Sprediķis Gavēņa laika trešā svētdiena

Evaņģēlijs māca par Mariju un par visu, kas notika saistībā ar eņģeļa Gabriēlu šajā dienā. Pēc deviņiem mēnešiem Jēzus piedzims, tāpēc šī ir prieka diena, kas pārtrauc gavēni, tāpēc ir balta krāsa šodien. Ko varam mācīties no Marijas? Ir daudz ko pieminēt un lielākā daļa es jau esmu šad un tad pieminējis. Marija bija pazemīga, ticīga, un paklausīga no brīvas gribas. Marija ir simbols par kristīgu baznīcu, Trīsvienīgais Dievs ir mūsu Tēvs un baznīca zemes virsū, Marija, ir mūsu garīga māte. Nav konkurence starp Jēzu un Mariju. Parasti ikonās, Mariju attēlo kopā ar Jēzu, un tajās Marija vienmēr norāda uz Jēzu. Caur Mariju mātišķība ir svētīta.
Es negribu teikt, ka kontracepcija ir kategoriski aizliegta kristiešiem, tā ir pārāk kategoriska nostāja, bet.. Pilnīgi bez problēmām nav ar kontracepciju. Galvenais likums: bērniem ir jātop un dāsnos apjomos. Ir jāredz bērnus, kā pozitīvu iespēju, nevis kā traucēklis karjerai. Es zinu, ka lielākā daļa no klātesošajiem ir tādā vecumā, ka bērni vairs nav aktuāli, bet.. Cik tas ir tavos spēkos vajag iedrošināt bērnus, mazbērnus un visus pazīstamos, lai vairoties dāsnos apjomos, laulībā. Bērni ir daudz lielāka vērtība nekā karjera. Bet šodien gribētu likt uzsvaru uz ko citu, ko varam mācīties no Marijas. Lai psiholoģiski izturētu, būt viens, atšķirīgs un nesaprasts. Marija bieži bija viena, atšķirīga un nesaprasta. Tieši tas pats arī attiecas uz Jēzu, bet šodien runāsim par Mariju. Pēc baznīcas tradīcijas, Marija, bija savu vecāku vienīgais bērns. Tas ir retums ebreju sabiedrībā, tur daudzi bērni ir vēlamais ideāls. Jau kā bērns viņa bija atšķirīga. Marija palika par māti bez vīra līdzdalības un dzemdēja Trīsvienīgā Dieva Dēlu.
Tur viņa ir pavisam unikāla starp pavisam daudzām miljardiem sievietēm, kuras ir dzīvojušas zemes virsū no Ievas laikiem līdz šodienai. Mēz zinām, ka Marija bija godīga un nekrāpa Jāzepu, bet visi to neuzzināja. Ir šis un tas evaņģēlijos, kas starp rindām rāda uz to, ka sliktas runas par viņu klīda. Marijai bija tikai viens bērns, Jēzus. Jēzus brāļi un māsas, kuri ir pieminēti evaņģēlijos ir Jāzepa bērni no iepriekšējas laulības. Jāzeps bija atraitnis un grieķu valodā ir tas pats vārds par brāli un brālēni. Jēzum nebija bērni un Marijai nebija mazbērni, kas ir pavisam liels retums ebreju sabiedrībā, kur, kā es teicu, daudzi pēcnācēji ir standarts. No paša sākuma un visu mūžu, Marija, bieži bija viena, atšķirīga un nesaprasta. Marija izturēja šo psiholoģiski, tika ar to galā. Tika galā tāpēc, ka Dievs palīdzēja un Jāzeps bija pavisam gādīgs un saprotošs vīrs. Un te ir, ko mēs vēl varam mācīties no Marijas. Ja tu ņem visu saistībā ar ticību nopietni, tad tu ārpus no draudzes, laicīgā sabiedrībā, vairāk vai mazāk, paliec viens, atšķirīgs un nesaprasts.
Un tas nav viegli. Mēs visi atceramies, kā bija skolas laikā. Kā gāja tiem kuri bija atšķirīgi? Labākā gadījumā atstumti, sliktākā gadījumā darīja pāri. Kāpēc cilvēki vispār nenāk pie ticības, kāpēc atkrīt, kāpēc tie, kuri reti nāk uz draudzi un neņem visu nopietni, nemainās un neiet ticības dziļumos? Tur ir daudzi iemesli, bet nereti viens no ir, ka cilvēks neprot psiholoģiski izturēt, bet viens, atšķirīgs un nesaprasts. Ar citiem vārdiem, ja tu nāc uz draudzi, reputācija ir pagalam un ja ne visi, tad vismaz daudzi domā, ka esi plānprātīgs. Kā to izturēt? Draudzes atbalsts ir pavisam būtiska, mums visiem, tupaciņiem, ir jāturas kopā. Ne velti Dievs arī saka, ka ir jāprecas ar kristieti. Ja ir ticīgs laulātais draugs, atbalsta grupa jau ir gatava. Kas notiek, kad divi vai trīsdesmit cilvēki visi nopietni meklē Dievu un iet ticības dziļumos? Pēc pašas ticības viņi paliek arvien līdzīgāki, visi ir pārliecināti, ka Jēzus ir Dieva Dēls, ka Bībele ir Dieva Vārds utt. Bet pēc personības viņi paliek arvien atšķirīgāki, katrs attīsta savu unikālo personību, ko Dievs ir devis ikvienam.
Bet, un tas ir tas pārsteidzošs brīnums, viņi saprotas arvien labāk, jo, visiem ir tas pats Svētais Gars sirdī. Personība un atšķirīgas tādas ir pavisam vērtīga dāvana ko Trīsvienīgais Dievs mums ir devis. Tumsā visi kaķi ir pelēki, bet gaismā tu redzi, ka pat divi kaķi nav pavisam līdzīgi, vēl mazāk divi cilvēki. Cilvēks var attīstīt savu unikālo personību līdz galam, pavisam, tikai, kad viņam ir attiecības ar savu Radītāju, Trīsvienīgo Dievu. Ja tu pērc jebkādu preci, kas ir vairāk sarežģīta, tev būs līdzi pamācība, lietošanas instrukcija. Ražotājs zina jebkādu preci vislabāk, kas tur ir, kā attīstīt un lietot maksimāli labi. Ir tieši tas pats princips ar Dievu un cilvēku. Jo dziļāk un nopietnāk tu veido attiecības ar savu Radītāju, jo vairāk tu saproti sevi un jo vairāk attīstās tava unikālā personība.
Kā izturēt būt viens, atšķirīgs un nesaprasts laicīgā sabiedrībā? Es teicu, ka draudzes atbalsts ir pavisam būtisks un evaņģēlijā atrodam vēl padomus. Marija bija saderināta ar Jāzepu. Kristībās un iesvētībās tu esi garīgi saderinājies ar Jēzu, tāpēc nav varianti, kā vien ar Dieva palīdzību turēt šos solījumus. Kaut pasaule skatās šķībi uz tevi. Eņģelis Gabriēls teica Marijai - Nebīsties! Ir jālūdz, lai tu spētu Dieva spēkā, kā Marija, nebīties no cilvēku šķībiem skatieniem, un vietā priecāties Dievā. Eņģelis Gabriēls arī saka Marijai, ka Dieva Valstība ir mūžīga. Tā valstība ar maziem burtiem ko laicīga pasaule var piedāvāt ir vienmēr īslaicīga un nedroša, pašreiz pateicoties Putina kungam nedrošāka nekā parasti. Bet tam, kas nebaidās būt viens, atšķirīgs un nesaprasts pasaulē, gaida mūžīgā Debesu Valstība.
Šodienas bauslis: Nedrīkst baidīties būt viens, atšķirīgs un nesaprasts, ir jāiztur šo grūtību Trīsvienīgā Dieva spēkā.
Šodienas evaņģēlijs: Draudzē mēs saprotamies arvien labāk, kad visi ņem savu ticību nopietni. Draudzē un kristīgā laulībā tev ir ļoti labs atbalsts, lai izturētu būt vienam, atšķirīgam un nesaprastam.
Gribētu īsi rezumēt savu teikto:
1. Šodien ir prieka diena, jo, Jēzus ir ieņemts un piedzims pēc deviņiem mēnešiem.
2. Šodien ir prieka diena, jo, caur Marijas – JĀ, un Jēzus piedzimšanu tu un es, kristieši, veido Dieva tautu.
3. Šodien ir prieka diena, jo, mātišķība ir svētīta caur Marijas - JĀ un visiem laulātiem ir aicinājums dūšīgi vairoties, lai Dieva un latviešu tauta pieaugtu.