darīt pāri citiem, lai iegūtu materiālus labumus. Trīsvienīgais Dievs varētu piespiest visiem rīkoties taisnīgi, bet Viņš to nedara, jo, tad mēs būtu roboti un ne brīvi cilvēki. Jēzus ļoti precīzi saka, kāpēc Pēteris Viņu pārmet, tāpēc, ka viņš domā, kas cilvēkiem patīk, nevis kas Dievam patīk. Tātad uzdevums ir skaidrs, ir jādomā, kas Dievam patīk, nevis, kas cilvēkiem patīk. Gavēnis ir, lai mainītu savu domāšanas veidu. Un ir tikai viens veids, kā to darīt, caur Dievbijību un garīgo padziļinājumu.

ASV 60 gados dzīvoja melnādains baptistu mācītājs vārdā Mārtiņš Luters Kings. Viņš cīnījās par melnādaino tiesībām nevardarbīgā veidā. Tas nebija visiem pa prātam un viņš tika noslepkavots 39 gadu vecumā. Pēdējā vakarā, pirms nāves, viņš turēja vienu no daudzām slavenām runām. Viņš teica, ka viņš gribētu dzīvot garu mūžu kā visi citi, bet, ka viņam nav bailes no nāves. Kāpēc nav bailes no nāves? Viņš teica, ka viņš ir bijis uz kalna virsotnes un skatījies iekšā svētajā zemē. Visticamāk viņš domāja par Mozu, kas uzkāpa Nebo kalnā pašreizējā Sīrijā un skatījās iekšā pašreizējā Izraēlā, svētajā zemē. Laikam MLK nekad nebija Sīrijā, viņš runā par ticības kalnu, par ticības padziļinājuma kalnu. Ka Dievs ļāva viņam ar ticības acīm nedaudz ieskatīties Debesu Valstībā. Viņš teica, ka viņa acis ir redzējušas, kā Dieva godība nāk. Mēs visi gribam dzīvot garo mūžu ar labo materiālo standartu un redzēt, kā mazbērni augs. Tas pats par sevi nav nepareizi, nav nekāds grēks, ja tā būs. Grēks ir, ja tu ieciklējies uz to, ka tā ir jābūt, ja tā ir pirmā un vienīga prioritāte, grēks ir, ja tu sāki pārmest Dievam, ja tā nebūs. Tad tu domā cilvēku domas, kas cilvēkiem patīk. Tas ir sātana kārdinājums.

Domās, kas Dievam patīk ir, ka tu pirmkārt dari kā MLK darīja. Ej ticības dziļumos, uzkāp uz ticības kalna, ar ticības acīm skaties iekšā Debesu Valstībā, skaties, kā Dieva godība nāk, atbrīvojies no bailēm par nāvi. Uztver garo mūžu un mazbērni ar svēto vienaldzību, ja tā būs ir labi, ja tā nebūs, ir arī labi. Ja tu ar Dieva palīgu proti tā darīt, tad tu esi noraidījis sātana kārdinājumu un izturējis Trīsvienīgā Dieva pārbaudi.

Šodienas bauslis: Vajag rūpīgi ieklausīt un sadzirdēt, kad Jēzus paskaidro.

Šodienas evaņģēlijs: Ar ticības acīm ir iespējams nedaudz ieskatīties Debesu Valstībā jau zemes virsū.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Kārdinājumi nāk no sātana ar ļaunu mērķi, pārbaudījumi nāk no Dieva, ar labu mērķi.

2.    Galvenais iemesls, kāpēc netaisnības notiek ir, ka cilvēks lieto savu brīvo gribu nepareizajā veidā.

3.    Ir jādomā, kas Dievam patīk, nevis, kas cilvēkiem patīk.

Sprediķis 2.martā

4 Mozus 21:4-9, 2 Korintiešiem 5:18-20, Jāņa ev. 12:20-33

Šodienas galvenā tēma ir Dieva mīlestības ceļš. Trīsvienīgā Dieva mīlestība ir nesavtīga mīlestība. Tu un es esam no grēka ievainoti, traumēti, un dabiski Dieva nesavtīga mīlestība nemājo mūsos. Tieši otrādi, no dabas esam savtīgi, katram rūp sava āda. Nav taisnība teikt, ka mums galīgi neveicas ar nesavtību un līdzjūtību, bet vāji. Gavēnis tuvojas, ir klāt trešdien, un tāpēc tēmas paliek nopietnākas.

Vecās Derības lasījums, dod skaidru un pareizu diagnozi par cilvēku. Tauta palika nepacietīga un kurnēja par slikto ēdienu, gribēja garšīgāku ko iebāzt vēderā. Indīgas čūskas sakoda viņus. Tu un es esam tieši tādi paši, nepacietīgi, gribas garšīgu ēst un kurnam, ja tā nav. Un iemesls ir skaidrs, tev un man ir grēka inde sevī. Tā ir ar lēnu iedarbību, bet ātrāk vai vēlāk izraisa fizisko nāvi mums visiem. Ko darīt? Izraēla tautai bija jāskatās uz paaugstinātu varas čūsku, kas ir pravietiska zīme par Jēzus krustā sišanu. Mums nav cits variants. Ir jāskatās uz Jēzu pie krusta un bez aplinkiem jāsaka Viņam patiesību par sevi, aptuveni šādi: Kungs, esmu viens kārtīgs grēka gabals, kurnīgs un nepacietīgs, lūdzu palīdzi man apkarot savus grēkus un piedod un apžēlojies par mani. Otrais lasījums arī dod pietiekamu skaidru diagnozi par cilvēku. Tu un es esam saslimuši ar grēka slimību.

Visiem ir skaidrs, ka alkoholisms ir nopietna slimība, tie dzērāji atkal un atkal krīt uz saviem korķiem. Bet princips ir tas pats ar tevi un mani, esam grēkaholiķi, kuri atkal un atkal krīt uz saviem grēkiem. Neesam labāki par citiem. Vienmēr ir jāapkaro savus grēkus un gavēņa laikā pastiprinātā režīmā. Gavēnis ir laiks, kad iet uz individuālo grēksūdzi un ņemt visu nopietnāk nekā parasti. Izlīgt ar Dievu un ar citiem cilvēkiem. Kā es teicu, saistībā ar tevi un mani, diagnoze ir skaidra, un nav pārsteidzoša. Iedzimtais grēks ir vienīgā kristīgā dogma, mācības gabals, ko var zinātniski pierādīt. Ja kāds par to šaubās, pietiek skatīties nedaudz apkārt un pierādījumi ir viennozīmīgi. Nav pārsteidzoši, ka esam grēcinieki, tas katram no klāt esošiem jābūt skaidrs. Kas ir pārsteidzoši un apbrīnojami ir, ka Trīsvienīgais Dievs mūs mīl tik un tā, ka Dievam ir pacietība ar mums, ka Dievs no mīlestības grib dziedināt, palīdzēt un piedot. Tas ir brīnums gan.

Evaņģēlijs māca sīkāk par tavu un manu ierobežoto un nepilnīgo mīlestību un par Trīsvienīgā Dieva nesavtīgo un neierobežoto mīlestību. Tie svētceļnieki, bija atnākuši, lai pielūgtu Dievu. Ļoti pareizi un vajadzīgi, kāpēc. Tāpēc, ka līdzībā esam spainis ar caurumu. Tev un man būtu jābūt pilniem ar Dieva nesavtīgo mīlestību, bet tā nav. Tāpēc, ka līdzībā ir caurums mūsos. Dieva nesavtīga mīlestība tek āra, bet paliek mūsu savtīgā un ierobežotā mīlestība. Tāpēc vajag līdzībā pildīt to spaini visu laiku no jauna un to mēs darām caur Dievbijību. Gavēnis ir laiks, lai pildītu attiecīgo spaini pastiprinātā režīmā. Daži no šiem svētceļniekiem gribēja redzēt Jēzu. Ir grūti zināt kāda sirds motivācija viņiem bija un varbūt es dodu nepatiesu liecību par viņiem, bet.. Man liekas, ka viņi uztvēra slaveno Jēzu, kā kādu tūristu atrakciju vai aptuveni kā jaunieši uztver kaut ko tik tokā. Kā īslaicīga izklaide, bez ilgtermiņa  saitēm.

Un nekas nav mainījies, pēc reliģiskās izklaides ir liels pieprasījums arī šodien. Ja ir kāds jauks koncerts ar skaistu mūziku, cilvēki nāk baros. Jo, tas apmierina cilvēka savtīgo mīlestību un neliek viņam mainīties uz nesavtības pusi. Perfekti grēcīgam cilvēkam, bet. Jēzus šodien aicina uz ko citu, uz nāvi. Ne uz fizisko nāvi, bet uz garīgo nāvi un augšāmcelšanos. Kviešu graudam jākrīt zemē, lai nestu augļus. Pilsētnieks, kas neko nesaprot par lauksaimniecību var teikt, ka ir muļķīgi un bezjēdzīgi sēt sēklu zemē. Tur tā sekla mirst bez jēgas. Bet mēs zinām, ka ir tieši otrādi ar sēklu un ir tieši tas pats ar garīgo lauksaimniecību. Neapkarot savu savtīgumu, nepildīt spaini, darīt kā pats grib bez ierobežojumiem var likties ideāli, bet.. Tas ir tas pats kā nesēt pavasarī. Īslaicīgi patīkami un viegli, bet ilgtermiņā beigsies slikti.

Apkarot savu grēcīgumu, pildīt spaini, cīnīties ar savām vājībām ir kā nodarboties ar lauksaimniecību. Nav viegli, prasa darbu diezgan, bet. Atmaksājas ar uzviju. Dod skaisto garīgo ražu, kas sastāv no svētībām un prieks sirdī jau zemes virsū un mūžīgo svētlaimi Debesu Valstībā. Gavēnis un lauksaimniecības darbi diezgan perfekti sakrīt laikā un ir tas pats princips. No Trešdienas esi aicināts nodarboties ar garīgo lauksaimniecību pastiprinātā režīmā. Kvieši graudu likums ir vienkāršs: No šķietamas nāves uz īsto visreālāko dzīvību. 25 pantā vārds dzīvība ir pieminēta trīs reizes, bet te ir lietoti divi atšķirīgi vārdi grieķu valodā. Viens vārds apzīmē tikai fizisko dzīvību, bet otrais vārds apzīmē garīgo un mūžīgo dzīvību. Secinājums ir vienkāršs. Kad tu nodarbojies ar garīgo lauksaimniecību, neredzami, bet reāli tavs dvēseles statuss mainās Dieva priekšā. Tava dvēsele pariet no fiziskās dzīves vien uz garīgo un mūžīgo dzīvi Dieva priekšā.

Jēzum stunda bija pienākusi, lai mirtu pie krusta. Tev un man stunda ir pienākusi, vai būsim trešdien, kad ir laiks gavēt un nodarboties ar garīgo lauksaimniecību pastiprinātā režīmā. Un galvenais iemesls kāpēc Dievs to vēlas ir, ka Viņš mīl tevi un mani. Ka Viņš vēlas pastiprināt attiecības starp Sevi un mūs. Ka Viņš vēlas palīdzēt tev un man, un vēlas pestīt tavu, un manu dvēseli.

Šodienas bauslis: Tev un man jābūt pareiza diagnoze par sevi, ka esam grēcīgi, savtīgi, ka Dieva nesavtīga mīlestība dabiski nemājo mūsos.

Šodienas evaņģēlijs: Dievs mūs mīl tik un tā un grib palīdzēt mums izārstēties un pildīties ar nesavtīgo mīlestību.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Nākt uz draudzi reliģiskas izklaides dēļ neder.

2.      Ir jānāk uz draudzi, lai pielūgtu Trīsvienīgo Dievu.

3.      Kviešu graudu likums ir vienkāršs: no šķietamas nāves ceļš iet uz reālo visīstāko dzīvību.

Sprediķis_23_02_25

Amos 3:7-8, Romiešiem 10:13-17, Jāņa ev. 7:40-52

Šodienas galvenā tēma ir Dzīvais Vārds, ka Jēzus un Bībeles vārdi ir dzīvi. Proti, ka prot uzrunāt un ietekmēt tevi, un mani arī divi tūkstoš gadus pēc uzrakstīšanas. Jo, Jēzus ir dzīvs un Svētais Gars runā caur Bībeles Vārdiem arī šodien. Vecās Derības lasījumā tiek runāts par pravietošanu.

Mūsdienās cilvēki parasti uztver, ka pravietis ir tāds ļoti spēcīgs kristietis, kas prognozē nākotni, kas notiks. Tā ir taisnība, bet tikai puspatiesība. Vecās Derības pravieši arī teica patiesību par savu tagadni. Un tas ir visiem kristiešiem pa spēkam. Gan tev un man ir aicinājums teikt patiesību par savu tagadni sabiedrības vidū. Un kristīgas patiesības nekad nav PK, proti, politiski korekti. Bibliskās patiesības ir vienmēr neērtas un nepopulāras. Cilvēks ir pamatīgi grēcīgs, tāpat vien bez Jēzus mēs visi esam nepieņemami Trīsvienīgā Dieva priekšā. Seksuālas attiecības ir atļautas tikai laulībā, aborti ir nepareizi un bērnu slepkavība, homoseksualitāte ir kategorisks grēks. Tur ir nepopulāras patiesības, kas tev un man ir jāapliecina sabiedrības vidū. To darot, mēs runājam pravietiski. Otrais lasījums māca, kā ticība rodas cilvēka sirdī, ar kādiem līdzekļiem Svētais Gars rada šo ticību. Caur sludināšanu.

Un sludināšana šeit ir jāsaprot plašā kontekstā, proti, tur ir iekļauts arī Bībeles stundas un individuālas konsultācijas par Bībeli. Bībele ir kristīgās ticības galvenais pamatdokuments, tur ir aprakstīts viss, ko tev un man vajag zināt par Trīsvienīgo Dievu. Bībele ir jāsaprot saistībā ar kristīgo tradīciju bet, bez šaubām, Bībele ir ticības galvenais pamatdokuments. Tāpēc tev var būt nobrieduša ticība tikai, kad tev ir plašas zināšanas par Bībeli, zina, ko tā māca. Citādi tu nezini kam ticēt, citādi sātans var tev stāstīt visādas pasakas. Šodien tev un man ir nopietni jāpārbauda sevi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Vai man ir plašas zināšanas par Bībeli, vai zinu ko tā māca, vai protu pretoties sātana pasakām? Visi ir aicināti lai piedalītos Bībeles stundās un konsultēties ar mācītāju, ja kaut kas nav skaidrs Bībelē.

Evaņģēlijs māca sīkāk par Bībeli un par Jēzu. Ir rakstīts, ka tauta dzirdēja Jēzus vārdus. Visi dzirdēja, bet lielāka daļa nesadzirdēja, nenāca pie ticības. Kāpēc? Visi, kuri nodarbojas ar dvēseļu kopšanu ir pamanījuši, ka visos laikos un visās vietās ir trīs galvenie šķēršļi pestīšanai, kurus vajag pārvarēt. Tie ir nezināšana par kristīgo ticību, mīlestība uz grēku un negribēšana uz Dieva Vārdu, un lūgšanu. Šeit tauta strīdas par Jēzu, saka, ka Viņš nevar būt apsolītais Mesija, jo, Viņš ir no Nācaretes, nevis no Betlēmes. Kur ir vaina? Sliktas zināšanas par kristīgo ticību. Viss būtu skaidrs, ja viņi zinātu, ka Jēzus ir dzimis Betlēmē un uzaudzis Nācaretē. Lai tev un man būtu īsta ticība, lai būtu pārliecība, ka Jēzus un Bībele abi ir dzīvi, mums vajag labas zināšanas par Bībeli un kristīgo dogmatiku. Citādi sātans apmuļķo mūs tāpat kā viņš apmuļķoja šos cilvēkus evaņģēlijā. Tie farizeji šeit kļūdās nopietni divos aspektos. Viņi saka, ka nav pravieši no Galilejas. Nav taisnība, bija veseli trīs - Jona, Nahums un Hozeja. Viņi arī grib atcelt normālas tiesvedības standartus un notiesāt Jēzu bez godīgas tiesas.

Atbilstoši mūsu apstākļiem tas ir kā matemātikas profesors, kas neprot saskaitīt divi plus divi. Kāpēc tādas milzīgas kļūdas? Tāpēc, ka sātans ir pamatīgi viņus apmuļķojis. Kā tas notika, kā sātanam tas izdevās? Caur dusmām, viņi ir pamatīgi ne pa jokam dusmīgi, un kur dusmas ienāk cilvēkā, tur prāts iet ārā. Tie farizeji netika galā ar savām kaislēm. Un lai apkarotu un pretotos kaislēm, vēders vienmēr ir pamats. Ja cilvēks prot savaldīt savu vēderu, viņš prot savaldīt arī citas kaisles. Un ja netiek galā ar vēderu, tad ir cauri, tad sātans viņu apmuļķo caur cauri, kā notika ar šiem farizejiem. Drīz būs gavēnis. Tie, kuri ir veci un kam ir visādas veselības problēmas ir pamatojums, lai gavētu maigāk un mazāk, bet.. Kaut kā visi prot un visiem vajag gavēt ar pārtiku. Jo, tas ir pamats cīņā ar parējām kaislēm. Ja tu neproti savaldīt savu vēderu, ātrāk vai vēlāk tu zaudēsi pārliecību, ka Jēzus un Bībele ir dzīvi.

Tie, kuri sadzirdēja Jēzus vārdus saka, ka Viņš ir apsolītais Mesija, ka Viņš ir Dieva Dēls. Bībele tiešām māca, ka tā ir, ka Vecās Derības solījumi ir piepildīti, izpildīti, īstenoti caur Jēzu. Un, ka Viņš ir miris un augšāmcēlies, lai uzvarētu nāvi. Viss Bībelē ir svarīgi un labi, bet šie abi notikumi ir galvenais, ko Bībele un baznīcas svētā tradīcija māca. Ir rakstīts, ka šķelšanās radās tautā Kristus dēļ. Arī šodien ir šķelšanās starp cilvēkiem tā paša iemesla dēļ. Tīri burtiski varbūt nē, bet pārnestā nozīmē ir diemžēl nereti arī šķelšanās mūsos. Kādā veidā? Ka Dievs un sātans abi cīnās mūsos, ka Dievs velk uz tikumības pusi un sātans kārdina un velk uz otro pusi. Visi sātana kārdinājumi rada zināmas šķelšanās mūsos, padara, ka velk uz atšķirīgām pusēm. Totāli uzveikt sātanu nav iespējams grēcīgām cilvēkam, bet vajag ar Dieva palīgu pēc iespējas uzveikt viņu, pēc iespējas dot viņam pa muti. Kā, tas notiek caur garīgo disciplīnu, caur lūgšanu, Dievkalpojumiem, grēku nožēlu utt. draudzes kopībā.

Ir rakstīts, ka farizeji gribēja apcietināt Jēzu. Tas bija slikts darbs un vārds apcietināt šajā kontekstā ir negatīvs. Bet mēģināsim uztvert vārdu apcietināt pozitīvi un teikt, ka vajag ļaut Jēzum apcietināt tevi un mani, ņemt mūs ciet. Policists apcietina noziedznieku arī pret viņa gribu. Jēzus tevi apcietina, ņem ciet tikai ar tavu atļauju, brīvprātīgi. Tā ir būtiska atšķirība. Uztver vārdu apcietināt pozitīvi un ļauj brīvprātīgi Jēzum ņemt tevi ciet. Jo lielāka mērā tas notiek, jo lielāka mērā tu proti apkarot un pretoties sātana kārdinājumiem. Jo lielāka mērā tu ļauj Jēzum ņemt tevi ciet, jo mazākā mērā tu būsi sašķelts savā iekšienē.

Šodienas bauslis: Tev ir jāsaprot, ka tikai ar pamatīgam Bībeles zināšanām tev var būt nobrieduša ticība. Citādi tu vienkārši nezini, kam ticēt.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir Dieva Dēls un apsolītais Mesija. Vecās Derības solījumi ir piepildīti.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Katram kristietim ir aicinājums pravietot, proti, pateikt patiesību par savu tagadni sabiedrības vidū.

2.      Sliktas zināšanas par Bībeli, mīlestība uz grēku un negribēšana uz Dieva Vārdu un lūgšanu ir galvenie glābšanas šķēršļi, ko tev un man ir jāuzvar Dieva spēkā. 

3.      Jo vairāk tu nodies Jēzum, jo vairāk tu ļauj Viņam ņemt tevi ciet, jo vieglāk tev būs, lai uzveiktu šos šķēršļus.

Sprediķis_16_02_25

5 Mozus 8:7-18, Filipiešiem 1:3-11, Lūkas 17:7-10

Šodienas galvenā tēma ir par žēlastību un kalpošanu, kā ir saistīti kopā. Vecās Derības lasījumā, viss ir ļoti skaidri un vienkārši paskaidrots. Kāpēc mums ir visādi pārbaudījumi un grūtības, kāpēc jāstaigā tuksnesī? Iemesli ir trīs. Pirmais iemesls, lai mēs iemācāmies ēst arī mannu, proti Svēto Vakarēdienu un visu veidu garīgo pārtiku. Lai mēs ēstu ne tikai miesisko, bet arī garīgo pārtiku.

Otrais iemesls, lai mēs nepaliktu augstprātīgi un nesāktu domāt, ka paši tiekam galā bez Dieva. Trešais iemesls, lai Trīsvienīgais Dievs varētu darīt mums labu. Caur pārbaudījumiem Dievs noņem šķēršļus lūgšanai, lai mēs varētu un gribētu ņemt pretī, lai Viņš pilnībā bez ierobežojumiem var dot mums visas labas garīgas dāvanas. Tāpēc arī pārbaudījumi un tuksneši ir no žēlastības, no mīlestības, lai mēs būtu spējīgi kalpot Dievam un saviem līdzcilvēkiem, kas galā rezultātā ir tas labākais arī mums. Otrais lasījums māca, ka mums vajag pateikties par visu. Jo, ja vien uztveram ar pareizo attieksmi, viss nāks mums par labu. Te ir arī pieminēta vislielākā žēlastība un mīlestība ko Trīsvienīgais Dievs mums ir parādījis. Proti, ka Jēzus ir miris Golgāta pie krusta un augšāmcēlies no mirušajiem. Bez tās mēs būtu bezcerīgi pieķerti savos grēkos, netiktu no tiem vaļā.

Dieva žēlastība izpaužas tajā, ka Jēzū, ticībā Viņam, mums ir piedoti grēki, lai varam kalpot Viņam. Evaņģēlijs māca sīkāk par šo tēmu. Te ir runa par kalpu, bet tulkojums ir izdaiļots. Vergs būtu īstais vārds, te nav runa par brīvu atalgotu cilvēku, bet par vergu. Tā vergu sistēma tajā laikā nebija tik nežēlīga kā piemēram ASV 19. gadsimta, bet te ir runā par vergu kam ir nelielas, bet tiešām ļoti nelielas tiesības. Vai tu un es esam vergi jeb kalpi Trīsvienīgā Dieva priekšā, vai mums ir vai nav tiesības Dieva priekšā? Atbilde ir vienlaicīgi gan jā, gan nē. Paši par sevi mums ir nulle tiesības Trīsvienīgā Dieva priekšā divu iemeslu dēļ. Viens ir, ka Dievs ir radītājs, bez Viņa mēs vispār nebūtu. Mums ir pateicības parāds Dievam, ka Viņš ir radījis mūs. Un atbildība sava radītāja priekšā. Dievs varētu iztikt bez mums, bet tu un es vispār nebūtu bez Dieva.

Otrais iemesls ir, ka Jēzus ir izpircis mūsu grēkus Golgātā pie krusta. Tev un man tas nebūtu iespējams un mums nav ar ko atlīdzināt. Lūk, divi nopietni iemesli, kāpēc mums paši par sevi, ir nulle tiesības Trīsvienīga Dieva priekšā. Bet tas nenozīmē, ka mums nav tiesības Trīsvienīgā Dieva priekšā. No žēlastības, no mīlestības, Dievs ir devis mums tiesības Viņa priekšā. Piedāvājums par grēku piedošanu un mūžīgo svētlaimi attiecas uz visiem cilvēkiem, visos laikos un visās vietās. Visi drīkst ēst garīgo pārtiku, visi drīkst kalpot Dievam un saviem līdzcilvēkiem utt. Bet kā no žēlastības piešķirtās tiesības, nevis tāpat vien. Jēzus arī saka, ka neviens nepateicas vergam. Tā gan bija tajā laikā. Dievam nav nekāds pienākums pateikties mums jeb dot mums algu. Bet te ir atkal tas pats princips. No žēlastības Dievs pateicas mums un dod mums žēlastības algu. Žēlastības alga ir prieks sirdī un svētības zemes virsū un mūžīgo svētlaimi pēc fiziskās nāves.

Un šī žēlastība ir dota, lai mēs varam kalpot Dievam un saviem līdzcilvēkiem visādos žēlsirdības darbos. Jēzus arī saka šodien, ka esam necienīgi vergi. Tas ir ļoti precīzi izteikts. Paši par sevi esam totāli necienīgi Dieva priekšā. Un vienalga, cik labi mēs kalpojam, mums ir jāapzinās divas lietas. Pirmā, ka ir vienmēr kaut kādi trūkumi mūsu kalpošanā. Otrā, ka paši par sevi bez Dieva mēs neko nevaram izdarīt. Jebkurš instruments, piemēram skrūvgriezis varētu būt ļoti labs, bet. Pats par sevi tas nelec augšā un nesāks skrūvēt. Darbojas tikai meistara rokā. Tāpat ir ar mums un attiecīgais meistars ir protams Trīsvienīgais Dievs. Bez Viņa mēs vispār nebūtu un neprastu izdarīt neko. Ja Dievs neuzturētu šo pasauli un tevi, un mani, viss būtu pagalam uzreiz. Tāpēc tev un man ir ārkārtīgi liels pateicības parāds Trīsvienīgajam Dievam. Vārds vergs, laikam lielākai daļai no klātesošajiem, uztveram diezgan negatīvi.

Mēs varam domāt aptuveni šādi: paši par sevi, bez Dieva žēlastības, bez Jēzu krusta nāves, bez Dieva piešķirtas tiesības, tu un es būtu tikai vergi bez algas, nekas cits nespīdētu. Bet no žēlastības, pateicoties Jēzus krusta nāvei, esam paaugstināti amatā no vergiem par kalpiem ar tiesībām un algu. Pateicoties Dieva žēlastībai, kaut kas patiešām spīd. Svētības zemes virsū un mūžīgo svētlaimi Debesu Valstībā. Tikai kā Jēzus kalpi varam atrast īsto brīvību. Jo, grēka nasta ir vissmagākā nasta. Un no grēka važām tu un es nevaram atbrīvot sevi. Īsta brīvība ir, kur cilvēks padodas Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum. Kāpēc Trīsvienīgais Dievs ir paaugstinājis mūs amatā, kāpēc no žēlastības piešķīris tev un man tiesības? No mīlestības, tāpēc, ka Dievs ir labs, sabiedrisks un cilvēku mīlošs. Tāpēc, ka Viņš vēlas sadraudzību ar tevi un mani, ar ikvienu.

Šodienas bauslis: Tev un man ir jāsaprot, ka paši par sevi esam vergi, Dievam nav nekādi pienākumi pret mums.

Šodienas evaņģēlijs: No žēlastības, no mīlestības, bez pienākuma, Trīsvienīgais Dievs dod mums algu. Svētības zemes virsū un mūžīgo svētlaimi.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Ari visādi pārbaudījumi un grūtības ir no mīlestības un no žēlastības.

2.      Ir jāpateicas par visu, jo, Dievam ir vienmēr radītāja tiesības, tev un man ir vienmēr pateicības parāds Viņam.

3.      No žēlastības kristieši ir paaugstināti amatā par kalpiem. Lai viņi var kalpot Dievam un saviem līdzcilvēkiem.

Sprediķis_09_02_25

4. Mozus 11:24-30, Filipiešiem 1:12-18, Marka ev. 9:38-41

Šodienas galvenā tēma ir par nezālēm un kviešiem. Līdzībā nezāles ir kopīgs vārds par visiem grēka darbiem, par visu, kas ir pret Trīsvienīgā Dieva gribu. Un kvieši ir kopīgs vārds par ticības un tikumības darbiem, par visu, kas ir saskaņā ar Trīsvienīgā Dieva gribu. Cilvēkos kvieši, un nezāles ir samaisīti kopā. Daži ir pārsvarā nezāles, un daži ir pārsvarā kvieši, jā, bet.

Vienalga cik cilvēks ir Dievbijīgs, visiem ir grēka nezāles sevī, bez grēka neviens nav. Visiem ir jāravē nezāles sevī garīgajā aspektā. Kādas ir tās konkrētas nezāles, kam mums ir jāizravē? Šodienas lasījumi dod piemērus. Vecās Derības lasījumā, Jozua ir neapmierināts ar to, ka divi citi vīri pravieto, kāpēc? Mēs nevaram īsti zināt kāpēc, varbūt es dodu nepatieso liecību par Jozu, bet iemesls varētu būt skaudība un zināma varas kāre. Jozua skaitījās kā Mozus vietnieks un arī palika par tautas vadoni pēc Mozus nāves. Varbūt viņš uztvēra šos abus kā konkurentus, ka viņi varētu izstumt Jozu no amata, ja viņi paliktu tikpat garīgi spēcīgi. Un vienalga kāds bija iemesls, Jozua mēģināja traucēt citam augt ticībā, viņam traucēja, ka cits aug ticībā. Ir jāpriecājas, kad cits ticības brālis vai māsa aug ticībā un skaudība ir pavisam nesmuka nezāle ko vajag izravēt gan. Visi mēģinājumi, lai traucētu citam augt ticībā, ir arī pavisam nopietns grēks, ko vajag izravēt.

Otrais lasījums māca par citu veidu nezāli. Par garīgo augstprātības un pārspīlēta tiesāšanas nezāli. Te Pāvils runā par tiem, kuri sludina par Jēzu nepareizo iemeslu dēļ. Bet viņš nav totāli kritisks, kaut ar nepareizu motivāciju viņi sludina par Jēzu. Kā to saprast, kāda ir tā mācība mums šodien? Ka mums vajag ļaut Dievam izšķirt, kas ir kvieši un, kas ir nezāles, un ne būt pārāk pārliecināti, un tiesājoši šajā sakarā. Saproti mani pareizi, dažreiz ir acīm redzamas nezāles. Ja cilvēks atklātā un nepārprotamā veidā noliedz kristīgo mācību, viņš ir nezāle. Dažreiz vajag gan norobežoties no citiem it kā kristiešiem, kuri nepārprotami maldās. Tomēr, ir arī gadījumi, kad ir labāk ļaut Dievam izšķirt, kam ir taisnība. Kā attiekties uz citām kristīgām konfesijām varētu būt labs piemērs.

Es esmu luterānis un man ir pārliecība, ka luterāņiem ir taisnība, es negribētu mainīt konfesiju. Tomēr, ja es teiktu, ka visi luterāņi ir tīri kvieši un visas citas konfesijas tīras nezāles, tad es pārspīlētu gan. Tā labāk neteikt. Konfesijas piederība ir tāda lieta, kur katram protams ir jāturas pie savas pārliecības un, kur noteikti nevajag mētāties. Tomēr, esi priecīgs un apmierināts par savu konfesijas un draudzes piederību, un ļauj Dievam izšķirt, kurā konfesijā ir visvairāk nezāles, un kur ir visvairāk kvieši. Pārspīlēta vēlme tiesāt citus ir nezāle, ko mums vajag izravēt. Evaņģēlijs arī māca par kviešiem un nezālēm, kas ir viens, kas ir otrs? Kā veicināt kviešu augšanu, un kā izravēt nezāles? Jēzus saka par to, kas izdzen dēmonus kaut viņš nav viens no tiem 12, lai neliedziet viņam, netraucē viņam darboties. Nedrīkst liegt, traucēt citiem nodarboties ar Dieva darbiem un nedrīkst liegt, traucēt Dieva darbus mūsos, sevī. Kā to panākt?

Ir divi galvenie momenti, lai kaut kas augtu dārzā. Vajag sēt un ravēt nezāles. Līdzībā sēšana ir Dievbijības praktizēšana, līdzībā tu pašreiz sēj savā dvēseles dārzā. Ir divi slikti aspekti ar nezālēm. Ir pašas par sevi nederīgas un traucē kultūraugiem augt. Ir tieši tas pats princips ar grēka darbiem, ir pašas par sevi kaitīgas un traucē ticībai padziļināties un tikumiem attīstīties. Tāpēc ir izšķiroši svarīgi gan sēt, nodarboties ar Dievbijību un ravēt nezāles, pretoties un apkarot grēkus. Netraucē citiem nodarboties ar Dievbijību, netraucē Dievam izdarīt Savu darbu tevī. Kad tu nodarbojies ar Dievbijību un apkaro savus grēkus, tad tu ļauj Dievam izdarīt Savu darbu tevī. Jēzus arī saka šodien, ka neviens, kas dara brīnumus, Viņa vārdā, nevar tūdaļ teikt ko ļaunu pret Viņu. Tā ir, bet, ar laiku, tas diemžēl var notikt. Ir diemžēl gana daudzi, kuri ir bijuši kvieši, kuri ir palikuši par nezālēm.

Kuras nezāles ir visbīstamākās? Nē tās, kuras aug pāri par galvām, kuras nevar nepamanīt, bet tās nelielas sīkās, kuras liekas kā sīkumi. Tomēr nekādas nezāles nav sīkumi. Kā cilvēks parasti atkrīt no ticības, ļaujas nezāļu varai? Parasti maz pamazam, lēnā garā. Kā nelielas upītes parasti aizsprostojas? Viens sīks zars aizķeras kaut kur, tad vēl viens, tad trešais un ceturtais, un lēnā garā tur būs pilns ar sīkiem zariem, un ūdens vairs netek. Ir tieši tas pats princips ar ticības plūsmu sirdī. Cilvēkam bija smuks paradums celties 20 minūtes ātrāk no rīta, lai paspētu lūgt un lasīt Bībeli pirms darba, bet tad slinkums ņem virsroku un rīta lūgšana vairs nenotiek. Viens sīks zars ir ieķēries sirdī. It kā nav katastrofa, bet drīz otrs zars ir klāt. Cilvēks paliek pārāk ilgi pie televizora vakarā un vakara lūgšana vairs nenotiek, otrais zars ir klāt. Utt.

Un kaut lēnā garā tas labi nebeidzies. Visas nezāles ir bīstamas, vajag uzmanīties arī ar it kā sīkiem tādiem. Grēki ir tieši, kā nezāles dārzā, ja neizravē uzreiz, tie aug burtiski pāri galvai. Jēzus ir pacietīgs ar mums un žēlīgs. Viņš mīl mūs kaut esam grēcinieki. Jēzus arī saka šodien, ka tas, kas pieder Kristum, nezaudēs savu algu. Kas pieder Kristum? Protams, tas kam Jēzus ir Kungs. Kā es teicu, visi Dievbijības veidi ir nezāles ravēšana, bet te Jēzus iesaka vienu ļoti labu veidu, kā izravēt nezāli. Es ceru, ka visiem ir neliels altāris mājās, kur ir svētbilde un svece. Ja nē, vajag nodrošināt tādu. Katru dienu vismaz no rīta un vakara vajag nokrist uz ceļiem tur, apzīmēt sevi ar krusta zīmi, un teikt Jēzum aptuveni šādi: Es apliecinu Tevi par savas dzīves Kungu. Palīdzi man palikt Tevī un apkarot grēka nezāles sevī.

Šodienas bauslis: Tev vajag apzināties, ka tev ir grēka nezāles sevī un to apkarot, cik iespējams grēcīgam cilvēkam.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus ir pacietīgs un žēlīgs, un mīl mūs, kaut esam pilni ar grēka nezālēm.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Traucēt citam cilvēkam augt ticībā jeb skaust, kad tas notiek, ir ļoti smags grēks.

2.      Neesi pārāk ātrs lai tiesātu citus. Ļauj Dievam izšķirt, kas ir kvieši un, kas ir nezāles.

3.      Diemžēl daudzi atkrīt no ticības. Iemesls ir, ka viņi neravē nezāles, nemaz vai pārāk gausi.

Sprediķis 02.02.2025.

Īj. 38:1-11, Jēk. 5:13-16, Jņ. 5:1-14

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus spēj palīdzēt, ka varam justies droši un mierīgi arī dzīves vētrās. Vecās Derības lasījumā Ījabs lasa lekciju par dabas zinātni, kādi ir radīšanas un dabas likumi. Kāpēc? Iemesls ir lai parādītu, ka aiz dabas ir tās Radītājs, Trīsvienīgais Dievs, kas to kopj un uztur.

Ka lietus līst, ka labība un lopi aug, un pārtika top, mēs uztveram kā pats par sevi saprotamu, bet, tā nav. Aiz tā visa ir Trīsvienīgā Dieva rūpes par mums. Dievs mums palīdz daudzos veidos un viens veids ir caur dabas pamatlikumiem. Otrais lasījums māca par vēl vienu veidu, kā Dievs mums palīdz. Caur lūgšanu un baznīcas svētiem darbiem. Nereti caur lūgšanu un eļļas svaidīšanu kāda slimība tiek pavisam dziedināta. Un ja tā slimība netop pavisam dziedināta, uzlabojums un atvieglojums vienmēr sanāk no tā. Evaņģēlijā ir sīkāka mācība, kā Trīsvienīgais Dievs mums palīdz. Ir rakstīts, ka Jēzus gāja uz Jeruzalemi.. Jeruzalemē notika ebreju Dievkalpojums un Jeruzaleme ir līdzība par Debesu Valstību, kur notiek pastāvīgs Dievkalpojums. Tātad iet uz Jeruzalemi nozīmē svinēt Dievkalpojumu. Jēzus palīdz kad cilvēks svin Dievkalpojumu, un katru svētdienu.

Ja cilvēks aiziet pie daktera, viņš izraksta zāles un cilvēks nedzer tās zāles, tad rezultāts nav gaidāms, un viņš pats ir vainīgs. Tas visiem ir skaidrs. Tās pamatzāles, tas galvenais veids kā Jēzus mums palīdz ir caur Dievkalpojumu katru svētdienu. Cilvēks nenāk uz Dievkalpojumu katru svētdienu bez pamatota iemesla, viņš sūdzas, ka viss ir grūti, ka Dievs nepalīdz. Protams, loģiski, nav ko brīnīties. Jēzus grib palīdzēt ikvienam, bet tā palīdzība netrāpās pa attiecīgo cilvēku, jo, pats ir vainīgs, nedzer tās zāles ko Trīsvienīgais Dievs ir izrakstījis. Dievkalpojums katru svētdienu minimums un labprāt arī Trešdienās. Šis dziedināšanas brīnums evaņģēlijā notika Betezdas dīķī. Vārds Betezda nozīmē žēlsirdības māja. Lai Jēzus varētu mums palīdzēt, cilvēkam jātic, ka Dievs ir žēlsirdīgs, ka Dievam ir labs sirds, ka Viņš ir cilvēkmīlošs. No Jēzus puses nekādi šķēršļi nav vai ierobežojumi saistībā ar palīdzību tev un man. Visi iespējami šķēršļi un ierobežojumi ir no mūsu puses. Tāpēc mans mīļais draugs, tev vajag ar Dieva palīgu ticēt, ka Jēzus ir žēlsirdīgs un ļoti labprāt grib tev palīdzēt.

Jēzus arī uzdod jautājumu tam tizlajam. Vai tu gribi kļūt vesels? Tas varētu likties kā lieks un pilnīgi muļķīgs jautājums, protams, ka viņš grib. Bet diemžēl tā nav vienmēr. Daudzu iemeslu dēļ cilvēki nereti negrib kļūt veseli. Slimnieks ir pieradis, ka nevajag strādāt un ņemt atbildību slimības dēļ, un viņam ir ērti tā turpināt. Alkoholiķim patīk sava pudele un negrib no tā atvadīties. Cilvēkam patīk aizrauties ar horoskopiem, liet laimi un laist pa kreisi šad un tad. Nemaz negrib no tā izārstēties. Īsumā, nereti cilvēks grib palikt pie saviem grēka darbiem un nemaz negrib kļūt no tā vesels. Tāpēc tev un man šodien vajag pavisam rūpīgi pārbaudīt savu sirdi svēta nemirstīga Trīsvienīgā Dieva priekšā. Vai es gribu kļūt vesels, proti, cik iespējams atsacīties no grēka darbiem?

Tas ir nosacījums, lai Jēzus palīdzība trāpās pa tevi, attiecas uz tevi. Ir protams tā, ka bez grēka nav iespējams, ir grēki un trūkumi mums visiem, vairāk kā blusas uz suņa. Bet pie garīgās veselības pieder, ka pretojamies grēkiem, nožēlojam grēkus, skumstam no sirds par savu grēcīgo dabu. Vesels šajā gadījumā mēs uztveram kā fiziska veselība. Tā ir taisnība, tas tizlais palika fiziski vesels, brīnums notika. Tomēr, tā nav visa patiesība. Pirmkārt ir runa par garīgo veselību un otrkārt par fizisko veselību. Kā uzlabot garīgo veselību? Svinēt Dievkalpojumu katru Svētdienu ir pirmais un galvenais, kā es teicu. Tomēr, vajag pie tā piestrādāt arī darbadienās mājās. Lūgties un lasīt Bībeli vismaz no rīta un vakarā un labprāt vēl. Strādājošiem nedaudz grūti, bet iespējams. Pensionāriem pavisam mierīgi.  Ja tev ir grūti lasīt, tad ir pieejama KLAUSĀMBĪBELE. Ja neproti to atrast, tad atnāc kancelejas darba laikā un tev palīdzēs ar to rīkoties!

Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Viņš ir kritis grēkā, Dieva tēls viņā ir būtiski traumēts, bet nav pavisam sabojāts. Līdzībā šis tēls atrodas drupās un līdzībā vajag nedaudz piestrādāt pie šis drupas atjaunošanas katru dienu. Līdzībā varam teikt, ka šis tēls ir sabrucis siena vai mūris. Es nezinu cik ķieģeļus mūrnieks uzliek dienā, bet daudz. Tik daudz mums nav iespējams, bet kaut pa vienu dienā ir iespējams. Katru reizi kad tu nodarbojies ar Dievbijību, tu līdzībā uzliec kaut vieni ķieģeli lai atjaunotu Dieva tēlu sevī. Nodarbojoties ar Dievbijību, ar garīgo mūrniecību dvēselē, Dieva tēls tevī tiek remontēts un atjaunots. Nodarbojoties ar Dievbijību, ar garīgo mūrniecību, ir nosacījums, lai Jēzus varētu tev palīdzēt. Nodarbojoties ar Dievbijību, ar garīgo mūrniecību, ir tas galvenais veids, kā Jēzus tev palīdz.

Šodienas bauslis: Tev un man ir jāgrib kļūt veseliem, proti, jāgrib atsacīties no grēkiem.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus var mums palīdzēt daudzos veidos, caur dabas pamatlikumiem, caur Dievkalpojumiem un Dievbijību.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lūgšana bieži izārstē fizisko vainu un vienmēr palīdz to panest, atvieglināt.

2.      Ir jāiet uz Jeruzalemi, proti, svinēt Dievkalpojumu katru svētdienu.

3.      No Jēzus puses nekādi šķēršļi un ierobežojumi nav, lai palīdzētu tev un man. Visi iespējamie šķēršļi un ierobežojumi ir no mūsu puses.

Sprediķis_Trešā svētdiena pēc Zvaigznes dienas

Jesaja 45:22-24, Galatiešiem 2:19-21, Jāņa ev. 4:27-42

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus rada ticību. Izšķirošais jautājums ir, kā, kādā veidā. Par to māca šodienas lasījumi. Vecās Derības lasījums, māca par būtisko nosacījumu, lai īsta ticība varētu rasties. Cilvēkam, tev, jābūt pārliecībai, ka Bībeles Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais, kas eksistē pa īstam, kam ir būtība.

Visi citi t.s dievi ir tikai tukši nosaukumi, bez būtības. Bībeles Trīsvienīgais Dievs ir vērsies pie mums caur Jēzu Kristu. Un Viņš vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa ticībā. Otrais lasījums māca par vēl vienu būtiskāku pazīmi īstai ticībai. Par Jēzus krusta nāvi. Cilvēks, kam ir īsta ticība, tic uz Jēzu Kristu un uz Viņa krustu. Nevis uz savu ticību, nevis uz to, ka viņš ir labs cilvēks, bez grēka. Cilvēks var dzīvot divos veidos un viņš var mirt divos veidos. Ir parasta fiziskā dzīve un ir garīgā dzīve, ka cilvēkam ir ticība Trīsvienīgajam Dievam un, ka viņš praktizē šo ticību Dievkalpojumos, lūgšanās, Dievbijībā un žēlsirdības darbos. Nepietiek ar fizisko dzīvi, cilvēkam vajag arī garīgo dzīvi. Ātrāk vai vēlāk visi mirst fiziski, bet.. Vajag papriekš mirt garīgā aspektā Dieva priekšā, proti, padoties Trīsvienīgajam Dievam.

Īsta ticība var rasties tikai, kad cilvēks ir padevies Dievam un apliecinājis Jēzu par Kungu, nevis sevi par kungu. Īsta ticība var rasties tikai, kad cilvēks redz savus grēkus pilnā apjomā un caur to novērtē Jēzu Krustu, saprot, cik krusts ir nepieciešams. Evaņģēlijs māca sīkāk par šo tēmu, kā ticība rodas. Ir rakstīts, ka mācekļi bija pārsteigti par Jēzus rīcību, ka Viņš runāja ar sievieti vispār un īpaši ar samariešu tādu. Šie mācekļi neapvainojās un neaizgāja no Jēzus tādēļ. Tas ir labi, bet, diemžēl visi mācekļi mūsdienās nav tikpat gudri. Diemžēl daudzi it kā kristieši apvainojas par Jēzus vārdiem un ir divi veidi kā viņi attiecas uz to. Vai nu viņi aiziet prom neticībā un dusmās vai viņi liekas nezinis, izliekas, ka šie vārdi, kas viņiem nepatīk nav rakstīti Bībelē vispār, jeb izdomā kaut veidu kā to apiet. Abi veidi ir slikti. Ir slikti aiziet prom neticībā un ir slikti likties nezinis un apzināti filtrēt, kas tev nepatīk Bībelē. Nevar noliegt, ka ir diezgan daudz Bībelē, kas līdzībā ir pavisam rupja rupjmaize, kas nav viegli sagremojama. Elles esamība un kari Vecajā Derībā ir divi piemēri, bet nav vienīgie. Kā sagremot šo rupjo rupjmaizi, kā izvairīties no apvainošanas un no filtrēšanas?

Atbilde ir mūsu acu priekšā evaņģēlijā. Ir rakstīts, ka mācekļi neuzdrošinājās jautāt Jēzum. Šajā gadījumā tas nebija tik nopietni, jo viņi neapvainojas, bet.. Te ir mācība, kā darīt, ja tev ir grūti, ar kādu Bībeles vietu, ja vispār nesaproti jeb saproti, bet ir grūti to pieņemt. Vajag pajautāt Jēzum. To var darīt divos veidos, vai nu pajautāt Jēzum pa taisno lūgšanā jeb pajautāt Viņa vietniekam, kalpam, mācītājam. Parasti ir labāk darīt gan, gan. Tāpēc ir mācītājs draudzē, tāpēc notiek Bībeles stundas un mācītāja pieņemšanas laiki, lai tu nedz neapvainojies par Bībeles vārdiem, nedz nefiltrē, kas ir rakstīts Bībelē. Bet lai viss tiktu tev paskaidrots. Īsta ticība rodas tikai, kad cilvēks nedz neapvainojas, nedz nefiltrē saistībā ar Bībeles mācību. Kā piemēram saprast karus Vecajā Derībā, kāpēc man ir jālasa par tādām šausmām?

Lai tu saprastu, cik bīstams sātans ir, lai tu saprastu, ka viņa draudi ir pa īstam. Tīri burtiski nav ticības karš šodien, tīri burtiski mums nevajag lietot parastus ieročus šodien. Tas ir ļoti labi, bet. Garīgā aspektā ir tieši tas pats šodien. Nemitīgi notiek garīgs karš starp sātanu un Trīsvienīgo Dievu. Vecās Derības laikā vai nu Izraēlieši nosita Filistiešus  jeb otrādi. Šodien vai nu sātans nosit tavu dvēseli un ceps to ellē mūžīgi vai tu spēj pretoties viņam Dieva spēkā un izglābt savu dvēseli. Citi varianti nav. Kari Vecajā Derībā ir iekļauti Bībelē, lai tu saprastu, ka tā ir, lai tu saprastu, ka likmes ir augstas, viss notiek pa īstam. Ir jālasa visa Bībele, ir jāpieņem, ka viss ir labi, neko nedrīkst filtrēt. Kā var vēl pārbaudīt savu ticību, vai tā ir īsta un nobriedusi? Ir rakstīts, ka sieviete atstāja savu ūdeni un aizgāja, lai liecinātu par Jēzu. Viņa atstāja galveno, kāpēc viņa bija atnākusi. Viņa atstāja ūdeni, kas ir nepieciešams dzīvībai karstajā klimatā.

Atbilstoši mūsu apstākļiem, tas ir kā aiziet uz lielo Maximu sestdienā, iepirkties par 100 Euro un atstāt preces veikalā. Diez vai kāds tā darītu, bet līdzībā sieviete tā darīja. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus bija palicis pavisam svarīgs viņai, tāpēc, ka viņas prioritāšu un vērtību sistēma bija mainījušas pa 180 grādiem. Es nesaku, ka tev ir jāatstāj preces par 100 Euro veikalā, bet.. Ir jābūt tā, ka tava prioritāšu un vērtību sistēma ir radikāli mainījušās, ka Jēzus tev ir pirmā prioritāte, ka kristīgās vērtības ir tavas vērtības. Piemēram, ka ir nepareizi ar abortiem, ka seksuāla kopdzīve ir atļauta tikai laulībā, ka ir kategorisks grēks ar homoseksuālu kopdzīvi. Ja tu domā savādāk, tev nav īsta ticība. Ir vēl viens veids kā pārbaudīt vai tev ir īsta ticība, vai tu gribi dalīties ar savu ticību, izplatīt savu ticību. Šī samariete gribēja izplatīt savu ticību. Ja tev ir īsta ticība, tu gribi dalīties ar to radiem, draugiem, kaimiņiem un darbabiedriem. Lūdzu ievēro, ka es nesaku, ka šai liecībai tev vajag ļoti labi izdoties.

Varētu būt tā, ka tavi radi, draugi, kaimiņi un darbabiedri ir pavisam stūrgalvīgi un cietsirdīgi un neņem pretī, diemžēl nereti tā ir. Varētu būt, ka tie panākumi ir minimāli vai drīzāk neesoši šajā jomā, bet.. Vajag vismaz būt tā, ka tu gribi izplātīt savu ticību, tad tev pašam ir īsta ticība. Jēzus grib dot mums ticību, mums vajag tikai atvērt sirdi un ņemt pretī.

Šodienas bauslis: Nedrīkst nedz apvainoties par Jēzus vārdiem, nedz tos filtrēt. Ir jālasa visa Bībele, ne tikai savas favorītās - mīļākās vietas.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus grib dot tev un man ticību, vajag tikai atvērt sirdi un ņemt pretī.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Bībeles Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais, kas eksistē pa īstam, kam ir būtība.

2.      Ticība Jēzus krustam ir īsta ticība.

3.      Ja tev ir grūti sagremot kādu Bībeles vārdu, tad vajag lūgt lai Dievs paskaidrotu un konsultēties ar mācītāju. 

Sprediķis 1.Adentā

Cakarja 9:9-10, Jāņa atkl. 3:20-22, Mateja ev. 21:1-9

Šodien ir pirmais Advents, un ir jauns Baznīcas gada sākums. Kas ir Baznīcas gads, kas ir raksturīgs un kā, kāpēc? Es mēģināšu atbildēt uz šiem jautājumiem. Vecās Derības lasījums māca, ka Jēzus atnāca kā nabags ārējos apstākļos. Tā ir, bet, garīgā ziņā Viņš ir bagāts gan.

Baznīcas gada būtība ir, ka Jēzus garīgas bagātības tiek dotas tev un man, lai mēs arī būtu garīgi bagāti. Pēc pasaules standartiem, cik es zinu, neviens no klātesošajiem nav bagātnieks, bet.. Ja vien tu ņem savu ticību nopietni, tu esi bagāts gan ar garīgām bagātībām ko Trīsvienīgais Dievs tev dod no žēlastības.

Otrais lasījums māca par garīgo ēšanu kopā ar Jēzu. Tā var arī izteikt Baznīcas gada būtība, ēst garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, bet nevar ēst tāpat vien, kā pagadās. Vajag ēst sistemātiski un strukturēti. Mana tēva namā, Zviedrijā, iekšpusē, uz pieliekamām durvīm, ir ēšanas grafiks priekš gudrām saimniecēm. Tur ir pierakstīts, kas būtu piemērots pusdienas ēdiens priekš 31 dienām, mēnesim. Saimniecei vai saimniekam vajag tikai paskatīties, kas tur ir rakstīts un to taisīt. Vienā dienā ir gaļa, otrajā - zivis, trešajā - aknas utt. Viss ir izstrādāts kopā ar dietologu un ja dara, kā tur ir rakstīts, saimniecei un saimei ir visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīni.

Baznīcas gadam ir tā pati funkcija priekš garīgās ēšanas un garīgām barībvielām. Ja tu seko līdzi Baznīcas gadam, gavē kad ir jāgavē, ēd treknu kad ir jāēd trekns, skumsti, kad ir jāskumst, priecājies, kad ir jāpriecājas utt, tev būs visas Garīgas barībvielas un vitamīni pareizās dozēs un pareizā laikā. Vienīgais bet ir, ka vajag pakļauties Garīgai disciplīnai. Pašreiz līdz Ziemsvētkiem ir laiks gavēt. Katram ir jāgavē atbilstoši vecumam un veselības stāvoklim, bet.. Kaut kādā veidā ir iespējams gavēt visiem un visiem ir kaut kā jāgavē no rītdienas līdz Ziemsvētkiem. Ja tu nezini kā gavēt, vajag konsultēties ar mācītāju, bet kaut kā gavēt vajag. Citādi tu neseko grafikam un tev pietrūks Garīgās barībvielas un vitamīni. Evaņģēlijā, Jēzus jāja uz ēzeļmātes. Ēzelis ir būtiska sastāvdaļa Baznīcas gadā, kā. Jātnieks vada un valda par lopu uz kā jāj. Tāpat tev un man ir jāļauj Jēzum valdīt par mums. Neesam lopi, bet izņemot to, princips ir tas pats.

Tev un man arī ir jāsaprot, ka paši par sevi bez Trīsvienīgā Dieva gudrības sirdī, mēs visi esam ēzeļi. Gudrības aka atrodas Dievā, nevis cilvēkā. Tikai ar Dieva gudrību un palīgu mēs paliekam gudri. Ir arī tā, ka pēc pasaules standartiem, mēs visi esam ēzeļi. Pasaule uztver tevi un mani kā ēzeli un nedrīkstam no tā baidīties. Ar Dieva palīgu ir jāiztur pasaules nicināšanu ar lēnprātību un ar līdzjūtību pret laicīgiem cilvēkiem. Tie neticīgie, nabadziņi nesaprot, ka viņi ir tie īstie ēzeli. Ēzeļmāte bija sasieta un tika atraisīta. Tāpat tev un man ir jātiek atraisītiem no grēka važām. Tie grēki, kurus mēs no sirds nožēlojam un apkarojam nav bīstami, ar tiem Dievs apžēlojas. Tie bīstamie grēki ir tie, kurus mēs nenožēlojam no sirds un neapkarojam. Ar tiem Dievs neapžēlojas. Kādi ir tādi parastie grēki, ko kristieši pieļauj un pa īstam neapkaro?

Būtu daudz ko pieminēt, bet pieminēšu divas lietas. Katrā Svētdiena kristīgam dibenam ir jāatrodas uz baznīcas sola, un slimība ir vienīgais derīgais attaisnojums. Ka bērni brauc ciemos, ka līst, ka ir ko darīt dārzā, ka ir interesants seriāls televīzijā, ka es nejūtos reliģiski noskaņots, ka es gribu gulēt un negribēšana nav attaisnojumi. Katrā svētdienā jābūt baznīcā, citādi iestājas Garīgo barībvielu un vitamīnu trūkums. Izpalikt Svētdienās bez pamatota iemesla ir ļoti parastais grēks, kas nekam neder Trīsvienīgā Dieva priekšā. Otrais parastais grēks ir, lai negavētu. Piebalsots no sātana, cilvēks izdomā visādus it kā attaisnojumi, lai negavētu. Esmu pa vecu, nezinu kā, ir veselības problēmas utt. Bet gavēnis nav tikai ar pārtiku. Dažreiz ir pamatojums lai negavētu ar pārtiku, jā, bet. Tad gavē citā veidā. Var piemēram gavēt ar mēli. Var runāt būtiski mazāk no rītdienas līdz 25 Decembrim, tikai kad ir absolūti nepieciešams. Tas ir ļoti labs gavēnis un tas pats princips attiecas uz TV un visām viedierīcēm. Ja vien cilvēks grib gavēt, VISI var izdomāt kaut kādu gavēni.

Mērķis ar gavēni ir, lai savaldītu un uzlabotu raksturu. Negribēšana gavēt nozīmē negribēšanu savaldīt raksturu un nekam neder Trīsvienīgā Dieva priekšā.

Jēzus iejāja Jeruzalemē uz tās ēzeļmātes. Līdzībā Jeruzaleme ir tava sirds, kur Jēzus arī grib ienākt. Kā laist Viņu iekšā? Brīvprātība ir ārkārtīgi būtisks princips kristīgajā baznīcā un baznīcas gadā. Jēzus klauvē pie sirds durvīm, bet ja tu neatver, Viņš nelaužas iekšā, Viņš respektē tavu brīvību un neuzbāžas. Tāpēc vajag šodien un visā baznīcas gadā BRĪVPRĀTĪGI, ar vislielāko prieku, ielaist Jēzu sirdī. Jēzus nāk personiski pie mums. Pie cik daudziem no jums ministru prezidents ir bijis ciemos? Diez vai tas ir noticis. Un tas nav uzbrukums mūsu amatpersonām, princips būtu tas pats jebkurā valstī.

Bet Jēzus, visaugstākais KARALIS ar lieliem burtiem grib apciemot tevi katru dienu, katru stundu, katru minūti šajā Baznīcas gadā. Karalis nāk pie mums, mums nav jāpieteicas pie Viņa un nav jāsarežģī, lai dabūtu audienci. Karalis ir viegli pieejams un droši ņem pretī, ja vien nožēlo grēkus un tici pa īstam. Visas citas maldu ticības un reliģijas ir par to, ka cilvēkam pašam ir jābūvē kāpnes uz Debesīm. Bet kristīgās ticības būtība ir, ka Trīsvienīgais Dievs ir PATS uzbūvējis un nolaidis kāpnes no Debesīm uz zemi, lai mēs varētu tur tikt. Un šīs kāpnes ir Jēzus Kristus. Caur ticību Jēzum Kristum un grēku nožēlai viss ir tev atvērts un pieejams saistībā ar garīgo pārtiku. Un sekot baznīcas gadam viss tiks pasniegts pareizās dozēs, pareizajos apjomos un pareizajā laikā.

Šodienas bauslis: Tev un man ir jātiek atraisītiem no divām galvenajām muļķībām, neiet baznīcā un negavēt.

Šodienas evaņģēlijs: Visi, kuri ņem savu ticību nopietni ir pavisam bagāti.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Baznīcas gads ir ēšanas grafiks priekš Garīgās pārtikas.

2.      Paši par sevi, bez Dieva gudrības sirdī, mēs visi esam ēzeļi.

3.      Jēzus klauvē pie tavas sirds durvīm, bet Viņš nelaužas iekšā. Brīvprātīgi tev ir jāatver.

Mūžības Svētdienas sprediķis

Sprediķis

Jesaja 65:17-19, Jāņa atkl. 20:11-12, Mateja ev. 25:31-46

Šodien ir Mūžības svētdiena un galvenā tēma ir pavisam nopietna. Jēzus reiz nāks atpakaļ, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Un cilvēka mūžs beigsies ellē vai Debesu Valstībā, citi varianti nav. Šodien ir liturģiska krāsa balta, kas nozīmē prieku un lielus svētkus. Tas nozīmē, ka, ja vien tev un man ir īsta ticība, šī būs prieka diena, kad Jēzus nāks atpakaļ, jeb mēs mirsim, kas būs pirmais. Kāpēc būs prieka diena? Es mēģināšu to paskaidrot un pamatot.

Vecās Derības lasījums, māca par Debesu Valstību, kāda tā būs. Īsumā, pavisam atšķirīga salīdzinot ar šo zemes dzīvi. Tik atšķirīga, ka var runāt par jaunu radību. Un galvenā būtiskā atšķirība ir, ka grēks un grēka sliktās sekas nebūs Debesu Valstībā. Tāpēc tur būs pilnīga radība un pilnīgs prieks. Tur arī būs pilnīga aizmirstība. Visas skumīgās sirdssāpes un bēdas no šīs pasaules dzīves aizmirstas un vairs nemoka tur. Debesu Valstībā arī būs pilnīga sadraudzība, bez skaudības un šķībiem skatieniem. Tāpēc tas ir pēc kā ilgoties, tāpēc ir prieka diena šodien, runājot par šo tēmu.

Otrais lasījums māca par pēdējo tiesu, kas un kā. Nekas nav aizmirsts Trīsvienīgā Dieva priekšā. Neko tu nevari slēpt Viņa priekšā. Kā tad grēcīgs, mirstīgs cilvēks var pastāvēt Svētā Nemirstīgā Visuvarenā Trīsvienīgā Dieva priekšā? Ir tikai viena iespēja, piedošana un apžēlošana. Vienalga, ko tu teiksi Dievam pēdējā tiesā, nesaki kaut ko tik ārkārtīgi muļķīgu, ka tu esi bijis labs cilvēks. Neviens no mums nav labs cilvēks, pamatīgi savtīgi grēka gabali mēs visi esam. Savu darbu grāmata, savu nopelnu grāmata, ir elles grāmata. Dzīvības grāmata, kas te ir pieminēta ir piedošanas grāmata, piedotu cilvēku grāmata. Ja tu mēģināsi pastāvēt uz saviem darbiem pēdējā tiesā, šī būs tev skumju diena gan. Ja tu lūdz pēc piedošanas un apžēlošanas pēdējā tiesā, šī būs tev prieka diena gan. Evaņģēlijā Jēzus saka, kad Cilvēka Dēls nāks. Viņš nesaka, ja Cilvēka Dēls nāks. Cilvēka Dēls nāks, droši kā: “ĀMEN!” baznīcā. Un tā ir prieka vēsts, daudzu iemeslu dēļ.

Es diezgan nesen biju bērēs, mazs puisītis bija aizgājis mūžībā, iznāca miris no mātes miesām. Kalpojošais mācītājs teica ļoti labu bēru runu. No mūsu puses raugoties, izskatās, kā liela traģēdija, bet.. No tā puisīša puses raugoties nemaz nebija traģēdija. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš tika atbrīvots no daudziem riskiem. Abortu laikmetā mātes klēpi diemžēl vairs nav droša vieta, bet ja tam bērnam ir sapratīgi vecāki, mātes klēpī ir droša vieta, un Debesu Valstība ir simts % droša vieta. Bet viss tajā starpā ir riskanti. Cilvēks varētu atkrist no ticības, viņš varētu palikt nepiedodošs un sarūgtināts, viss, kas slikts varētu notikt, kas apdraud pestīšanu un dara, ka gala rezultātā cilvēks nonāks ellē. Tas puisītis tika atbrīvots no atkrišanas riskiem un iegāja pa taisno Debesu Valstībā, labāk nevar būt. Tāpēc, ja vien cilvēks tic pa īstam, fiziskā nāve, nekas briesmīgs vai slikts nav. Ja vien cilvēks tic pa īstam, fiziskā nāve ir atbrīvotāja, atpestītāja. Svētais Francis nosauca nāvi par mīļo māsu.

Fiziskā nāve ir grūtniecība, dvēsele nobriest un piedzimst no jauna Debesu Valstībā. Tāpēc ir kapu kopiņas, tās nepilda tikai praktisko funkciju, lai uzzinātu, kas ir apglabāts. Vēsturiski kapu kopiņas ir atgādinājums par grūtnieces lielo vēderu, ka te apakšā, notiek garīgās dzemdības process. Dvēsele piedzimst no jauna ellē vai Debesu Valstībā. Šajā evaņģēlijā Jēzus runā par avīm un āžiem. Avīm ir ticība un dara žēlsirdības darbus, āžiem ir otrādi. Kā es varu pārbaudīt sevi, vai esmu avs vai āzis? Būtu daudz ko pieminēt, bet lai tu varētu apžēloties par citiem, Debesu Tēvam papriekš ir jāapžēlojas par tevi. Dzirdot par šiem žēlsirdības darbiem, tev un man liekas, ka mums tas ir jādara citiem. Tā ir, jā bet. Lai mēs varētu to darīt, lai tev un man būtu pareiza mīlestība sirdī, mīkstas sirdis, tam papriekš ir jānotiek tava un Dieva starpā. Papriekš tev jābūt garīgam izsalkumam, un ļaut Debesu Tēvam sevi pabarot. Papriekš tev jābūt garīgas slāpes, un ļaut Debesu Tēvam remdēt tavas slāpes.

Papriekš tev jābūt bezpajumtniekam, bez garīgās mājas draudzē, lai tu saprastu, cik tas ir slikti un nožēlojami, lai tu novērtētu, ka Debesu Tēvs  dod tev patvērumu savos pagalmos, kristīgajā draudzē. Papriekš tev jābūt kailam, ne tīri burtiski, bet garīgā ziņā. Kails bez grēku piedošanas un bez pārliecības par Dieva mīlestību. Lai tu novērtētu šo pārliecību. Papriekš tev jābūt slimam ar grēka apziņas slimību, lai tu redzētu, cik liels grēcinieks tu esi un cik vērtīgs un dārgs Jēzus krusta nāve ir. Papriekš tev jābūt grēka cietumā, lai tu redzētu cik būtu briesmīgi bez grēku piedošanas, ja vienmēr būtu jābūt ieslēgtam grēka cietumā. Lai tu novērtētu grēku piedošanu. Visi šie žēlastības darbi Dievs jau ir izdarījis priekš mums. Ir pilnīgi pareizi, ka mums ir jāapžēlojas par citiem, bet.. Lai mēs to spētu darīt, tev un man papriekš ir jāiet cauri to pašu procesu Trīsvienīgā Dieva priekšā. Papriekš tev jābūt izsalkušam, izslāpušam, bezpajumtniekam, kailam, slimam un cietumniekam Trīsvienīgā Dieva vaiga priekšā. Tikai pēc tam, caur to, piedzimst īsta mīlestība un žēlsirdība pret citiem tavā sirdī. 

Tātad, solis numur viens, lai šī būtu prieka diena ir, ka tev pašam ir skaidrs par savu grēcīgo dabu, ka tev ir skaidrs, ka papriekš un pirmkārt tev vajag Trīsvienīgā Dieva apžēlošanu un piedošanu. Tikai pēc tam, solis numur divi, tava sirds paliek mīksta un tu vari, un gribi dot žēlastību, un apžēlošanu citiem.

Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka tu nevari izsprukt no pēdējās tiesas, ir jāsagatavojas tam.

Šodienas evaņģēlijs: Tiem, kuri tic pa īstam, fiziskā nāve ir mīļa māsa un atbrīvotāja, kas atbrīvo no daudziem riskiem.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Debesu Valstībā grēks vairs nebūs, kas ir pavisam ārkārtīgi liels uzlabojums salīdzinot ar zemes dzīvi.

2.      Dzīvības grāmata ir piedošanas grāmata.

3.      Lai tev būtu mīksta sirds, lai tu varētu apžēloties par citiem, papriekš ir jāļauj Dievam apžēloties par sevi.

Sprediķis Trešā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Jesaja 25:6-7, Jāņa Atklāsme 19:5-9, Lūkas ev. 14:16-24

Šodienas galvenā tēma ir aicinājums uz Dieva Valstību. Vecās Derības lasījums māca, par vareno mielastu, ko Trīsvienīgais Dievs sarīkos. Mielasts ir gan kristīgā dzīve, garīgā pārtika zemes virsū un Debesu Valstības godība. Šajā mielastā nekas nepietrūkst un viss tiks atklāts.

Šajā pasaulē pakāpeniski Dievs atklāj Savu godību un mūžībā redzēsim visu Dieva godību. Otrais lasījums māca par kāzu mielastu. Jēzus ir līgavainis, kristīga baznīca zemes virsū un ikviens kristietis ir līgava. Ikvienam kristietim ir jādomā par sevi, ka viņš ir garīgā laulībā ar Jēzu. Mīlestība un uzticība ir galvenie vārdi. Katru reizi, kad tu nodarbojies ar jebkādu Dievbijību, tu apstiprini savu garīgo laulību ar Jēzu. Evaņģēlijs māca sīkāk par šo aicinājumu, kas un kā. Ir aicinājums uz mielastu. Tajā laikā lauksaimniecība bija ļoti vāji attīstīta salīdzinot ar šodien un sociālās plaisas sabiedrībā bija milzīgi daudz lielākas. Daudzi bija pavisam trūcīgi, dzīvoja pastāvīgā pusbadā un bada drauds vienmēr bija aiz stūra. Atbilstoši mūsu apstākļiem mielasts bija kaut kas pavisam labs, prātam neaptverams.

Tātad, Trīsvienīgā Dieva piedāvājums par ticības kopību zemes virsū un mūžīgo svētlaimi pēc nāves ir kaut kas pavisam vērtīgs, ārkārtīgi labs un pozitīvs. Kā mielasts izbadējušam cilvēkam, un tik un tā ir tie, kuri bija un ir pietiekami dumji un bezkaunīgi, lai atteiktu. Visi sāka aizbildināties, kaut kas cits nekā Jēzus un Dieva Valstības godība bija svarīgāks. Un ir tieši tas pats šodien. Tie aizbildinājumi bija visi diezgan liekulīgi. Tie vērši un to tīrumu jau bija apskatīti un mielasts notika vakarā, kad ir galīgā tumsa un tu neko nevari apskatīt. Būtu godīgāk pateikt, ka viņi negribēja un viss. Man nākas dzirdēt ļoti daudzus sliktus aizbildinājumus, kāpēc cilvēki nenāk uz baznīcu. Ļoti daudziem ir ārkārtīgi lieli aktieru un liekulības talanti. Bet reiz viens cilvēks man pateica atklāti šādus vārdus:  Es uz baznīcu neiešu, jo, negribu, esmu pagāns. Saproti mani pareizi, es protams viņam nepiekrītu, bet es ļoti atzinīgi novērtēju viņa godīgumu un atklātību. Pagāns viņš bija, jā, bet ne liekulis un aktieris.

Ir viegli moralizēt par citiem, bet tavs un mans aicinājums šodien ir, lai izvērtētu SEVI. Kā ir ar MANIEM aizbildinājumiem, kā ir ar MANIEM aktieru un liekulības talantiem. Diemžēl ir tā, ka mēs visi esam apdāvināti diezgan šajā jomā. Tāpēc nevajag liekuļot, bet iet uz mielastu. Mielasts sastāv no garīgās pārtikas vispār un no Debesu Valstības godības. Tāpēc vajag ēst garīgo pārtiku gan darbadienās, gan svētdienās. Proti, lūgt un lasīt Bībeli mājās darbadienās un piedalīties Dievkalpojumos trešdienās un Svētdienās. Piedalīties rekolekcijās un sadraudzībās kad tādas notiek. Atsaucies, ierodies Trīsvienīgā Dieva mielastā. Tad tev nevajag izdomāt sliktus aizbildinājumus un attīstīt  aktiera un liekulības talantus. Un tās reizes, kad sātans tevi apmuļķo un tu paliec mājās Svētdienā, tad esi godīgs. Saki mācītājam godīgi, ka sātans mani apmuļķoja, es biju pagāns. Un neattīsti, bet apkaro savu aktiera un liekulības talantus. Nestāsti mācītājam sliktus aizbildinājumus. Viņš nav tik dumjš, ka viņš tic pasakām. Un viņam ir apnikuši slikti aizbildinājumi.

Uz kādu mielastu tu VIENMĒR ej? Izšķirošais jautājums ir uz kādu? Vai nu tu ej uz sātana viltus mielastu. kas notiek visur ārpus no draudzes kopības un beidzas ar tavu dvēseles cepšanu elles krāsnīs? Vai tu ej uz Trīsvienīgā Dieva mielastu, kas sākas baznīcas kopībā zemes virsū un beidzas ar mūžīgo svētlaimi Debesu Valstībā? Katram cilvēkam ir atbildība par savu dvēseli, par savu izvēli Trīsvienīgā Dieva priekšā. Ir daudz par ko tev un man ir atbildība. Daudziem būtiskiem lēmumiem ir jāpieņem dzīves gaitā. Bet vislielākā atbildība, viss būtiskais lēmums ir par to, uz kādu mielastu tu ej. Uz Dieva mielastu vai uz sātana viltus mielastu. Tāpēc ir jādod Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum pirmā vieta. Bez kompromisiem un liekulības. Trīsvienīgā Dieva priekšā nav pamatoti labi aizbildinājumi, lai atteiktu. Un ja tev ir aktiera talants, lai apmuļķotu mācītāju, Dievs redz tavu sirdi un zina īsto iemeslu, ja tu nenāc uz Dieva mielastu. Ka tu esi pagāns.

Viens aizbildinājās ar pieciem jūgu vēršiem. Pieci. Cik cilvēkam ir maņas? Piecas. Ar visu spēku, ar visām maņām ir jānāk uz Dieva mielastu un ar visām maņām, ar visu spēku, ir jākalpo Trīsvienīgajam Dievam. Dieva resursi ir neizsmeļami. Vienīgais jautājums ir, cik tu gribi ņemt pretī. Cilvēku priekšā ir protams atļauts ar aktiera talantu, tam ir sava vieta cilvēku priekšā, bet Dieva priekšā aktiera un liekulības talanti neder, itin nemaz. Sieviete nevar būt pusgrūtniece, vai nu viņa ir vai nav grūtniece. Tāpat cilvēks ir pagāns vai kristietis, nevar būt kaut kas pa vidu. Karsts vai auksts, remdens neder. Un karsts ir optimāla versija. Dievs piedāvā Savu mielastu visiem. Ja cilvēks nonāks sātana viltus mielastā, viņš ir pats vainīgs. Ar prieku darīt Dieva gribu ir optimālā versija. Kristietība ir nopietna, bet nav drūma. Jau tagad Dievs dod prieku sirdī un Debesu Valstības godība būs neaptverama. Kā trekns mielasts izbadējušam cilvēkam.

Šodienas bauslis: Ir jādod Dievam pirmā vieta un jāatsaucas Viņa aicinājumam.

Šodienas evaņģēlijs: Ielūgums ir priekš visiem, Dieva mielasts ir mūžīgs un varens.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Dieva mielasts ir bez trūkumiem un Dieva godība tiks tur atklāta.

2.      Ir jādomā par sevi, ka esam garīgā laulībā ar Jēzu.

3.    Cilvēkus tu varētu apkrāpt ar aktiera talantiem, Dievu nē.

Sprediķis Trīsvienības svētkos

5. Moz. 4:32-34, 39-40, Ap. D. 2:24-35, Mt. 11:25-30

Šodienas galvenā tēma ir par Trīsvienību, ka Dievs ir parādījies, atklājies Sevi kā Trīsvienīgs. Vecās Derības lasījums māca divas galvenās lietas. Pirmā, ka mēs paši nevaram zināt kāds Dievs ir. Tāpēc, no žēlastības, tāpēc, ka Viņš mūs mīl un grib sadraudzēties ar mums, Dievs ir parādījies, atklājies Sevi kā Trīsvienīgs, kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Otrā galvenā lieta šajā lasījumā ir, ka Dievs ir aicinājis, izredzējis Sev tautu. Vecās Derības laikā ebreji bija Trīsvienīgā Dieva tauta. Šodien Dieva tauta ir kristieši no visām tautām, ciltīm un valodām.

Kāda ir vai kādai vajadzētu būt Dieva tautai? Pirms aptuveni 1900 gadiem, kristīgā tauta tika raksturota šādā veidā: Viņi dzīvo savās tēvzemēs, bet kā viesi. Viņiem ir pilsoniskās tiesības, bet tomēr uztver sevi kā svešiniekus. Katra sveša valsts, viņiem varētu kļūt par tēvzemi un katra tēvzeme viņiem ir sveša. Viņu galdi ir atvērti visiem, bet ne viņu gultas. Viņi dzīvo miesā, bet ne pēc miesas. Viņi atrodas zemes virsū, bet viņu tēvzeme ir Debesu Valstība. Viņiem viss pietrūkst un vienlaicīgi viņi ir bagāti. Tā Trīsvienīgai Dieva tautai vajadzētu domāt un uztvert sevi.

Otrais lasījums māca, kas ir galvenais kristīgajā atklāsmē, galvenais, ko Dievs mums ir parādījis. Ka Jēzus ir miris un augšāmcēlies, ar Savu nāvi uzvarējis nāvi. Evaņģēlijs māca sīkāk, kā šī atklāsme notiek. Ir rakstīts, ka Jēzus runāja un sacīja. Jēzus runā uz mums, Dievs ar tevi un mani grib sazināties. Vienīgais jautājums ir, vai tev un man ir atvērtas sirdis, vai dzirdam, uztveram, sadzirdam, ko Trīsvienīgais Dievs mums saka. Kā sadzirdēt ko Dievs vēlas tev un man pateikt? Būtu daudz ko pieminēt, bet pieminu divas būtiskas lietas. Viena ir, lai vienmēr rūpīgi izmeklēt sirdsapziņu un nožēlot grēkus. Nepiedoti grēki veido neredzamu, bet reālu mūri starp tevi un Dievu. Otrā lieta, kas traucē ir steiga un fonu mūziku vai skaņas. Ir jālūdz un jālasa Bībeli klusumā, bez steigas, lai tu varētu sadzirdēt Dieva balsi sirdī. Jēzus arī pateicas un slavē Savu tēvu par to, ka Viņš ir atklājis Sevi. Tev un man ir jādara tāpat. Ir daudz par ko slavēt un pateikties un šodien gribētu īpaši pieminēt vienu aspektu.

Paši par sevi mēs nevarētu zināt, kāds Dievs ir. Mēs varētu tikai minēt vai ir divvienīgs vai astoņvienīgs vai septiņdesmitvienīgs. Tā būtu totāla loterija, kurā mēs nekad neuzminētu pareizi. Tāpēc ir jāpateicas Trīsvienīgajam Dievam par to, ka Viņš ir atklājis Sevi kā Trīsvienīgs, kā Tēvs un Dēls un Svētais Gars. Un ir jāapzinās, kāpēc un jāpateicas arī par to. Iemesls ir, ka Dievs mīl tevi un mani, ka viņš grib pestīt tavu un manu dvēseli. Iemesls ir arī, ka Trīsvienīgais Dievs ir sabiedrisks, viņam patīk kompānija. Viņš grib sadraudzēties un veidot attiecības ar tevi un mani. Jēzus arī saka, ka šis ir apslēpts gudriem un atklāts bērniem. Kā to saprast? Vai tas nozīmē, ka visiem kristiešiem jābūt neizglītotiem un neinteliģentiem? Nē, tā nav domāts. Kā tad ir domāts? Ka mēs paši nekad nevaram izdomāt ar savām galvām, kāds Dievs ir, ka tam jābūt atklātam tev un man.

Tie it kā gudrie, kam viss ir apslēpts ir tie, kuri domā, ka viņi paši ir gudri un paši zina, kāds Dievs ir. Tie, it kā gudrie, ir tie, kuri pēc būtības saka Trīsvienīgajam Dievam aptuveni šādi: Tev ir jābūt tādam, kāds es gribu, lai tu būtu, Tev jābūt tādam, kas ir man pa prātam. Tā ir maigi izsakoties augstprātība, drīzāk bezkaunības augstākā pakāpe. Tā ir attieksme, kas neder Svēta Mūžīgā Nemirstīgā Trīsvienīgā Dieva priekšā. Vietā mums ir jābūt nevis bērniem, bet kā bērni. Proti, ar šādu attieksmi Trīsvienīgā Dieva priekšā: Kungs, es pats nezinu, kāds tu esi, bet lūdzu, parādies man, parādi lūdzu, kāds Tu esi, atklājies man, māci man, lai es varētu Tev kalpot un sekot. Un Trīsvienīgais Dievs ir parādījis Sevi un parādās visos laikos un visās vietās visiem, kuri nopietni Viņu meklē. Kristīgajā baznīcā un kristīgajā mācībā, draudzes kopībā, Trīsvienīgais Dievs ir atrodams.

Šodien Jēzus arī runā par jūgu, kas nav gluži pareizi tulkots. Orģinālvalodā tās ir nesenes, vai nēši. Mūsdienās jaunieši varbūt vairs nezina, kas tas ir, bet vecos laikos nēši bija parasti laukos un lietoja, kad nesa ūdeni un būtiski atvieglināja procesu. Secinājums ir vienkāršs. Jēzus un kristīgā ticība atvieglina dzīvi, padara vieglāk nest un izturēt dzīves grūtības. Bet tas nav izsmeļošs paskaidrojums. Kā tādi nēši izskatās? Kad tas uzlikts uz pleciem, tad veido krustu. Tāpēc nēši ir simbols vai bilde par Jēzus krustu. Vissmagākā nasta ko cilvēks var nest ir slikta sirdsapziņa, nepiedoti grēki, bet Jēzus nēši, proti, Viņa krusts noņem grēka un sliktas sirdsapziņas nastas. Jēzus nēši, krusts ir saudzīgs, jo Viņš to nes. Jēzus nēši, krusts, ir viegls, jo Viņš to nes. Jēzus dod pārliecību, ka tavi un mani grēki ir piedoti. Jēzus dod pārliecību, ka Dievs ir Trīsvienīgs un, ka tev un man ir pareizas attiecības ar Viņu. Un tas dod prieku un atvieglinājumu sirdī.

Šodienas bauslis: Tev ir jāsaprot, ka pats nevar izdomāt, kāds Dievs ir, tam jābūt atklātam tev.

Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs parāda pazemīgajiem, kāds Viņš ir. Un dod pārliecību par grēku piedošanu un par Dievbērnības statusu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Dievs ir atklājis Sevi kā Trīsvienīgs un aicinājis Sev kristīgo tautu zemes virsū.

2.      Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir vissvarīgākais šajā atklāsmē, bet protams viss ir svarīgs.

3.      Vajag pateikties un slavēt Trīsvienīgo Dievu par to, ka atklājas. Un par to, kāpēc atklājas. Tāpēc, ka mīl tevi un mani.

Sprediķis Ģimenes diena

Sprediķis

Jeremija 29:11-13, Efeziešiem 3:14-21, Jāņa 16:23-33

Šodienas galvenā tēma ir lūgšana, kas un kā saistībā ar lūgšanu. Vecās Derības lasījums māca, ka atradīsim Dievu, ja meklējam no visas sirds. It kā skaidrs, bet viens jautājums paliek. Kādi ir šķēršļi, kas traucē tev un man atrast Trīsvienīgo Dievu? Nav tā, ka Dievs ir apslēpis, pazudis. Tie šķēršļi ir manī un tevī, cilvēkā. Caur lūgšanu šķēršļi tiek noņemti, varbūt ne totāli, bet tie noteikti samazinājās.

Caur lūgšanu dvēsele atveras un paliek mīksta Trīsvienīgā Dieva priekšā, šķēršļi samazinājās, un mēs varam atrast un redzēt Dievu. Ar līdzību lūgšana ir aptuveni kā tīrīt brilles jeb loga stiklus. Pēc tam tu redzi labāk, kā atrast Trīsvienīgo Dievu. Otrais lasījums māca par dvēseles vajadzībām. Visiem ir skaidrs, ka miesai vajag pārtiku un varētu saslimst. Bet diemžēl visiem nav skaidrs, ka tieši tas pats attiecas arī uz dvēseli. Caur garīgo pārtiku, Bībeli, Svēto Vakarēdienu un lūgšanu dvēsele tiek pabarota. Caur garīgo pārtiku dvēseles slimības, proti, grēks, tiek ārstēts un dziedināts. Trīsvienīgais Dievs ir neaptverams liels spēka avots, no kā varam smelties spēku un stiprināties. Izšķirošais jautājums ir kā. Laikam visiem ir skaidrs, kā viss notiek DUS. Degviela atrodas zem zemes un tai ir jātiek augšā un bākā iekšā. Tas notiek caur degvielas sūkni. Bez sūkņa degviela paliktu zem zemes un mašīna netiktu uz priekšu.

Līdzībā lūgšana ir kā attiecīgais sūknis, tas veids caur ko Dieva spēks tiek pie mums un mūsos. Bez lūgšanas, bez garīgās degvielas uzpildes, tu garīgi netiec uz priekšu, bet tava kristīgā dzīve apstājas. Līdzībā degviela ir Svētais Gars un sūknis lūgšana. Vienīgā būtiska atšķirība ir, ka degviela kaitē dabu un maksa dārgi. Svētais Gars un lūgšana nekaite dabu un nemaksa naudu nemaz. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka vajag lūgties Viņa vārdā. Ko tas nozīmē? Vajag pabeigt visas lūgšanas sakot Jēzus vārdā, āmen jā, bet. Nē tikai, tur ir daudz vairāk iekļauts. Viens aspekts ir apzināties, ka tikai caur Jēzus krustu un augšāmcelšanas mēs varam vispār tuvoties Tēvam. Vel viens aspekts ir, kas ir galvenais mērķis un virziens lūgšanā. Ja tu uztver, ka lūgšanas galvenais mērķis ir, lai tu paziņo Dievam, kas Viņam ir jādara priekš tevis, tad ir šķībi. Tad ir lūgšana manā vārdā.

Ja galvenais virziens ir no tevis uz Dievu, tad arī ir šķībi, tad arī ir lūgšana manā vārdā. Galvenais mērķis ar lūgšanu ir, ka tu atveries Trīsvienīgā Dieva un Jēzus priekšā. Lai tu uzzinātu, ko Dievs vēlas paziņot tev. Galvenajam virzienam jābūt no Dieva uz tevi. Kad tā ir, tad ir lūgšana Jēzus vārdā. To pašu var arī izteikt ar nedaudz citiem vārdiem. Varam teikt, ka lūgšanas mērķi ir pirmkārt, lai atstātu pasauli un iet pie Tēva. Ne tīri burtiski, bet garīgā aspektā. Otrkārt, lai atstātu sevi un savu aiz sevis, lai mainītu uzmanības centrs no sevis uz Dievu. Treškārt, lai meklētu prieku un mieru, kur tās ir atrodamas, proti, pie Tēva. Es teicu, ka lūgšana ir kā sūknis, bet varam arī teikt, ka lūgšana ir tilts no debesīm uz zemi. Ko es esmu teicis nenozīmē, ka ir aizliegts izteikt savas vēlmes Trīsvienīgā Dieva priekšā, ka nedrīkst lūgt par konkrētām lietām. To drīkst, bet.

Pirmkārt ir jāatveras Dieva priekšā, sadzirdēt Viņa balsi. Tikai otrkārt vajag izteikt savas vēlmes. Un ja tu uzmanīgi sadzirdi ko Dievs tev saka lūgšanā, esmu diezgan pārliecināts, ka tavas vēlmes mainās ar laiku. Jēzus arī saka mācekļiem šodien, ne atklāti, bet starp rindām, ka viņu sirds prātam un attieksmei vajadzētu mainīties. Kādā veidā? Būtu daudz ko pieminēt, bet gribētu uzsvērt divus aspektus. Viens ir, ko es netieši pieminēju, ka cilvēks nedrīkst tikai vārīties savā sulā. Viņam ir jātiek galā ar savu savtīgumu, jāprot apkarot un vismaz ierobežot savu savtīgumu. Otrais aspekts ir saistīts ar realitāti vai īstenību, kas ir realitāte, ko mēs uztveram ar vārdu realitāti vai īstenību. Laicīgi cilvēki saka, ka īstenība ir materiālas lietas, ko mēs redzam ar savām acīm. Bet tā nav. Tās ir nepastāvīgas, ātrāk vai vēlāk redzamais vairs nebūs. Īstenība vai realitāte ir neredzamais. Neredzamais Trīsvienīgais Dievs un Viņa Valstība paliks. Lūgšana ir garīga ārstēšana. Caur lūgšanu tu mācies vismaz ierobežot savu savtīgumu un tu mācies redzēt savādāk. Tu arī mācies redzēt, ka neredzamais ir ĪSTENĪBA ar lieliem burtiem un redzamais īstenība ar maziem burtiem.

Tava dvēsele ir Dieva radīta, ar Debešķīgo izcelsmi. Tāpēc tā var apmierināties, pabaroties tikai ar garīgo pārtiku un lūgšanu. Tāpēc nevajag no sirds nodarboties ar to, kas nevar apmierināt tavu dvēseli, proti, materiālās lietas. Tāpēc vajag no sirds nodarboties ar to, kas var apmierināt tavu dvēseli, proti lūgšana. Jēzus arī saka, ka vajag lūgties, lai mūsu prieks būtu pilnīgs. Caur lūgšanu Svētais Gars tiek dots un viens no Svēta Gara augļiem ir prieks. Secinājums ir vienkāršs, caur lūgšanu rodas prieks. Tā ir, vienīgais ko piebilst ir, ka to var arī paskaidrot no otras puses. Kas noņem prieku? Atkal ir daudz ko pieminēt, bet visādi uztraukumi ir noteikti viens iemesls. Jēzus saka, ka nevajag uztraukties, jo, Viņš ir uzvarējis pasauli. Mēs to zinām un saprotam, bet dažreiz šī atziņa paliek galvā, īsti netiek līdz sirdij, vai ne?

Tāpēc var arī nodefinēt lūgšana vēl vienā veidā. Lūgšana ir ceļš no galvas uz sirdi. Caur lūgšanu teorētiskās atziņas paliek par dzīvo pārliecību sirdī. Caur lūgšanu rodas prieks, jo, tādējādi viss teorētiskais paliek par dzīvo pārliecību un īstenību sirdī. Prieks un miers rodas, kad mēs galvā un sirdī zinām, kāda ir Dieva griba un cik iespējams grēcīgam cilvēkam darām Dieva gribu.

Šodienas bauslis: Ir jālūdz ar galveno mērķi atvērties Trīsvienīgā Dieva priekšā, lai uzzinātu, kāda ir Viņa griba.

Šodienas evaņģēlijs: Prieks un miers rodas, kad mēs zinām, kāda ir Dieva griba un, cik iespējams grēcīgam cilvēkam, darām Dieva gribu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lūgšana atver un mīkstina dvēseli, lai mēs varam atrast Dievu.

2.      Lūgšana ir pārtika un dziedināšana tavai dvēselei.

3.      Lūgšanā mācāmies, kas ir realitāte, īstenība. Proti, neredzamais.

Sprediķis Debesbraukšanas diena

Sprediķis

Jesaja 61:10-11, Ap.Darbi 1:1-11, Mateja 28:16-20

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus ir Kungs pār visu, ka Viņš ir Karalis. Un labam Debesu Valstības pilsonim vajag savu sirdi un prātu vērst uz augšu, kur Valdnieks atrodas. Vecās Derības lasījumā galvenā tēma ir par prieku, ka tev un man vajadzētu priecāties, ka Jēzus ir pie stūres.

Kurnīgs kristietis ir kaut kas slikts, tā nevajadzētu būt. Ir jātic, ka Jēzus valda, nevis sātans. Nereti kristietis it kā apliecina, ka Jēzus ir Kungs, bet.. No mutes nāk pārsvara neapmierinātība, viss vai vismaz stipri daudz ir slikti. Tas ir praktiskais sātanisms. Vajag ticēt, ka Jēzus valda un, ka tas, kas mums liekas nepareizi, ir zem Jēzus kontroles. Un tāpēc būt ar pateicības attieksmi. Te ir arī pieminēts par puķēm. Arī puķes ir atgādinājums par Jēzu, kā? Baltas puķes ir atgādinājums, ka taisnības, grēku piedošanas apmetnis ir balts, jo, Jēzus ir nomazgājis visus grēkus ar savām asinīm. Sarkanas puķes ir atgādinājums, ka pestīšana ir panākta caur Jēzus asinīm. Dzeltenas vai zeltainas puķes ir atgādinājums par uzvaras zelta vainagu, kas visiem uzticīgiem kristiešiem būs Debesu Valstībā. Otrais lasījums māca par baznīcas struktūru. Jēzus atrodas Debesīs un no turienes Viņš valda par baznīcu zemes virsū. Tas nozīmē, ka kristīga baznīca kā garīga vienība ir, nevis atdalīta, bet sadalīta, par divām vienībām.

Šeit zemes virsū ir lūdzoša un cīnoša baznīca. Mēs lūdzam un cīnāmies ar sātanu un mūsu grēcīgo miesu, bet Debesīs ir tie, kuri jau ir pie Jēzus, tie, kuri ir uzvarējuši šo cīņu. Rīga sastāv no vairākiem rajoniem, bet veido vienu pilsētu. Tāpat kristīgā baznīca ir sadalīta pa divām vienībām. Tie, kuri vēl ir zemes virsū un tie, kuri jau ir pie Jēzus, pie Karaļa  un tomēr veido vienu vienotu baznīcu debesīs, un zemes virsū. Kā mēs varam zināt, ko Karalis vēlas? Galvenās līnijas ir aprakstītas Bībelē un paskaidrotas kristīgajā mācībā, bet visas detaļas tur nav aprakstītas, kā tu vari zināt šodien, ko Karalis no tevis vēlas saistībā ar detaļām. Mēs dzirdējām, ka sapulces laikā Jēzus deva pavēli neaiziet no Jeruzālemes. Princips ir tas pats arī šodien. Sapulce nozīmē sastapšanās ar Jēzu. Dievkalpojumi, lūgšanas vienatnē un Bībeles lasīšana ir tās galvenās sapulces, kur mēs sastopamies ar Jēzu.

Ja tev ir atvērta sirds, Dievkalpojumos, lūgšanās un lasot Bībelē Jēzus dod arī tev šodien norādījumus, ko Viņš vēlas no tevis. Tev ir arī dots mācītājs ar ko konsultēties neskaidros gadījumos. Lielajā Piektdienā notika Jēzus pirmā paaugstināšana, uz krusta. Tīri burtiski paaugstināšana, bet pēc būtības pazemošana. Tomēr, šodien Jēzus tiek paaugstināts gan pēc Dieva, gan pēc pasaules standartiem. Šodien Viņš tiek kronēts par Debesu Valstības karali. Šodien Jēzus atgriežas pie Tēva Debesīs, un ne ar tukšām rokām. Līdzi Viņam ir tā pestīšana ko Viņš panāca un gana daudzas pestītas dvēseles. Pirms Jēzus piedzima tikai Dievišķa daba bija Debesīs. Piedzimstot no Jaunavas Marijas, Jēzus pieņēma, kas Viņam iepriekš nebija, proti, cilvēciskā daba. Atgriežoties šodien Viņam ir arī līdzi cilvēciskā daba. Tas nozīmē, ka uz Debesu Valstības Karaļa troni atrodas pirmkārt Dievišķā daba, bet tomēr arī cilvēciskā daba. Šī ir tēma par ko Baznīcas Tēvi ļoti priecājās un bieži pieminēja. Process ir pabeigts, cilvēka grēki ir salīdzināti, cilvēciskā daba atrodas gan zemes virsū, gan Debesīs.

Evaņģēlijs māca, ka tev un man ir jādara kā Jēzus pavēl. Es jau paskaidroju, kā sadzirdēt Karaļa pavēlēs, kā var zināt, ko Karalis no manis vēlas. Un tas pats ir kaut ar citiem vārdiem pieminēts arī te evaņģēlijā. Tie mācekļi nokrita uz ceļiem un pielūdza Jēzu. Dari tāpat un vismaz bieži, un vienmēr ātrāk vai vēlāk tu uzzināsi, ko Karalis vēlas no tevis. Evaņģēlijā Jēzus arī saka, kas ir šodienas tēma, ka Viņam ir dota visa vara Debesīs un virs zemes, proti, ka Viņš valda. Diemžēl visi tam netic, nereti cilvēkam ir vieglāk ticēt, ka sātans valda. Ir taisnība, ka notiek gana daudzas netaisnības, nereti tiešām izliekas, it kā sātans valda. Tomēr, tā nav. Kāds ir paskaidrojums, kāpēc notiek gana daudzas netaisnības, ja Jēzus valda? Ir divi galvenie paskaidrojumi. Viens ir, ka cilvēks lieto savu brīvo gribu nepareizi. Trīsvienīgais Dievs varētu piespiest visiem rīkoties taisnīgi, bet.. Viņš to nedara, jo, respektē cilvēka brīvo gribu. Viņš grib, lai mēs brīvprātīgi nākam pie Viņa.

Otrais iemesls ir smalkāks un saistīts ar mūsu nepareiziem priekšstatiem. Mēs gribam, lai viss būtu ērti, viegli un patīkami, vai nē. Un kad tā nav, esam neapmierināti, vai ne? Bet Karalis Jēzus nekad nav apsolījis, ka viss būs ērti, viegli un patīkami, drīzāk otrādi. Galvenais mērķis ar vēsturi nav, lai mums viss būtu viegli. Galvenais mērķis ar vēsturi, ar visu, kas notiek, ir aprakstīts šajā evaņģēlijā. Lai visi būtu kristīti un ticīgi pa īstam. Kad cilvēki brīvprātīgi nenāk pie Jēzus, tad Viņam vajag izkustināt viņus no komforta zonas. Lai viņi saprastu, ka paši netiek galā. Tāpēc Karalis Jēzus nevēlas, bet pieļauj visādas nebūšanas. Lai cilvēki saprastu, ka paši netiekam galā, lai mēs nāktu pie ticības. Ja mēs līdzībā sakām, ka visādas netaisnības ir kā verdošs ūdens, kas līdzībā notiek ar cilvēkiem. Daži paliek kā kartupeļi, kuri vāras pa ilgi, viņi izšķīst, proti, zaudē ticību un domā, ka sātans valda. Daži paliek kā olas, kas vāras pa ilgi. Proti, paliek cietas, ir neapmierināti un kurnīgi ar Jēzus valdīšanu. Bet daži paliek kā kafija. Jo ilgāk vāra, jo labāk smaržo.

Kad tu tici, ka Jēzus valda, tu līdzībā esi smaržīga kafija Jēzus priekšā. Kad tu nekurni par visādām netaisnībām, bet saproti, ka tā ir Dieva pedagoģija, lai uzturētu tevi pie ticības, tad tu esi smaržīga kafija Jēzus priekšā. Kad tu saproti, ka nevis Jēzus, bet cilvēki paši izraisa visādas nebūšanas, tad tu esi smaržīga kafija Jēzus priekšā. Jēzus valda no mīlestības, lai sagatavotu tevi un mani priekš mūžības.

Šodienas bauslis: Sirdij jābūt pagrieztai uz augšu, pret Karali Jēzu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus valda no mīlestības, lai mēs sagatavojāmies mūžībai.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Kristīgam cilvēkam būtu jābūt priecīgam, jo, Jēzus, nevis sātans ir Karalis.

2.      Sirdij jābūt atvērtai Karaļa priekšā, lai varam sadzirdēt Viņa norādījumus.

3.      Galvenais mērķis ar visu, kas notiek nav, lai mums būtu viegla dzīve, bet lai mēs būtu kristīti, ticīgi un sagatavojamies mūžībai.

Sprediķis Rogate

Jeremija 29:11-13, Efeziešiem 3:14-21, Jāņa 16:23-33

Šodienas galvenā tēma ir lūgšana, kas un kā saistībā ar lūgšanu. Vecās Derības lasījums māca, ka atradīsim Dievu, ja meklējam no visas sirds. It kā skaidrs, bet viens jautājums paliek. Kādi ir šķēršļi, kas traucē tev un man atrast Trīsvienīgo Dievu? Nav tā, ka Dievs ir apslēpis, pazudis. Tie šķēršļi ir manī un tevī, cilvēkā. Caur lūgšanu šķēršļi tiek noņemti, varbūt ne totāli, bet tie noteikti samazinājās.

Caur lūgšanu dvēsele atveras un paliek mīksta Trīsvienīgā Dieva priekšā, šķēršļi samazinājās, un mēs varam atrast un redzēt Dievu. Ar līdzību lūgšana ir aptuveni kā tīrīt brilles jeb loga stiklus. Pēc tam tu redzi labāk, kā atrast Trīsvienīgo Dievu. Otrais lasījums māca par dvēseles vajadzībām. Visiem ir skaidrs, ka miesai vajag pārtiku un varētu saslimst. Bet diemžēl visiem nav skaidrs, ka tieši tas pats attiecas arī uz dvēseli. Caur garīgo pārtiku, Bībeli, Svēto Vakarēdienu un lūgšanu dvēsele tiek pabarota. Caur garīgo pārtiku dvēseles slimības, proti, grēks, tiek ārstēts un dziedināts. Trīsvienīgais Dievs ir neaptverams liels spēka avots, no kā varam smelties spēku un stiprināties. Izšķirošais jautājums ir kā. Laikam visiem ir skaidrs, kā viss notiek DUS. Degviela atrodas zem zemes un tai ir jātiek augšā un bākā iekšā. Tas notiek caur degvielas sūkni. Bez sūkņa degviela paliktu zem zemes un mašīna netiktu uz priekšu.

Līdzībā lūgšana ir kā attiecīgais sūknis, tas veids caur ko Dieva spēks tiek pie mums un mūsos. Bez lūgšanas, bez garīgās degvielas uzpildes, tu garīgi netiec uz priekšu, bet tava kristīgā dzīve apstājas. Līdzībā degviela ir Svētais Gars un sūknis lūgšana. Vienīgā būtiska atšķirība ir, ka degviela kaitē dabu un maksa dārgi. Svētais Gars un lūgšana nekaitē dabu un nemaksā naudu nemaz. Evaņģēlijā Jēzus saka, ka vajag lūgties Viņa vārdā. Ko tas nozīmē? Vajag pabeigt visas lūgšanas sakot Jēzus vārdā, āmen jā, bet. Nē tikai, tur ir daudz vairāk iekļauts. Viens aspekts ir apzināties, ka tikai caur Jēzus krustu un augšāmcelšanas mēs varam vispār tuvoties Tēvam. Vel viens aspekts ir, kas ir galvenais mērķis un virziens lūgšanā. Ja tu uztver, ka lūgšanas galvenais mērķis ir, lai tu paziņo Dievam, kas Viņam ir jādara priekš tevis, tad ir šķībi. Tad ir lūgšana manā vārdā.

Ja galvenais virziens ir no tevis uz Dievu, tad arī ir šķībi, tad arī ir lūgšana manā vārdā. Galvenais mērķis ar lūgšanu ir, ka tu atveries Trīsvienīgā Dieva un Jēzus priekšā. Lai tu uzzinātu, ko Dievs vēlas paziņot tev. Galvenajam virzienam jābūt no Dieva uz tevi. Kad tā ir, tad ir lūgšana Jēzus vārdā. To pašu var arī izteikt ar nedaudz citiem vārdiem. Varam teikt, ka lūgšanas mērķi ir pirmkārt, lai atstātu pasauli un iet pie Tēva. Ne tīri burtiski, bet garīgā aspektā. Otrkārt, lai atstātu sevi un savu aiz sevis, lai mainītu uzmanības centrs no sevis uz Dievu. Treškārt, lai meklētu prieku un mieru, kur tās ir atrodamas, proti, pie Tēva. Es teicu, ka lūgšana ir kā sūknis, bet varam arī teikt, ka lūgšana ir tilts no debesīm uz zemi. Ko es esmu teicis nenozīmē, ka ir aizliegts izteikt savas vēlmes Trīsvienīgā Dieva priekšā, ka nedrīkst lūgt par konkrētām lietām. To drīkst, bet.

Pirmkārt ir jāatveras Dieva priekšā, sadzirdēt Viņa balsi. Tikai otrkārt vajag izteikt savas vēlmes. Un ja tu uzmanīgi sadzirdi ko Dievs tev saka lūgšanā, esmu diezgan pārliecināts, ka tavas vēlmes mainās ar laiku. Jēzus arī saka mācekļiem šodien, ne atklāti, bet starp rindām, ka viņu sirds prātam un attieksmei vajadzētu mainīties. Kādā veidā? Būtu daudz ko pieminēt, bet gribētu uzsvērt divus aspektus. Viens ir, ko es netieši pieminēju, ka cilvēks nedrīkst tikai vārīties savā sulā. Viņam ir jātiek galā ar savu savtīgumu, jāprot apkarot un vismaz ierobežot savu savtīgumu. Otrais aspekts ir saistīts ar realitāti vai īstenību, kas ir realitāte, ko mēs uztveram ar vārdu realitāti vai īstenību. Laicīgi cilvēki saka, ka īstenība ir materiālas lietas, ko mēs redzam ar savām acīm. Bet tā nav. Tās ir nepastāvīgas, ātrāk vai vēlāk redzamais vairs nebūs. Īstenība vai realitāte ir neredzamais. Neredzamais Trīsvienīgais Dievs un Viņa Valstība paliks. Lūgšana ir garīga ārstēšana. Caur lūgšanu tu mācies vismaz ierobežot savu savtīgumu un tu mācies redzēt savādāk. Tu arī mācies redzēt, ka neredzamais ir ĪSTENĪBA ar lieliem burtiem un redzamais īstenība ar maziem burtiem.

Tava dvēsele ir Dieva radīta, ar Debešķīgo izcelsmi. Tāpēc tā var apmierināties, pabaroties tikai ar garīgo pārtiku un lūgšanu. Tāpēc nevajag no sirds nodarboties ar to, kas nevar apmierināt tavu dvēseli, proti, materiālās lietas. Tāpēc vajag no sirds nodarboties ar to, kas var apmierināt tavu dvēseli, proti lūgšana. Jēzus arī saka, ka vajag lūgties, lai mūsu prieks būtu pilnīgs. Caur lūgšanu Svētais Gars tiek dots un viens no Svēta Gara augļiem ir prieks. Secinājums ir vienkāršs, caur lūgšanu rodas prieks. Tā ir, vienīgais ko piebilst ir, ka to var arī paskaidrot no otras puses. Kas noņem prieku? Atkal ir daudz ko pieminēt, bet visādi uztraukumi ir noteikti viens iemesls. Jēzus saka, ka nevajag uztraukties, jo, Viņš ir uzvarējis pasauli. Mēs to zinām un saprotam, bet dažreiz šī atziņa paliek galvā, īsti netiek līdz sirdij, vai ne?

Tāpēc var arī definēt lūgšana vēl vienā veidā. Lūgšana ir ceļš no galvas uz sirdi. Caur lūgšanu teorētiskās atziņas paliek par dzīvo pārliecību sirdī. Caur lūgšanu rodas prieks, jo, tādējādi viss teorētiskais paliek par dzīvo pārliecību un īstenību sirdī. Prieks un miers rodas, kad mēs galvā un sirdī zinām, kāda ir Dieva griba un cik iespējams grēcīgam cilvēkam darām Dieva gribu.

Šodienas bauslis: Ir jālūdz ar galveno mērķi atvērties Trīsvienīgā Dieva priekšā, lai uzzinātu, kāda ir Viņa griba.

Šodienas evaņģēlijs: Prieks un miers rodas, kad mēs zinām, kāda ir Dieva griba un, cik iespējams grēcīgam cilvēkam, darām Dieva gribu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lūgšana atver un mīkstina dvēseli, lai mēs varam atrast Dievu.

2.      Lūgšana ir pārtika un dziedināšana tavai dvēselei.

3.      Lūgšanā mācāmies, kas ir realitāte, īstenība. Proti, neredzamais.

Sprediķis Cantate

Sprediķis

Hozeja 11: 1-4, 1 Jāņa 4:10-16, Jāņa ev. 16:5-11

Šodienas galvenā tēma ir augšana ticībā, ka cilvēkam vajadzētu augt ticībā, neder stāvēt uz vietas. Latīņu valodā šo svētdienu sauc Cantate. Latviska nozīmē - Slavināšana. Tie, kuri ir mācījušies mūzikas skolā zina, kas ir kantāte. Ja saliekam abus jēdzienus kopā, rezultāts ir, ka cilvēkam vajadzētu augt ticībā un slavēt Trīsvienīgo Dievu. Kā to panākt? Par to māca šodienas lasījumi.

Vecās Derības lasījums māca divas būtiskas lietas. Pirmā, Dievs tevi mīl. Trīsvienīgā Dieva mīlestība ir vienmēr izejas punkts un cēlonis visam kam. Tu nevari sevi pacelt aiz matiem, tāpat tu pats savā spēkā nevari panākt, lai ticība augtu un lai tu slavētu Dievu. Dieva mīlestība ir cēlonis, Dievs pats ir īstais darītājs, tavs uzdevums ir tikai, lai ļauties Trīsvienīgā Dieva mīlestībai un spēkam. Otrā būtiska lietā. Dieva spēkā tavs uzdevums ir, lai iziet no Ēģiptes. Tīri burtiski nē, lielāka daļa laikam nav bijuši Ēģiptē, bet Bībelē Ēģipte ir simbols par grēku. Tiem ēģiptiešiem bija pavisam cita ticība, tāpēc Izraēla tautai bija jāiziet no turienes. Iziet no Ēģiptes nozīmē iziet no grēka, nožēlot un apkarot savus grēkus, cik iespējams izvairīties no tā. Trīsvienīgā Dieva mīlestībā un spēkā apkarot un nožēlot savus grēkus, tas ir labs veids, lai augtu ticībā. Un kā sekas no tā slavēt Dievu.

Otrais lasījums arī māca par mīlestību, ka īsta mīlestība ir Dieva mīlestība, ka mīlestības aka atrodas Dievā, nevis cilvēkā. ĪSTA MĪLESTĪBA ar lieliem burtiem ir, ka Jēzus ir miris Golgāta pie krusta un augšāmcēlies mūsu dēļ, no mīlestības uz mums. Trīsvienīgā Dieva mīlestība ir vienmēr pirmā, īstā un visstiprākā. Mūsu mīlestība ir tikai bāls atspulgs no Dieva mīlestības un vienmēr piemaisīts, piesārņots, ar savtīgiem mērķiem. Nav tik traki, ka mēs vispār nevaram mīlēt Dievu un savu tuvāko, kaut kā mēs to protam. Bet švaki. Ja mēs lolojam ilūzijas, ka mūsu paša mīlestība ir stipra un īsta, mēs dzīvojam maldos un neaugam ticībā. Toties, ja saprotam, ka mīlestības aka atrodas Dievā, nevis manī, tad augam ticībā. Kad tu smel no Dieva mīlestības akas, tad tu audz ticībā. Un kā sekas no tā slavē Dievu.

Evaņģēlijā Jēzus saka, ka mācekļu sirds ir pilna skumju. Tā tam jābūt arī ar mums, lai mēs varam ticēt pa īstam un priecāties Dievā. Attiecīgās skumjas ir skumjas par saviem grēkiem, par savu grēcīgo dabu. Nav tikai tā, ka mēs darām grēku. Mēs darām grēku tāpēc, ka esam grēcīgi, ka mums ir grēcīgā daba. Grēks ir daudz lielāka un nopietnāka vaina cilvēkā, nekā cilvēks parasti domā. Tāpēc, lai tev būtu īsts prieks Dievā, tev papriekš ir jāskumst par saviem grēkiem. Skumjas par grēkiem ir nosacījums, lai īsta ticība rastos. Bez skumjām par grēkiem tu netici īstam Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum, bet savām ilūzijām un maldiem. Un ar ilūzijām un maldiem pamatā, īsts prieks nerodas, bet kad tu redz, gan ar fiziskām, gan ar sirds acīm, ka tu esi kārtīgs grēka gabals, tad rodas īstais prieks. Tad ir prieks par Jēzu, par Viņa nāvi un augšāmcelšanos, par pestīšanu. Un lai šī saprašana rodas, tev ir jābūt skaidrs, kas ir grēks. Jēzus saka šodien, ka viņš parādīs, kas ir grēks, ka cilvēki netic Viņam. Neticēt Jēzum ir grēka cēloņa, sakne. Laicīgi cilvēki domā, ka grēks ir dzert pa daudz un pārkāpt laulību. Tā ir, bet.. Pieminēti grēki nav cēlonis, sakne, bet sekas.

Grēka cēlonis ir neticība, kas izpaužas piemēram dzeršanā un laulības pārkāpšanā. Ticība aug, kad tu skumsti par saviem grēkiem un aptveri, ka neticība ir grēka cēlonis. Tad tu gribi augt ticībā, tad ir motivācija. Neticība ir grēka slimības cēlonis, ko var ārstēt tikai ar lielāko ticību, ar augšanu ticībā. Un tad rodas prieks Dievā un slavēšana, tāpat kā ciete neizbēgami nav laukā no kartupeļiem. Jēzus arī saka, ka Viņš saka patiesību. Tā ir. Par to jābūt pārliecinātam. Ja tā ir, tad ir labi. Ja nē, lūdz, lai Svētais Gars dotu tev pārliecību, ka Jēzus vārdi un kristīga mācība ir patiesība, un vienīga tāda. Šodien Jēzus arī māca par taisnību, ka Viņš vienīgais ir Taisns un vienīgais var panākt Taisnību. Kā es teicu, mēs esam pamatīgi grēka gabali. Paši par sevi bez Jēzus mēs vienmēr neizbēgami esam netīri un melni, un pavisam tālu prom no Dieva morāliskā standarta.

Tāpēc vienīgi Jēzus var panākt taisnību, ko Viņš izdarīja Lielajā Piektdienā un Lieldienās, mirstot un augšāmcelties. Tā skarba patiesība ir, ka paši par sevi esam neizbēgami netaisnīgi svētā Trīsvienīgā Dieva priekšā. Tikai Jēzus asinīs, tikai caur ticību un piedotiem grēkiem, esam taisnīgi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Šis ir pavisam būtisks nosacījums, lai varam augt ticībā, priecāties Dievā un slavēt Viņu. Pa citu ceļu tu maldies savos priekšstatos un neatrodi īsto prieku. Jēzus arī saka, ka darīs, kas nāks tev un man par labu, ar citiem vārdiem, vienmēr rīkojas no mīlestības uz mums. Kā šis izpaužas? Daudzos veidos, bet atkal pirmkārt caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanas. Šīs pasaules valdnieks, proti, sātans ir dabūjis savu spriedumu. Pirms Jēzus nāve un augšāmcelšanas sātanam bija pamats, lai apsūdzētu tevi un mani Dieva vaiga priekšā. Trīsvienīgais Dievs ir taisnīgs un bez Jēzus krusta nāves nekas cits neatliktu, kā vien tiesāt tevi un mani uz elli, bet virsprokurors sātans ir dabūjis savu spriedumu. Viņam joprojām ir pamats apsūdzēt tos, kuri nav Kristū, kuri neaug ticībā un neslavē Dievu, bet sātanam vairs nav pamats apsūdzēt tos, kuri ir Kristū, proti, kuri skumst par saviem grēkiem, tic patiesībai, nožēlo grēki, aug ticībā un slavē Dievu. Lai tā būtu ar tevi un mani.

Šodienas bauslis: Ir jāaug ticībā, stāvēt uz vietas nozīmē iet atpakaļ.

Šodienas evaņģēlijs: Virsprokurors sātans ir dabūjis savu spriedumu. Tie, kuri ir Kristū var droši augt ticībā un slavēt Dievu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lai augtu ticībā ir jāiet ārā no Ēģiptes, proti, nožēlot un apkārot grēkus.

2.      Lai augtu ticībā ir jāsaprot, ka mīlestības aka atrodas Dievā, nevis cilvēkā.

3.      Lai augtu ticībā un priecāties Dievā vajag papriekš skumt par saviem grēkiem un grēcīgo dabu. Lai Jēzus būtu dārgs un vērtīgs Pestītājs.

Sprediķis Kristus Augšāmcelšanās svētkos

Jesaja 25:8-9, 1. Korintiešiem 15:53-57, Marka ev. 16:1-8

Kristus ir augšāmcelies! 3x. Šodien ir Lieldienas un galvenā tēma, ka Jēzus IR augšāmcelies. Ko tas nozīmē mums, kādas tam ir sekas? Par to māca šodienas lasījumi. Pirmais lasījums māca, ka nāve ir izdeldēta un, ka Dievs nožāvēs visas asaras no mūsu vaigiem. Vairāk vai mazāk visiem nākas raudāt šajā grēcīgajā un nepilnīgajā pasaulē. Tomēr, Kristus augšāmcelšanas radikāli maina visus nosacījumus.

Ja Jēzus nebūtu augšāmcelies, tad būtu tikai šī pasaule ko redzam ar savām acīm un tad visas neveiksmes būtu traģēdija. Tad būtu tikai cēliens numur viens zemes virsū un viss, bet tiem, kuri tic Trīsvienīgajam Dievam un Jēzus augšāmcelšanai neveiksmes nav traģēdija. Jo, būs turpinājums, un krietni labāks turpinājums Debesu Valstībā. Ir maz ticams, ka viss tev sanāks galīgi garām šajā pasaulē, bet arī ja tā ir, nu un? Būs pavisam brīnišķīgs turpinājums, kompensācija Debesu Valstībā.

Otrajā lasījumā, Pāvils uzdod retorisku jautājumu, Kur elle, tavs dzelonis? Tomēr, vārds dzelonis nav gluži pareizi tulkots no grieķu valodas. Tīri burtiski te ir rakstīts atskabarga. Atskabarga ir kā makšķernieka āķa gals, kas dara, lai zivis netiek vaļā. Tā doma ir skaidra. Priekš nekristiešiem nāve ir atskabarga, viņi ir kā zivis uz āķa, rauj un rauj, bet netiek vaļā no nāves ellē. Turpretī priekš kristiešiem, nāvei nav atskabarga, bet ir kā adata, no kurienes tu tiec viegli vaļā caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, un ticību tam.

Evaņģēlijā ir rakstīts, ka tās sievietes nāca pie kapa agri no rīta, saulei lecot. Ar citiem vārdiem, pēc iespējas ātrāk. Tā ir pareiza attieksme. Pēc iespējas ātrāk, šodien, ir jātic, jo tu nezini, kas notiks pēc piecām minūtēm. Tev varētu būt insults vai sirdstrieka šodien. Šodien, pēc iespējas ātrāk ir jāsagatavojas nāvei, jo, tu nezini, kad tā klauvēs pie durvīm. Šis arī nozīmē, ka vienmēr ir jādod Jēzum pirmo vietu. Pēc iespējas ātrāk un pirmais ir jātic un jānāk pie augšāmceltā Jēzus. Ir arī rakstīts, ka tās sievietes uztraucās par to, kas palīdzēs viņām novelt akmeni no kapa? Tev un man ir arī savas problēmas, par ko uztraucamies, kā tikt ar to galā? Šajā gadījumā Dievs pats risināja to problēmu. Vai nu kādi eņģeļi novēla to akmeni vai Jēzus pats izejot no kapa.

Mēs varam arī lūgt, lai Trīsvienīgais Dievs palīdzētu tev un man ar mūsu problēmām. Un vienā vai otrā veidā Dievs arī palīdz. Tomēr, vislielākā problēma ir, ka cilvēks ir mirstīgs. Vairāki spēcīgi vīri var novelt akmeni, bet neviens parastais cilvēks nevar atcelt faktu, ka cilvēks ir mirstīgs, bet Jēzus ir risinājis cilvēces lielāko un neatrisināmo problēmu. Viņš ir šodien augšāmcelies no mirušajiem un devis visiem cilvēkiem iespēju izsprukt no elles un baudīt mūžīgo svētlaimi Debesu Valstībā. Caur ticību augšāmceltam Jēzum Kristum un caur svēto dzīvi baznīcas kopībā. Tās sievietes redzēja un dzirdēja, ka Jēzus ir augšāmcelies. Ne uzreiz, bet nedaudz vēlāk viņas arī tam ticēja. Tā ir pareiza reakcija saistībā ar Kristus augšāmcelšanu. Redzēt, dzirdēt un ticēt. Kristus ir augšāmcelies, tas ir visbūtiskākais moments kristīgajā ticībā.

Pēc baznīcas terminoloģijas lieto vārdu Jēzu, kad runā par Viņa cilvēcisko aspektu un par Viņa ciešanām un pazemojuma stāvokli. Jēzus, nevis Kristus tika krustā sists aizvakar, bet vārdu Kristus lieto, kad runā par Viņa godību, spēku un augšāmcelšanos. Kristus, nevis Jēzus ir augšāmcelies šodien! Jēzus krustā sišana ir arī būtisks, viss ir būtiski kristīgajā ticībā, bet augšāmcelšanas ir galvenais. Tāpēc sauc kristīgā baznīca, nevis jēzuītiskā baznīca. Jezuīti ir mūku ordenis Romas katoļu baznīcā. Bet mēs neesam Jēzuīti, bet kristieši, jo, Kristus augšāmcelšanās ir visbūtiskākais kristīgajā ticībā. Kā stiprināties šājā ticībā, kā būt pārliecinātam, ka Jēzus ir augšāmcelies? Parasti ir tā, ka tu ej vai nu uz augšu vai uz leju, nevar abos virzienos vienlaicīgi, bet ar kristīgo ticību ir otrādi. Ejot dziļumā, tu ej uz augšu. Ejot ticības dziļumos caur svēto dzīvi, tu tuvojies augšāmceltam Kristum un Debesu Valstības godībai. Tas sātanam nav pa prātam un tāpēc kristīgā dzīve ir nemitīga cīņa starp sātana un Trīsvienīgā Dieva ietekmi tavā sirdī. Ir jāapzinās, ka savā spēkā es netieku galā ar sātana uzbrukumiem, bet Trīsvienīgā Dieva un Jēzus augšāmcelšanās spēkā sātanam ir jāatkāpjas.

Jēzum nāve Lielajā Piektdienā bija ceļš uz dzīvību un augšāmcelšanos. Tāpat mums arī jāmirst, ne burtiski, bet garīgā aspektā. Padoties Trīsvienīgajam Dievam, apliecināt Jēzu par Karali un paļauties uz Jēzus augšāmcelšanās spēku. Nevis uz saviem spēkiem. Kā kristīgam cilvēkam būtu jājūtas šodien? Priecīgam! Sirdij būtu jābūt kā biķerim, kas plūst pāri no prieka par Jēzus augšāmcelšanos. Ja tā ir tev, tad ir labi. Ja nē, lūdz, lai tā būtu. Kā saules stari iet cauri loga stiklu un apgaismo visu istabu, tāpat lai Kristus augšāmcelšanās spēks un prieks ieiet tavā sirdī un to apgaismo, iesilda un iepriecina. Lai aukstums, vienaldzība un neticība vispār pazustu, un īpaši saistībā ar Kristus augšāmcelšanos. Tagad visi politiķi runā par t.s ģeopolitisko situāciju. Proti, par Putinu un par karu Ukrainā. Daudzi uztraucas, kas būs? Es nevaru prognozēt nākotni, es nezinu, kas notiks zemes virsū.

Bet zinu trīs lietas. Pirmkārt, Kristus ir augšāmcelies! Otrkārt, cilvēces vēsture nebeigsies ar Putina uzvaru, bet ar to, ka Kristus nāks atpakaļ lielā godībā, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Treškārt, vienalga kas notiks, Trīsvienīgais Dievs ir pie stūres, viss ir zem Viņa kontroles. Ja vien ticam un turamies pie augšāmceltā Kristus, tev un man nav par ko baidīties. Arī ja viss sanāks galīgi garam te zemes virsū, mūs gaida otrs un krietni varenāks cēliens Debesu Valstības godībā.

Šodienas bauslis: Vienmēr jādod Jēzum pirmo vietu, ir jānāk pie Viņa pēc iespējas ātrāk.

Šodienas evaņģēlijs: Debesu Valstības godība gaida tos, kuri tic, jo, Jēzus ir augšāmcēlies.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Kristiešiem nāve nav atskabarga, jo, Kristus ir augšāmcēlies!

2.      Mēs neesam jezuīti, bet kristieši, jo, Kristus ir augšāmcēlies!

3.      Atveries, lai pārliecība par Kristus augšāmcelšanos apgaismotu tavu sirdi, kā saules stars apgaismo istabu.

Sprediķis Lielajā Piektdienā

Jesaja 53:3-7, Ebrejiem 4:14-16, 5:7-10, Jāņa ev. 18-19

Šodien ir Lielā Piektdiena un galvenā tēma ir krusts, ka Jēzus ir miris pie krusta, lai tavi un mani grēki varētu tikt piedoti. Tas ir pavisam labi, bet diemžēl ir daudzi šķērsli, kas traucē tev un man to pieņemt un attiecināt uz sevi. Kuri ir tie parastākie šķērsli, kā pārvārēt tos? Viens šķērslis ir augstprātība, cilvēks negrib apliecināt sevi par grēcinieku.

Un arī ja apliecina sevi par grēcinieku, viņš mēģina kaut kā mīkstināt šo faktu, salīdzinot sevi ar kaimiņu un nonākt pie secinājuma, ka kaimiņš ir lielāks grēcinieks, bet nedrīkst sevi vērtējoši salīdzināt ar citu cilvēku. Saistībā ar žēlsirdības darbiem, tu nedrīksti būt vienaldzīgs pret kaimiņu. Ja viņam nav ko ēst, dzert un ģērbties, tev ir jāpalīdz viņam. Bet saistībā ar grēkiem tev jābūt vienaldzīgam pret kaimiņu un pret visiem citiem. Nejauta savā sirdī, vai citi ir ļauni jeb labi, skaties uz saviem grēkiem, nevis uz citu. Ir romāns kas saucas "Kristīne Lavransa meita", rakstniece ir Sigrida Unsete, norvēģiete. Viss norisinājās Norvēģijā viduslaikos. Kristīnes māte krāpj savu vīru Lavransu, Lauris latviski, bet viņš piedod viņai un nav dusmīgs. Kristīne jautā savam tēvam, kā viņš varēja piedot savai sievai, kā viņš nebija dusmīgs, kas ir tas knifs, lai tiktu ar to galā.

Lauris atbild: es domāju par visām tām reizēm, kad es esmu nodevis Jēzu. Tā ir pareizā attieksme. Domā par saviem grēkiem, tad tev būs vieglāk piedot, saprast un būt žēlīgs pret citiem. Dažreiz ir cits šķērslis, kas traucē cilvēkam ticēt, ka viņa grēki ir piedoti. Ka cilvēkam viss liekas pārāk labi, lai būtu iespējams. Mēs dzīvojam ļaunā, grēcīgā un nežēlīgā pasaulē. Diemžēl daudziem ir pavisam slikta pieredze no citu pāridarījumiem, un viņi vienkārši nespēj ticēt, ka labums ir. Bet Trīsvienīgais Dievs dara daudzus brīnumus. Marijas pasludināšanas dienā notika bioloģiskais brīnums, Marija palika par grūtnieci bez vīra līdzdalības. Lieldienās notika atdzīvināšanas brīnums, Jēzus bija reāli miris un augšāmcēlās no mirušajiem. Lielajā Piektdienā notika juridiskais brīnums. Jēzus ir tiesnesis pēdējā tiesā. Kas notika šodien atbilstoši mūsu juridiskai sistēmai? Ka tiesnesis uzņem sodu uz sevi notiesātā vietā.

Pirmkārt ir ārkārtīgi maz ticams, ka tiesnesis piedāvā pats tikt spīdzinātam līdz nāvei notiesāta vietā. Un arī ja viņš to piedāvā, juridiska sistēma to nepieļautu. Tiesnesis nedrīkst uzņemt sodu uz sevi notiesātā vietā., bet tas ir tieši, kas notika šodien. Mēs esam vainīgi pie daudziem grēkiem, esam nesvēti svētā Trīsvienīgā Dieva priekšā. Tiesnesis Jēzus nomira, lai tu un es izspruktu no elles. Tiesnesis Jēzus uzņēma sodu uz Sevi tavā un manā vietā. Tā ir, ja tev tas liekas pārāk labi, lai būtu iespējams, tev ir jālūdz, lai Dievs palīdzētu tam ticēt. No Jēzus redzesloka ir melna, sāpju pilna diena šodien. Krustā sišana ir visnežēlīgākais spīdzināšanas veids, kas ir izdomāts cilvēces vēsturē, bet no mūsu redzesloka ir balta diena šodien. Ir noticis juridiskais brīnums, tiesnesis uzņem sodu uz Sevi tavā un manā vietā.

Šodienas bauslis: Nedrīkst vērtējoši salīdzināt sevi ar citiem, ir jāredz savi grēki.

Šodienas evaņģēlijs: Šodien notika juridiskais brīnums, Tiesnesis uzņēma sodu uz Sevi tavā un manā vietā.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Jēzus ir miris par taviem un maniem grēkiem.

2.      Skaties uz saviem grēkiem, tad būs vieglāk piedot un saprast citus.

3.      Cilvēki nereti ir nežēlīgi, bet Dievs ir žēlīgs, visi grēki var tikt piedoti.

Sprediķis Zaļajā Ceturtdienā

2. Mozus 12:21-28, 1. Korintiešiem 11:20-32, Jāņa ev. 13:1-15

Šodien ir Zaļā Ceturtdiena un galvenā tēma ir Jaunā Derība, noslēgta Kristus asinīs. Šodienas lasījumi māca, par Svēto Vakarēdienu jeb Dievgaldu, kas tas ir, kā pielietot, kādas sekas ir. Šodien svinam BIĶERA DZIMŠANAS DIENU! Proti, ka Svētais Vakarēdiens tika iestādīts šodien, ka Dievgalda biķeris tika lietots pirmo reizi.

Pirmais lasījums māca par to, kas notika Ēģiptē. Visi Ēģiptiešu pirmdzimušie nomira, bet Izraēla visi pirmdzimušie tika saudzēti, izdzīvoja, tāpēc, ka viņu palodzes un durvju stabi bija aptraipīti ar asinīm. Šeit ir pravietiska zīme par Kristus asinīm. Kristus asinis aizsargā pret nāvi. Fiziskā nāve trāpās pa visiem, bet garīgā nāve netrāpās pa visiem. Tie, kuri tic Trīsvienīgajam Dievam un bauda Kristus asinis ir aizsargāti, pasargāti no garīgās nāves, viņu dvēseles ir pestītas.

Otrais lasījums māca par to, ka cilvēks varētu baudīt Svēto Vakarēdienu nepareizajā veidā, pašam par sodu. Ir pieci galvenie nosacījumi, lai cilvēks varētu baudīt Sakramentu pareizajā veidā, pašam par svētību un stiprinājumu:

1. Cilvēkam jābūt kristītam un iesvētītam.

2. Cilvēkam jābūt ticīgam pa īstam.

3. Cilvēkam ir jānožēlo grēki.

4. Cilvēkam jātic, ka Dievgalds patiešām IR Kristus miesa un asinis.

5. Cik tas ir atkarīgs no mums, ir jāizlīgst un jāizrunā, ja ir bijuši pāridarījumi, asi vārdi utt.

Ja tu neatbilsti šiem nosacījumiem, tad labāk neiet pie Dievgalda. Ja tu atbilst šiem nosacījumiem, tu vari droši baudīt sakramentu, pašam par svētību un stiprinājumu. Evaņģēlijs māca sīkāk par Dievgaldu, kādas tam ir sekas, ko nozīmē. Ir rakstīts, ka Jēzus zināja, ka Viņa stunda bija nākusi. Zināja. Mēs parasti sakām, ka mēs ticam Dievam. No vienas puses ir tā, ka mēs nevaram zinātniski pierādīt Trīsvienīgā Dieva eksistencei. No otras puses es tomēr gribētu teikt, ka vārds ticēt ir pa vāju. Tu vari ticēt, ka viss sniegs būs nokusis līdz Lieldienām, arī mājas ziemeļu pusē un mežā, bet tu nevari zināt, nedrošība ir, varbūt būs jauns sniegs. Bet tu vari zināt, ka Trīsvienīgais Dievs ir, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka Svētais Vakarēdiens IR Kristus miesa un asinis. Dievs dod pārliecību sirdī, ka tā ir. Un Svētais Vakarēdiens nav vienīgā, bet viena no tām zīmēm, ko Dievs dod, lai mēs zinātu, ka Viņš ir un rūpējas par mums. Ir arī rakstīts, ka Jēzus atstāja pasauli, lai ietu pie Tēva. Tīri burtiski tas  nav vajadzīgs. Nav jāiet klosterī jeb slēpties mežā, bet pārnestā nozīmē tev un man ir jādara tāpat. Proti, vairs nepaļauties uz sevi jeb pasauli. Proti, vairs nemeklē prieku un drošību materiālās lietās. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēki un materiālās lietas ir nedrošas un nestabilas. Tavs darbadevējs runā saldi šodien, bet varētu tevi atlaist pēc gada. Šodien tu esi spēcīgs un vesels, bet pēc gada vai vēl drīzāk tu varētu būt slims un nespēcīgs. Šodien tev ir spīdoša mašīna, bet ātrāk vai vēlāk tā būs nobružāta.

Kāpēc Dievs tiek raksturots kā Tēvs Bībelē? Tāpēc, ka Viņš dod drošību un stabilitāti saviem bērniem. Visiem miesiskiem tēviem vajadzētu darīt tāpat, bet diemžēl visi to nedara grēka dēļ. Debesu Tēvs dod perfektu drošību, stabilitāti un prieku. Uz Viņu tu vari paļauties, Viņš dod prieku sirdī arī, ja paliek bez darba un ja mašīna nespīd. Kā tu vari būt par to pārliecināts, kādi ir pierādījumi un pamatojumi tam? Ne vienīgais, bet viens būtisks pierādījums un zīme tam ir Svētais Vakarēdiens. Ir arī rakstīts, ka mācekļi pulcējās uz vakariņam, uz mielastu. Visi Trīsvienīgā Dieva žēlastības līdzekļi, visa garīgā pārtika ir nepieciešama un laba. Vajag gan lūgties, gan lasīt Bībeli, gan baudīt Svēto Vakarēdienu. Tomēr, ar visu cieņu pret lūgšanu un Bībeli ir tomēr tā, ka nekur zemes virsū tu neesi tik cieši savienots ar Jēzu kā Svētajā Vakarēdienā. Attiecībā uz kopību ar Dievu, Svētais Vakarēdiens ir augstākais punkts zemes virsū.

Svētais Vakarēdiens ir vispārliecinošākais pierādījums par Dieva mīlestību uz mums un augstākais punkts kristīgajā dzīvē. Šajā evaņģēlijā, Jēzus mazgā mācekļu kājas. Tas ir labi, bet galvenā jēga nebija, lai viņiem būtu tīras kājas. Šī ir ārēja zīme, par iekšējo garīgu tīrību. Kad tu apkaro un nožēlo savus grēkus, Jēzus mazgā nevis tavu miesu, bet tavu dvēseli arī šodien. Ir tā, ka viss kristīgā ticībā ir saistīts kopā, tur ir iekšēja loģika starp visām daļām kristīgā mācībā. Tomēr, no šodienas līdz Lieldienām šī saistība ir ļoti cieša. Principā ir viens garš Dievkalpojums no šodienas līdz Lieldienām. Līdzībā varam teikt, ka ir viena luga no šodienas līdz Lieldienām, tikai sadalīta pa trim cēlieniem. Kā pavadīt nākošas trīs dienas? Pirmkārt, ar pārliecību, ne tikai ticība, ka Jēzus ir Kungs. Otrkārt, atstājot pasauli, proti, meklējot prieku un drošību Dievā, nevis pasaulē. Treškārt, ēdot garīgo pārtiku pastiprinātā režīmā un ar pārliecību, ka Svētais Vakarēdiens ir vispārliecinošākais pierādījums par Dieva mīlestību uz tevi un mani.

Šodienas bauslis: Cilvēkam ir jāpārbauda sevi pirms viņš bauda Svēto Vakarēdienu.

Šodienas evaņģēlijs: Debesu Tēvs dod mums pārliecību, drošību un stabilitāti un Svētais Vakarēdiens ir redzams pierādījums tam.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Tas, kas bauda Svēto Vakarēdienu izsprūk no garīgās nāves.

2.      Nekur citur cilvēks nav tik cieši savienots ar Jēzu, kā Svētajā Vakarēdienā.

3.      Visa garīgā pārtika ir laba un nepieciešama, bet Svētais Vakarēdiens ir ticības augstākais punkts zemes virsū.