Sprediķis 1.Adentā

Cakarja 9:9-10, Jāņa atkl. 3:20-22, Mateja ev. 21:1-9

Šodien ir pirmais Advents, un ir jauns Baznīcas gada sākums. Kas ir Baznīcas gads, kas ir raksturīgs un kā, kāpēc? Es mēģināšu atbildēt uz šiem jautājumiem. Vecās Derības lasījums māca, ka Jēzus atnāca kā nabags ārējos apstākļos. Tā ir, bet, garīgā ziņā Viņš ir bagāts gan.

Baznīcas gada būtība ir, ka Jēzus garīgas bagātības tiek dotas tev un man, lai mēs arī būtu garīgi bagāti. Pēc pasaules standartiem, cik es zinu, neviens no klātesošajiem nav bagātnieks, bet.. Ja vien tu ņem savu ticību nopietni, tu esi bagāts gan ar garīgām bagātībām ko Trīsvienīgais Dievs tev dod no žēlastības.

Otrais lasījums māca par garīgo ēšanu kopā ar Jēzu. Tā var arī izteikt Baznīcas gada būtība, ēst garīgo pārtiku kopā ar Jēzu, bet nevar ēst tāpat vien, kā pagadās. Vajag ēst sistemātiski un strukturēti. Mana tēva namā, Zviedrijā, iekšpusē, uz pieliekamām durvīm, ir ēšanas grafiks priekš gudrām saimniecēm. Tur ir pierakstīts, kas būtu piemērots pusdienas ēdiens priekš 31 dienām, mēnesim. Saimniecei vai saimniekam vajag tikai paskatīties, kas tur ir rakstīts un to taisīt. Vienā dienā ir gaļa, otrajā - zivis, trešajā - aknas utt. Viss ir izstrādāts kopā ar dietologu un ja dara, kā tur ir rakstīts, saimniecei un saimei ir visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīni.

Baznīcas gadam ir tā pati funkcija priekš garīgās ēšanas un garīgām barībvielām. Ja tu seko līdzi Baznīcas gadam, gavē kad ir jāgavē, ēd treknu kad ir jāēd trekns, skumsti, kad ir jāskumst, priecājies, kad ir jāpriecājas utt, tev būs visas Garīgas barībvielas un vitamīni pareizās dozēs un pareizā laikā. Vienīgais bet ir, ka vajag pakļauties Garīgai disciplīnai. Pašreiz līdz Ziemsvētkiem ir laiks gavēt. Katram ir jāgavē atbilstoši vecumam un veselības stāvoklim, bet.. Kaut kādā veidā ir iespējams gavēt visiem un visiem ir kaut kā jāgavē no rītdienas līdz Ziemsvētkiem. Ja tu nezini kā gavēt, vajag konsultēties ar mācītāju, bet kaut kā gavēt vajag. Citādi tu neseko grafikam un tev pietrūks Garīgās barībvielas un vitamīni. Evaņģēlijā, Jēzus jāja uz ēzeļmātes. Ēzelis ir būtiska sastāvdaļa Baznīcas gadā, kā. Jātnieks vada un valda par lopu uz kā jāj. Tāpat tev un man ir jāļauj Jēzum valdīt par mums. Neesam lopi, bet izņemot to, princips ir tas pats.

Tev un man arī ir jāsaprot, ka paši par sevi bez Trīsvienīgā Dieva gudrības sirdī, mēs visi esam ēzeļi. Gudrības aka atrodas Dievā, nevis cilvēkā. Tikai ar Dieva gudrību un palīgu mēs paliekam gudri. Ir arī tā, ka pēc pasaules standartiem, mēs visi esam ēzeļi. Pasaule uztver tevi un mani kā ēzeli un nedrīkstam no tā baidīties. Ar Dieva palīgu ir jāiztur pasaules nicināšanu ar lēnprātību un ar līdzjūtību pret laicīgiem cilvēkiem. Tie neticīgie, nabadziņi nesaprot, ka viņi ir tie īstie ēzeli. Ēzeļmāte bija sasieta un tika atraisīta. Tāpat tev un man ir jātiek atraisītiem no grēka važām. Tie grēki, kurus mēs no sirds nožēlojam un apkarojam nav bīstami, ar tiem Dievs apžēlojas. Tie bīstamie grēki ir tie, kurus mēs nenožēlojam no sirds un neapkarojam. Ar tiem Dievs neapžēlojas. Kādi ir tādi parastie grēki, ko kristieši pieļauj un pa īstam neapkaro?

Būtu daudz ko pieminēt, bet pieminēšu divas lietas. Katrā Svētdiena kristīgam dibenam ir jāatrodas uz baznīcas sola, un slimība ir vienīgais derīgais attaisnojums. Ka bērni brauc ciemos, ka līst, ka ir ko darīt dārzā, ka ir interesants seriāls televīzijā, ka es nejūtos reliģiski noskaņots, ka es gribu gulēt un negribēšana nav attaisnojumi. Katrā svētdienā jābūt baznīcā, citādi iestājas Garīgo barībvielu un vitamīnu trūkums. Izpalikt Svētdienās bez pamatota iemesla ir ļoti parastais grēks, kas nekam neder Trīsvienīgā Dieva priekšā. Otrais parastais grēks ir, lai negavētu. Piebalsots no sātana, cilvēks izdomā visādus it kā attaisnojumi, lai negavētu. Esmu pa vecu, nezinu kā, ir veselības problēmas utt. Bet gavēnis nav tikai ar pārtiku. Dažreiz ir pamatojums lai negavētu ar pārtiku, jā, bet. Tad gavē citā veidā. Var piemēram gavēt ar mēli. Var runāt būtiski mazāk no rītdienas līdz 25 Decembrim, tikai kad ir absolūti nepieciešams. Tas ir ļoti labs gavēnis un tas pats princips attiecas uz TV un visām viedierīcēm. Ja vien cilvēks grib gavēt, VISI var izdomāt kaut kādu gavēni.

Mērķis ar gavēni ir, lai savaldītu un uzlabotu raksturu. Negribēšana gavēt nozīmē negribēšanu savaldīt raksturu un nekam neder Trīsvienīgā Dieva priekšā.

Jēzus iejāja Jeruzalemē uz tās ēzeļmātes. Līdzībā Jeruzaleme ir tava sirds, kur Jēzus arī grib ienākt. Kā laist Viņu iekšā? Brīvprātība ir ārkārtīgi būtisks princips kristīgajā baznīcā un baznīcas gadā. Jēzus klauvē pie sirds durvīm, bet ja tu neatver, Viņš nelaužas iekšā, Viņš respektē tavu brīvību un neuzbāžas. Tāpēc vajag šodien un visā baznīcas gadā BRĪVPRĀTĪGI, ar vislielāko prieku, ielaist Jēzu sirdī. Jēzus nāk personiski pie mums. Pie cik daudziem no jums ministru prezidents ir bijis ciemos? Diez vai tas ir noticis. Un tas nav uzbrukums mūsu amatpersonām, princips būtu tas pats jebkurā valstī.

Bet Jēzus, visaugstākais KARALIS ar lieliem burtiem grib apciemot tevi katru dienu, katru stundu, katru minūti šajā Baznīcas gadā. Karalis nāk pie mums, mums nav jāpieteicas pie Viņa un nav jāsarežģī, lai dabūtu audienci. Karalis ir viegli pieejams un droši ņem pretī, ja vien nožēlo grēkus un tici pa īstam. Visas citas maldu ticības un reliģijas ir par to, ka cilvēkam pašam ir jābūvē kāpnes uz Debesīm. Bet kristīgās ticības būtība ir, ka Trīsvienīgais Dievs ir PATS uzbūvējis un nolaidis kāpnes no Debesīm uz zemi, lai mēs varētu tur tikt. Un šīs kāpnes ir Jēzus Kristus. Caur ticību Jēzum Kristum un grēku nožēlai viss ir tev atvērts un pieejams saistībā ar garīgo pārtiku. Un sekot baznīcas gadam viss tiks pasniegts pareizās dozēs, pareizajos apjomos un pareizajā laikā.

Šodienas bauslis: Tev un man ir jātiek atraisītiem no divām galvenajām muļķībām, neiet baznīcā un negavēt.

Šodienas evaņģēlijs: Visi, kuri ņem savu ticību nopietni ir pavisam bagāti.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Baznīcas gads ir ēšanas grafiks priekš Garīgās pārtikas.

2.      Paši par sevi, bez Dieva gudrības sirdī, mēs visi esam ēzeļi.

3.      Jēzus klauvē pie tavas sirds durvīm, bet Viņš nelaužas iekšā. Brīvprātīgi tev ir jāatver.