Mūžības Svētdienas sprediķis

Sprediķis

Jesaja 65:17-19, Jāņa atkl. 20:11-12, Mateja ev. 25:31-46

Šodien ir Mūžības svētdiena un galvenā tēma ir pavisam nopietna. Jēzus reiz nāks atpakaļ, lai tiesātu dzīvos un mirušos. Un cilvēka mūžs beigsies ellē vai Debesu Valstībā, citi varianti nav. Šodien ir liturģiska krāsa balta, kas nozīmē prieku un lielus svētkus. Tas nozīmē, ka, ja vien tev un man ir īsta ticība, šī būs prieka diena, kad Jēzus nāks atpakaļ, jeb mēs mirsim, kas būs pirmais. Kāpēc būs prieka diena? Es mēģināšu to paskaidrot un pamatot.

Vecās Derības lasījums, māca par Debesu Valstību, kāda tā būs. Īsumā, pavisam atšķirīga salīdzinot ar šo zemes dzīvi. Tik atšķirīga, ka var runāt par jaunu radību. Un galvenā būtiskā atšķirība ir, ka grēks un grēka sliktās sekas nebūs Debesu Valstībā. Tāpēc tur būs pilnīga radība un pilnīgs prieks. Tur arī būs pilnīga aizmirstība. Visas skumīgās sirdssāpes un bēdas no šīs pasaules dzīves aizmirstas un vairs nemoka tur. Debesu Valstībā arī būs pilnīga sadraudzība, bez skaudības un šķībiem skatieniem. Tāpēc tas ir pēc kā ilgoties, tāpēc ir prieka diena šodien, runājot par šo tēmu.

Otrais lasījums māca par pēdējo tiesu, kas un kā. Nekas nav aizmirsts Trīsvienīgā Dieva priekšā. Neko tu nevari slēpt Viņa priekšā. Kā tad grēcīgs, mirstīgs cilvēks var pastāvēt Svētā Nemirstīgā Visuvarenā Trīsvienīgā Dieva priekšā? Ir tikai viena iespēja, piedošana un apžēlošana. Vienalga, ko tu teiksi Dievam pēdējā tiesā, nesaki kaut ko tik ārkārtīgi muļķīgu, ka tu esi bijis labs cilvēks. Neviens no mums nav labs cilvēks, pamatīgi savtīgi grēka gabali mēs visi esam. Savu darbu grāmata, savu nopelnu grāmata, ir elles grāmata. Dzīvības grāmata, kas te ir pieminēta ir piedošanas grāmata, piedotu cilvēku grāmata. Ja tu mēģināsi pastāvēt uz saviem darbiem pēdējā tiesā, šī būs tev skumju diena gan. Ja tu lūdz pēc piedošanas un apžēlošanas pēdējā tiesā, šī būs tev prieka diena gan. Evaņģēlijā Jēzus saka, kad Cilvēka Dēls nāks. Viņš nesaka, ja Cilvēka Dēls nāks. Cilvēka Dēls nāks, droši kā: “ĀMEN!” baznīcā. Un tā ir prieka vēsts, daudzu iemeslu dēļ.

Es diezgan nesen biju bērēs, mazs puisītis bija aizgājis mūžībā, iznāca miris no mātes miesām. Kalpojošais mācītājs teica ļoti labu bēru runu. No mūsu puses raugoties, izskatās, kā liela traģēdija, bet.. No tā puisīša puses raugoties nemaz nebija traģēdija. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš tika atbrīvots no daudziem riskiem. Abortu laikmetā mātes klēpi diemžēl vairs nav droša vieta, bet ja tam bērnam ir sapratīgi vecāki, mātes klēpī ir droša vieta, un Debesu Valstība ir simts % droša vieta. Bet viss tajā starpā ir riskanti. Cilvēks varētu atkrist no ticības, viņš varētu palikt nepiedodošs un sarūgtināts, viss, kas slikts varētu notikt, kas apdraud pestīšanu un dara, ka gala rezultātā cilvēks nonāks ellē. Tas puisītis tika atbrīvots no atkrišanas riskiem un iegāja pa taisno Debesu Valstībā, labāk nevar būt. Tāpēc, ja vien cilvēks tic pa īstam, fiziskā nāve, nekas briesmīgs vai slikts nav. Ja vien cilvēks tic pa īstam, fiziskā nāve ir atbrīvotāja, atpestītāja. Svētais Francis nosauca nāvi par mīļo māsu.

Fiziskā nāve ir grūtniecība, dvēsele nobriest un piedzimst no jauna Debesu Valstībā. Tāpēc ir kapu kopiņas, tās nepilda tikai praktisko funkciju, lai uzzinātu, kas ir apglabāts. Vēsturiski kapu kopiņas ir atgādinājums par grūtnieces lielo vēderu, ka te apakšā, notiek garīgās dzemdības process. Dvēsele piedzimst no jauna ellē vai Debesu Valstībā. Šajā evaņģēlijā Jēzus runā par avīm un āžiem. Avīm ir ticība un dara žēlsirdības darbus, āžiem ir otrādi. Kā es varu pārbaudīt sevi, vai esmu avs vai āzis? Būtu daudz ko pieminēt, bet lai tu varētu apžēloties par citiem, Debesu Tēvam papriekš ir jāapžēlojas par tevi. Dzirdot par šiem žēlsirdības darbiem, tev un man liekas, ka mums tas ir jādara citiem. Tā ir, jā bet. Lai mēs varētu to darīt, lai tev un man būtu pareiza mīlestība sirdī, mīkstas sirdis, tam papriekš ir jānotiek tava un Dieva starpā. Papriekš tev jābūt garīgam izsalkumam, un ļaut Debesu Tēvam sevi pabarot. Papriekš tev jābūt garīgas slāpes, un ļaut Debesu Tēvam remdēt tavas slāpes.

Papriekš tev jābūt bezpajumtniekam, bez garīgās mājas draudzē, lai tu saprastu, cik tas ir slikti un nožēlojami, lai tu novērtētu, ka Debesu Tēvs  dod tev patvērumu savos pagalmos, kristīgajā draudzē. Papriekš tev jābūt kailam, ne tīri burtiski, bet garīgā ziņā. Kails bez grēku piedošanas un bez pārliecības par Dieva mīlestību. Lai tu novērtētu šo pārliecību. Papriekš tev jābūt slimam ar grēka apziņas slimību, lai tu redzētu, cik liels grēcinieks tu esi un cik vērtīgs un dārgs Jēzus krusta nāve ir. Papriekš tev jābūt grēka cietumā, lai tu redzētu cik būtu briesmīgi bez grēku piedošanas, ja vienmēr būtu jābūt ieslēgtam grēka cietumā. Lai tu novērtētu grēku piedošanu. Visi šie žēlastības darbi Dievs jau ir izdarījis priekš mums. Ir pilnīgi pareizi, ka mums ir jāapžēlojas par citiem, bet.. Lai mēs to spētu darīt, tev un man papriekš ir jāiet cauri to pašu procesu Trīsvienīgā Dieva priekšā. Papriekš tev jābūt izsalkušam, izslāpušam, bezpajumtniekam, kailam, slimam un cietumniekam Trīsvienīgā Dieva vaiga priekšā. Tikai pēc tam, caur to, piedzimst īsta mīlestība un žēlsirdība pret citiem tavā sirdī. 

Tātad, solis numur viens, lai šī būtu prieka diena ir, ka tev pašam ir skaidrs par savu grēcīgo dabu, ka tev ir skaidrs, ka papriekš un pirmkārt tev vajag Trīsvienīgā Dieva apžēlošanu un piedošanu. Tikai pēc tam, solis numur divi, tava sirds paliek mīksta un tu vari, un gribi dot žēlastību, un apžēlošanu citiem.

Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka tu nevari izsprukt no pēdējās tiesas, ir jāsagatavojas tam.

Šodienas evaņģēlijs: Tiem, kuri tic pa īstam, fiziskā nāve ir mīļa māsa un atbrīvotāja, kas atbrīvo no daudziem riskiem.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Debesu Valstībā grēks vairs nebūs, kas ir pavisam ārkārtīgi liels uzlabojums salīdzinot ar zemes dzīvi.

2.      Dzīvības grāmata ir piedošanas grāmata.

3.      Lai tev būtu mīksta sirds, lai tu varētu apžēloties par citiem, papriekš ir jāļauj Dievam apžēloties par sevi.