Sprediķis 2.martā

4 Mozus 21:4-9, 2 Korintiešiem 5:18-20, Jāņa ev. 12:20-33

Šodienas galvenā tēma ir Dieva mīlestības ceļš. Trīsvienīgā Dieva mīlestība ir nesavtīga mīlestība. Tu un es esam no grēka ievainoti, traumēti, un dabiski Dieva nesavtīga mīlestība nemājo mūsos. Tieši otrādi, no dabas esam savtīgi, katram rūp sava āda. Nav taisnība teikt, ka mums galīgi neveicas ar nesavtību un līdzjūtību, bet vāji. Gavēnis tuvojas, ir klāt trešdien, un tāpēc tēmas paliek nopietnākas.

Vecās Derības lasījums, dod skaidru un pareizu diagnozi par cilvēku. Tauta palika nepacietīga un kurnēja par slikto ēdienu, gribēja garšīgāku ko iebāzt vēderā. Indīgas čūskas sakoda viņus. Tu un es esam tieši tādi paši, nepacietīgi, gribas garšīgu ēst un kurnam, ja tā nav. Un iemesls ir skaidrs, tev un man ir grēka inde sevī. Tā ir ar lēnu iedarbību, bet ātrāk vai vēlāk izraisa fizisko nāvi mums visiem. Ko darīt? Izraēla tautai bija jāskatās uz paaugstinātu varas čūsku, kas ir pravietiska zīme par Jēzus krustā sišanu. Mums nav cits variants. Ir jāskatās uz Jēzu pie krusta un bez aplinkiem jāsaka Viņam patiesību par sevi, aptuveni šādi: Kungs, esmu viens kārtīgs grēka gabals, kurnīgs un nepacietīgs, lūdzu palīdzi man apkarot savus grēkus un piedod un apžēlojies par mani. Otrais lasījums arī dod pietiekamu skaidru diagnozi par cilvēku. Tu un es esam saslimuši ar grēka slimību.

Visiem ir skaidrs, ka alkoholisms ir nopietna slimība, tie dzērāji atkal un atkal krīt uz saviem korķiem. Bet princips ir tas pats ar tevi un mani, esam grēkaholiķi, kuri atkal un atkal krīt uz saviem grēkiem. Neesam labāki par citiem. Vienmēr ir jāapkaro savus grēkus un gavēņa laikā pastiprinātā režīmā. Gavēnis ir laiks, kad iet uz individuālo grēksūdzi un ņemt visu nopietnāk nekā parasti. Izlīgt ar Dievu un ar citiem cilvēkiem. Kā es teicu, saistībā ar tevi un mani, diagnoze ir skaidra, un nav pārsteidzoša. Iedzimtais grēks ir vienīgā kristīgā dogma, mācības gabals, ko var zinātniski pierādīt. Ja kāds par to šaubās, pietiek skatīties nedaudz apkārt un pierādījumi ir viennozīmīgi. Nav pārsteidzoši, ka esam grēcinieki, tas katram no klāt esošiem jābūt skaidrs. Kas ir pārsteidzoši un apbrīnojami ir, ka Trīsvienīgais Dievs mūs mīl tik un tā, ka Dievam ir pacietība ar mums, ka Dievs no mīlestības grib dziedināt, palīdzēt un piedot. Tas ir brīnums gan.

Evaņģēlijs māca sīkāk par tavu un manu ierobežoto un nepilnīgo mīlestību un par Trīsvienīgā Dieva nesavtīgo un neierobežoto mīlestību. Tie svētceļnieki, bija atnākuši, lai pielūgtu Dievu. Ļoti pareizi un vajadzīgi, kāpēc. Tāpēc, ka līdzībā esam spainis ar caurumu. Tev un man būtu jābūt pilniem ar Dieva nesavtīgo mīlestību, bet tā nav. Tāpēc, ka līdzībā ir caurums mūsos. Dieva nesavtīga mīlestība tek āra, bet paliek mūsu savtīgā un ierobežotā mīlestība. Tāpēc vajag līdzībā pildīt to spaini visu laiku no jauna un to mēs darām caur Dievbijību. Gavēnis ir laiks, lai pildītu attiecīgo spaini pastiprinātā režīmā. Daži no šiem svētceļniekiem gribēja redzēt Jēzu. Ir grūti zināt kāda sirds motivācija viņiem bija un varbūt es dodu nepatiesu liecību par viņiem, bet.. Man liekas, ka viņi uztvēra slaveno Jēzu, kā kādu tūristu atrakciju vai aptuveni kā jaunieši uztver kaut ko tik tokā. Kā īslaicīga izklaide, bez ilgtermiņa  saitēm.

Un nekas nav mainījies, pēc reliģiskās izklaides ir liels pieprasījums arī šodien. Ja ir kāds jauks koncerts ar skaistu mūziku, cilvēki nāk baros. Jo, tas apmierina cilvēka savtīgo mīlestību un neliek viņam mainīties uz nesavtības pusi. Perfekti grēcīgam cilvēkam, bet. Jēzus šodien aicina uz ko citu, uz nāvi. Ne uz fizisko nāvi, bet uz garīgo nāvi un augšāmcelšanos. Kviešu graudam jākrīt zemē, lai nestu augļus. Pilsētnieks, kas neko nesaprot par lauksaimniecību var teikt, ka ir muļķīgi un bezjēdzīgi sēt sēklu zemē. Tur tā sekla mirst bez jēgas. Bet mēs zinām, ka ir tieši otrādi ar sēklu un ir tieši tas pats ar garīgo lauksaimniecību. Neapkarot savu savtīgumu, nepildīt spaini, darīt kā pats grib bez ierobežojumiem var likties ideāli, bet.. Tas ir tas pats kā nesēt pavasarī. Īslaicīgi patīkami un viegli, bet ilgtermiņā beigsies slikti.

Apkarot savu grēcīgumu, pildīt spaini, cīnīties ar savām vājībām ir kā nodarboties ar lauksaimniecību. Nav viegli, prasa darbu diezgan, bet. Atmaksājas ar uzviju. Dod skaisto garīgo ražu, kas sastāv no svētībām un prieks sirdī jau zemes virsū un mūžīgo svētlaimi Debesu Valstībā. Gavēnis un lauksaimniecības darbi diezgan perfekti sakrīt laikā un ir tas pats princips. No Trešdienas esi aicināts nodarboties ar garīgo lauksaimniecību pastiprinātā režīmā. Kvieši graudu likums ir vienkāršs: No šķietamas nāves uz īsto visreālāko dzīvību. 25 pantā vārds dzīvība ir pieminēta trīs reizes, bet te ir lietoti divi atšķirīgi vārdi grieķu valodā. Viens vārds apzīmē tikai fizisko dzīvību, bet otrais vārds apzīmē garīgo un mūžīgo dzīvību. Secinājums ir vienkāršs. Kad tu nodarbojies ar garīgo lauksaimniecību, neredzami, bet reāli tavs dvēseles statuss mainās Dieva priekšā. Tava dvēsele pariet no fiziskās dzīves vien uz garīgo un mūžīgo dzīvi Dieva priekšā.

Jēzum stunda bija pienākusi, lai mirtu pie krusta. Tev un man stunda ir pienākusi, vai būsim trešdien, kad ir laiks gavēt un nodarboties ar garīgo lauksaimniecību pastiprinātā režīmā. Un galvenais iemesls kāpēc Dievs to vēlas ir, ka Viņš mīl tevi un mani. Ka Viņš vēlas pastiprināt attiecības starp Sevi un mūs. Ka Viņš vēlas palīdzēt tev un man, un vēlas pestīt tavu, un manu dvēseli.

Šodienas bauslis: Tev un man jābūt pareiza diagnoze par sevi, ka esam grēcīgi, savtīgi, ka Dieva nesavtīga mīlestība dabiski nemājo mūsos.

Šodienas evaņģēlijs: Dievs mūs mīl tik un tā un grib palīdzēt mums izārstēties un pildīties ar nesavtīgo mīlestību.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Nākt uz draudzi reliģiskas izklaides dēļ neder.

2.      Ir jānāk uz draudzi, lai pielūgtu Trīsvienīgo Dievu.

3.      Kviešu graudu likums ir vienkāršs: no šķietamas nāves ceļš iet uz reālo visīstāko dzīvību.