Sprediķis_Invocabit – Gavēņa laika pirmā svētdiena

1 Mozus 4:3-7, Jēkab 1:12-15, Mateja ev. 16:21-23

Šodienas galvenā tēma ir par kārdinājumiem un pārbaudījumiem. Gavēnis ir sācies un sātans neguļ, bet mēģina pilnā jaudā mūs izsist un traucēt. Vecās Derības lasījums, māca par vienu kārdinājumu, par skaudību. Skaudība ir kārdinājums, kas tev un man, Trīsvienīgā Dieva spēkā, ir jāpretojas. Te ir rakstīts, ka tev un man ir jāvalda par savām grēcīgām tieksmēm. Vai tas ir iespējams?

Jā un nē. Kaut kādā mērā tas ir iespējams. Saistībā ar darbiem un vārdiem ir iespējams samazināt savus grēkus, kaut kā sevi savaldīt Dieva spēkā. Bet pilnībā tas nav iespējams nedz ar darbiem, nedz ar vārdiem un ar domām noteikti nav. Tās domas mēs pavisam maz un drīzāk nemaz protam savaldīt. Tāpēc galā rezultātā mums te ir bauslis, ko mēs nevaram izpildīt. Tas atstāj mūs kā grēcinieki Dieva priekšā, esam pilnībā atkarīgi no Dieva piedošanas un žēlastības. Evaņģēlijs, prieka vēsts ir, ka Dievs mūs mīl, piedod un apžēlojas, kad mēs lūdzam par to. Otrais lasījums paskaidro sīkāk par kārdinājumiem un pārbaudījumiem, kas ir viens, kas ir otrs, kā saistīti. Kārdinājumi nāk no sātana un ir ar ļaunu mērķi, lai vēstu tevi prom no Dieva. Pārbaudījumi nāk no Dieva un ir ar labu mērķi, lai mācītu tev ko jaunu, lai vestu tuvāk Dievam utt.

Teorētiski divas atšķirīgas lietas, bet praksē saistīti kopā kā divas puses no vienas monētas. Katrs kārdinājums ir vienlaicīgi pārbaudījums no Dieva puses. Dievs redz, pārbauda, vai tu gribi pretoties sātanam jeb nē. Ir rakstīts 1. vēstulē Korintiešiem 10:13, ka Dievs neļauj, ka tiksim pārbaudīti pāri par savām spējām. Ar citiem vārdiem, Dievs ir apsolījis, ka nebūs grūtāk, nekā mēs varam izturēt. Vēl viena pazīme ir, ka kārdinājumi parasti liekas vilinoši un pārbaudījumi liekas nevilinoši. Līdzībā pārbaudījumi ir kā rupjmaize un ūdens, veselīgs, bet neizskatās vilinoši. Līdzībā kārdinājumi ir kā saldumi, neveselīgi, bet vilinoši. Vienīgā piebilde ir, ka saldumi ir sīkums salīdzinot ar kārdinājumiem, saldumi bojā tikai zobus un veselību, bet kārdinājumi bojā dvēseli.

Evaņģēlijā Jēzus paskaidro mācekļiem, ka Viņam vajag ciest, mirt un augšāmcelties. Un tie mācekļi un Pēteris neko nesaprot un kāpēc viņi neko nesaprot. Tāpēc, ka viņi negrib saprast, tāpēc, ka Jēzus saka, kas viņiem nav pa prātam, viņi grib dzirdēt ko pavisam citu. Viņi grib dzirdēt par ērtu un patīkamu dzīvi, un Jēzus runā par krustu un ciešanām. Un esam tieši tādi paši. Problēma nav, ka Jēzus nepaskaidro, Viņš visu paskaidro rūpīgi un atkārtoti. Problēma ir, ka mēs pavisam pavirši un drīzāk nemaz neieklausāmies un nesadzirdam, ko Viņš saka. Un vietā mēs darām kā Pēteris, mēs sākam pārmest Jēzum, ka mums nav pietiekami viegla un patīkama dzīve. Mūsu Bībelē ir rakstīts, ka Pēteris brīdina Jēzu, bet tas ir pārāk maigi izteikts. Orģinālā valodā te ir rakstīts, ka pārmeta, pat pārmācīja Jēzu. Gana bieži nākas dzirdēt, ka cilvēki pārmet Dievam, kāpēc ir karš, kāpēc jauni cilvēki mirst, kāpēc man nav labs materiāls nodrošinājums utt. un tā joprojām garā sarakstā. Kāpēc viņi tā dara? Te būtu daudz ko atbildēt bet īsumā, tāpēc, ka viņi ir pieķerti pie materiālām lietām, tāpēc, ka sātans ir aptumšojis viņu acis un apmuļķojis viņus.

Viņiem interesē tikai materiālais, un viņiem nav garīgas acis, lai redzētu Dieva patiesības. Kāpēc notiek ļaunas lietas, ja Dievs ir labs un visuvarens? Te atkal būtu daudz ko atbildēt bet īsumā, galvenais iemesls, tāpēc, ka cilvēks lieto savu brīvo gribu nepareizajā veidā. Cilvēks brīvprātīgi izvēlas pielūgt materiālo Dieva vietā un darīt pāri citiem, lai iegūtu materiālus labumus. Trīsvienīgais Dievs varētu piespiest visiem rīkoties taisnīgi, bet Viņš to nedara, jo, tad mēs būtu roboti un ne brīvi cilvēki. Jēzus ļoti precīzi saka, kāpēc Pēteris Viņu pārmet, tāpēc, ka viņš domā, kas cilvēkiem patīk, nevis kas Dievam patīk. Tātad uzdevums ir skaidrs, ir jādomā, kas Dievam patīk, nevis, kas cilvēkiem patīk. Gavēnis ir, lai mainītu savu domāšanas veidu. Un ir tikai viens veids, kā to darīt, caur Dievbijību un garīgo padziļinājumu.

ASV 60 gados dzīvoja melnādains baptistu mācītājs vārdā Mārtiņš Luters Kings. Viņš cīnījās par melnādaino tiesībām nevardarbīgā veidā. Tas nebija visiem pa prātam un viņš tika noslepkavots 39 gadu vecumā. Pēdējā vakarā, pirms nāves, viņš turēja vienu no daudzām slavenām runām. Viņš teica, ka viņš gribētu dzīvot garu mūžu kā visi citi, bet, ka viņam nav bailes no nāves. Kāpēc nav bailes no nāves? Viņš teica, ka viņš ir bijis uz kalna virsotnes un skatījies iekšā svētajā zemē. Visticamāk viņš domāja par Mozu, kas uzkāpa Nebo kalnā pašreizējā Sīrijā un skatījās iekšā pašreizējā Izraēlā, svētajā zemē. Laikam MLK nekad nebija Sīrijā, viņš runā par ticības kalnu, par ticības padziļinājuma kalnu. Ka Dievs ļāva viņam ar ticības acīm nedaudz ieskatīties Debesu Valstībā. Viņš teica, ka viņa acis ir redzējušas, kā Dieva godība nāk. Mēs visi gribam dzīvot garo mūžu ar labo materiālo standartu un redzēt, kā mazbērni augs. Tas pats par sevi nav nepareizi, nav nekāds grēks, ja tā būs. Grēks ir, ja tu ieciklējies uz to, ka tā ir jābūt, ja tā ir pirmā un vienīga prioritāte, grēks ir, ja tu sāki pārmest Dievam, ja tā nebūs. Tad tu domā cilvēku domas, kas cilvēkiem patīk. Tas ir sātana kārdinājums.

Domās, kas Dievam patīk ir, ka tu pirmkārt dari kā MLK darīja. Ej ticības dziļumos, uzkāp uz ticības kalna, ar ticības acīm skaties iekšā Debesu Valstībā, skaties, kā Dieva godība nāk, atbrīvojies no bailēm par nāvi. Uztver garo mūžu un mazbērni ar svēto vienaldzību, ja tā būs ir labi, ja tā nebūs, ir arī labi. Ja tu ar Dieva palīgu proti tā darīt, tad tu esi noraidījis sātana kārdinājumu un izturējis Trīsvienīgā Dieva pārbaudi.

Šodienas bauslis: Vajag rūpīgi ieklausīt un sadzirdēt, kad Jēzus paskaidro.

Šodienas evaņģēlijs: Ar ticības acīm ir iespējams nedaudz ieskatīties Debesu Valstībā jau zemes virsū.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Kārdinājumi nāk no sātana ar ļaunu mērķi, pārbaudījumi nāk no Dieva, ar labu mērķi.

2.    Galvenais iemesls, kāpēc netaisnības notiek ir, ka cilvēks lieto savu brīvo gribu nepareizajā veidā.

3.    Ir jādomā, kas Dievam patīk, nevis, kas cilvēkiem patīk.