Sprediķis Cantate

Sprediķis

Hozeja 11: 1-4, 1 Jāņa 4:10-16, Jāņa ev. 16:5-11

Šodienas galvenā tēma ir augšana ticībā, ka cilvēkam vajadzētu augt ticībā, neder stāvēt uz vietas. Latīņu valodā šo svētdienu sauc Cantate. Latviska nozīmē - Slavināšana. Tie, kuri ir mācījušies mūzikas skolā zina, kas ir kantāte. Ja saliekam abus jēdzienus kopā, rezultāts ir, ka cilvēkam vajadzētu augt ticībā un slavēt Trīsvienīgo Dievu. Kā to panākt? Par to māca šodienas lasījumi.

Vecās Derības lasījums māca divas būtiskas lietas. Pirmā, Dievs tevi mīl. Trīsvienīgā Dieva mīlestība ir vienmēr izejas punkts un cēlonis visam kam. Tu nevari sevi pacelt aiz matiem, tāpat tu pats savā spēkā nevari panākt, lai ticība augtu un lai tu slavētu Dievu. Dieva mīlestība ir cēlonis, Dievs pats ir īstais darītājs, tavs uzdevums ir tikai, lai ļauties Trīsvienīgā Dieva mīlestībai un spēkam. Otrā būtiska lietā. Dieva spēkā tavs uzdevums ir, lai iziet no Ēģiptes. Tīri burtiski nē, lielāka daļa laikam nav bijuši Ēģiptē, bet Bībelē Ēģipte ir simbols par grēku. Tiem ēģiptiešiem bija pavisam cita ticība, tāpēc Izraēla tautai bija jāiziet no turienes. Iziet no Ēģiptes nozīmē iziet no grēka, nožēlot un apkarot savus grēkus, cik iespējams izvairīties no tā. Trīsvienīgā Dieva mīlestībā un spēkā apkarot un nožēlot savus grēkus, tas ir labs veids, lai augtu ticībā. Un kā sekas no tā slavēt Dievu.

Otrais lasījums arī māca par mīlestību, ka īsta mīlestība ir Dieva mīlestība, ka mīlestības aka atrodas Dievā, nevis cilvēkā. ĪSTA MĪLESTĪBA ar lieliem burtiem ir, ka Jēzus ir miris Golgāta pie krusta un augšāmcēlies mūsu dēļ, no mīlestības uz mums. Trīsvienīgā Dieva mīlestība ir vienmēr pirmā, īstā un visstiprākā. Mūsu mīlestība ir tikai bāls atspulgs no Dieva mīlestības un vienmēr piemaisīts, piesārņots, ar savtīgiem mērķiem. Nav tik traki, ka mēs vispār nevaram mīlēt Dievu un savu tuvāko, kaut kā mēs to protam. Bet švaki. Ja mēs lolojam ilūzijas, ka mūsu paša mīlestība ir stipra un īsta, mēs dzīvojam maldos un neaugam ticībā. Toties, ja saprotam, ka mīlestības aka atrodas Dievā, nevis manī, tad augam ticībā. Kad tu smel no Dieva mīlestības akas, tad tu audz ticībā. Un kā sekas no tā slavē Dievu.

Evaņģēlijā Jēzus saka, ka mācekļu sirds ir pilna skumju. Tā tam jābūt arī ar mums, lai mēs varam ticēt pa īstam un priecāties Dievā. Attiecīgās skumjas ir skumjas par saviem grēkiem, par savu grēcīgo dabu. Nav tikai tā, ka mēs darām grēku. Mēs darām grēku tāpēc, ka esam grēcīgi, ka mums ir grēcīgā daba. Grēks ir daudz lielāka un nopietnāka vaina cilvēkā, nekā cilvēks parasti domā. Tāpēc, lai tev būtu īsts prieks Dievā, tev papriekš ir jāskumst par saviem grēkiem. Skumjas par grēkiem ir nosacījums, lai īsta ticība rastos. Bez skumjām par grēkiem tu netici īstam Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum, bet savām ilūzijām un maldiem. Un ar ilūzijām un maldiem pamatā, īsts prieks nerodas, bet kad tu redz, gan ar fiziskām, gan ar sirds acīm, ka tu esi kārtīgs grēka gabals, tad rodas īstais prieks. Tad ir prieks par Jēzu, par Viņa nāvi un augšāmcelšanos, par pestīšanu. Un lai šī saprašana rodas, tev ir jābūt skaidrs, kas ir grēks. Jēzus saka šodien, ka viņš parādīs, kas ir grēks, ka cilvēki netic Viņam. Neticēt Jēzum ir grēka cēloņa, sakne. Laicīgi cilvēki domā, ka grēks ir dzert pa daudz un pārkāpt laulību. Tā ir, bet.. Pieminēti grēki nav cēlonis, sakne, bet sekas.

Grēka cēlonis ir neticība, kas izpaužas piemēram dzeršanā un laulības pārkāpšanā. Ticība aug, kad tu skumsti par saviem grēkiem un aptveri, ka neticība ir grēka cēlonis. Tad tu gribi augt ticībā, tad ir motivācija. Neticība ir grēka slimības cēlonis, ko var ārstēt tikai ar lielāko ticību, ar augšanu ticībā. Un tad rodas prieks Dievā un slavēšana, tāpat kā ciete neizbēgami nav laukā no kartupeļiem. Jēzus arī saka, ka Viņš saka patiesību. Tā ir. Par to jābūt pārliecinātam. Ja tā ir, tad ir labi. Ja nē, lūdz, lai Svētais Gars dotu tev pārliecību, ka Jēzus vārdi un kristīga mācība ir patiesība, un vienīga tāda. Šodien Jēzus arī māca par taisnību, ka Viņš vienīgais ir Taisns un vienīgais var panākt Taisnību. Kā es teicu, mēs esam pamatīgi grēka gabali. Paši par sevi bez Jēzus mēs vienmēr neizbēgami esam netīri un melni, un pavisam tālu prom no Dieva morāliskā standarta.

Tāpēc vienīgi Jēzus var panākt taisnību, ko Viņš izdarīja Lielajā Piektdienā un Lieldienās, mirstot un augšāmcelties. Tā skarba patiesība ir, ka paši par sevi esam neizbēgami netaisnīgi svētā Trīsvienīgā Dieva priekšā. Tikai Jēzus asinīs, tikai caur ticību un piedotiem grēkiem, esam taisnīgi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Šis ir pavisam būtisks nosacījums, lai varam augt ticībā, priecāties Dievā un slavēt Viņu. Pa citu ceļu tu maldies savos priekšstatos un neatrodi īsto prieku. Jēzus arī saka, ka darīs, kas nāks tev un man par labu, ar citiem vārdiem, vienmēr rīkojas no mīlestības uz mums. Kā šis izpaužas? Daudzos veidos, bet atkal pirmkārt caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanas. Šīs pasaules valdnieks, proti, sātans ir dabūjis savu spriedumu. Pirms Jēzus nāve un augšāmcelšanas sātanam bija pamats, lai apsūdzētu tevi un mani Dieva vaiga priekšā. Trīsvienīgais Dievs ir taisnīgs un bez Jēzus krusta nāves nekas cits neatliktu, kā vien tiesāt tevi un mani uz elli, bet virsprokurors sātans ir dabūjis savu spriedumu. Viņam joprojām ir pamats apsūdzēt tos, kuri nav Kristū, kuri neaug ticībā un neslavē Dievu, bet sātanam vairs nav pamats apsūdzēt tos, kuri ir Kristū, proti, kuri skumst par saviem grēkiem, tic patiesībai, nožēlo grēki, aug ticībā un slavē Dievu. Lai tā būtu ar tevi un mani.

Šodienas bauslis: Ir jāaug ticībā, stāvēt uz vietas nozīmē iet atpakaļ.

Šodienas evaņģēlijs: Virsprokurors sātans ir dabūjis savu spriedumu. Tie, kuri ir Kristū var droši augt ticībā un slavēt Dievu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Lai augtu ticībā ir jāiet ārā no Ēģiptes, proti, nožēlot un apkārot grēkus.

2.      Lai augtu ticībā ir jāsaprot, ka mīlestības aka atrodas Dievā, nevis cilvēkā.

3.      Lai augtu ticībā un priecāties Dievā vajag papriekš skumt par saviem grēkiem un grēcīgo dabu. Lai Jēzus būtu dārgs un vērtīgs Pestītājs.