Sprediķis Trīsvienības svētkos

5. Moz. 4:32-34, 39-40, Ap. D. 2:24-35, Mt. 11:25-30

Šodienas galvenā tēma ir par Trīsvienību, ka Dievs ir parādījies, atklājies Sevi kā Trīsvienīgs. Vecās Derības lasījums māca divas galvenās lietas. Pirmā, ka mēs paši nevaram zināt kāds Dievs ir. Tāpēc, no žēlastības, tāpēc, ka Viņš mūs mīl un grib sadraudzēties ar mums, Dievs ir parādījies, atklājies Sevi kā Trīsvienīgs, kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Otrā galvenā lieta šajā lasījumā ir, ka Dievs ir aicinājis, izredzējis Sev tautu. Vecās Derības laikā ebreji bija Trīsvienīgā Dieva tauta. Šodien Dieva tauta ir kristieši no visām tautām, ciltīm un valodām.

Kāda ir vai kādai vajadzētu būt Dieva tautai? Pirms aptuveni 1900 gadiem, kristīgā tauta tika raksturota šādā veidā: Viņi dzīvo savās tēvzemēs, bet kā viesi. Viņiem ir pilsoniskās tiesības, bet tomēr uztver sevi kā svešiniekus. Katra sveša valsts, viņiem varētu kļūt par tēvzemi un katra tēvzeme viņiem ir sveša. Viņu galdi ir atvērti visiem, bet ne viņu gultas. Viņi dzīvo miesā, bet ne pēc miesas. Viņi atrodas zemes virsū, bet viņu tēvzeme ir Debesu Valstība. Viņiem viss pietrūkst un vienlaicīgi viņi ir bagāti. Tā Trīsvienīgai Dieva tautai vajadzētu domāt un uztvert sevi.

Otrais lasījums māca, kas ir galvenais kristīgajā atklāsmē, galvenais, ko Dievs mums ir parādījis. Ka Jēzus ir miris un augšāmcēlies, ar Savu nāvi uzvarējis nāvi. Evaņģēlijs māca sīkāk, kā šī atklāsme notiek. Ir rakstīts, ka Jēzus runāja un sacīja. Jēzus runā uz mums, Dievs ar tevi un mani grib sazināties. Vienīgais jautājums ir, vai tev un man ir atvērtas sirdis, vai dzirdam, uztveram, sadzirdam, ko Trīsvienīgais Dievs mums saka. Kā sadzirdēt ko Dievs vēlas tev un man pateikt? Būtu daudz ko pieminēt, bet pieminu divas būtiskas lietas. Viena ir, lai vienmēr rūpīgi izmeklēt sirdsapziņu un nožēlot grēkus. Nepiedoti grēki veido neredzamu, bet reālu mūri starp tevi un Dievu. Otrā lieta, kas traucē ir steiga un fonu mūziku vai skaņas. Ir jālūdz un jālasa Bībeli klusumā, bez steigas, lai tu varētu sadzirdēt Dieva balsi sirdī. Jēzus arī pateicas un slavē Savu tēvu par to, ka Viņš ir atklājis Sevi. Tev un man ir jādara tāpat. Ir daudz par ko slavēt un pateikties un šodien gribētu īpaši pieminēt vienu aspektu.

Paši par sevi mēs nevarētu zināt, kāds Dievs ir. Mēs varētu tikai minēt vai ir divvienīgs vai astoņvienīgs vai septiņdesmitvienīgs. Tā būtu totāla loterija, kurā mēs nekad neuzminētu pareizi. Tāpēc ir jāpateicas Trīsvienīgajam Dievam par to, ka Viņš ir atklājis Sevi kā Trīsvienīgs, kā Tēvs un Dēls un Svētais Gars. Un ir jāapzinās, kāpēc un jāpateicas arī par to. Iemesls ir, ka Dievs mīl tevi un mani, ka viņš grib pestīt tavu un manu dvēseli. Iemesls ir arī, ka Trīsvienīgais Dievs ir sabiedrisks, viņam patīk kompānija. Viņš grib sadraudzēties un veidot attiecības ar tevi un mani. Jēzus arī saka, ka šis ir apslēpts gudriem un atklāts bērniem. Kā to saprast? Vai tas nozīmē, ka visiem kristiešiem jābūt neizglītotiem un neinteliģentiem? Nē, tā nav domāts. Kā tad ir domāts? Ka mēs paši nekad nevaram izdomāt ar savām galvām, kāds Dievs ir, ka tam jābūt atklātam tev un man.

Tie it kā gudrie, kam viss ir apslēpts ir tie, kuri domā, ka viņi paši ir gudri un paši zina, kāds Dievs ir. Tie, it kā gudrie, ir tie, kuri pēc būtības saka Trīsvienīgajam Dievam aptuveni šādi: Tev ir jābūt tādam, kāds es gribu, lai tu būtu, Tev jābūt tādam, kas ir man pa prātam. Tā ir maigi izsakoties augstprātība, drīzāk bezkaunības augstākā pakāpe. Tā ir attieksme, kas neder Svēta Mūžīgā Nemirstīgā Trīsvienīgā Dieva priekšā. Vietā mums ir jābūt nevis bērniem, bet kā bērni. Proti, ar šādu attieksmi Trīsvienīgā Dieva priekšā: Kungs, es pats nezinu, kāds tu esi, bet lūdzu, parādies man, parādi lūdzu, kāds Tu esi, atklājies man, māci man, lai es varētu Tev kalpot un sekot. Un Trīsvienīgais Dievs ir parādījis Sevi un parādās visos laikos un visās vietās visiem, kuri nopietni Viņu meklē. Kristīgajā baznīcā un kristīgajā mācībā, draudzes kopībā, Trīsvienīgais Dievs ir atrodams.

Šodien Jēzus arī runā par jūgu, kas nav gluži pareizi tulkots. Orģinālvalodā tās ir nesenes, vai nēši. Mūsdienās jaunieši varbūt vairs nezina, kas tas ir, bet vecos laikos nēši bija parasti laukos un lietoja, kad nesa ūdeni un būtiski atvieglināja procesu. Secinājums ir vienkāršs. Jēzus un kristīgā ticība atvieglina dzīvi, padara vieglāk nest un izturēt dzīves grūtības. Bet tas nav izsmeļošs paskaidrojums. Kā tādi nēši izskatās? Kad tas uzlikts uz pleciem, tad veido krustu. Tāpēc nēši ir simbols vai bilde par Jēzus krustu. Vissmagākā nasta ko cilvēks var nest ir slikta sirdsapziņa, nepiedoti grēki, bet Jēzus nēši, proti, Viņa krusts noņem grēka un sliktas sirdsapziņas nastas. Jēzus nēši, krusts ir saudzīgs, jo Viņš to nes. Jēzus nēši, krusts, ir viegls, jo Viņš to nes. Jēzus dod pārliecību, ka tavi un mani grēki ir piedoti. Jēzus dod pārliecību, ka Dievs ir Trīsvienīgs un, ka tev un man ir pareizas attiecības ar Viņu. Un tas dod prieku un atvieglinājumu sirdī.

Šodienas bauslis: Tev ir jāsaprot, ka pats nevar izdomāt, kāds Dievs ir, tam jābūt atklātam tev.

Šodienas evaņģēlijs: Trīsvienīgais Dievs parāda pazemīgajiem, kāds Viņš ir. Un dod pārliecību par grēku piedošanu un par Dievbērnības statusu.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Dievs ir atklājis Sevi kā Trīsvienīgs un aicinājis Sev kristīgo tautu zemes virsū.

2.      Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir vissvarīgākais šajā atklāsmē, bet protams viss ir svarīgs.

3.      Vajag pateikties un slavēt Trīsvienīgo Dievu par to, ka atklājas. Un par to, kāpēc atklājas. Tāpēc, ka mīl tevi un mani.