Es esmu Esošais, Sprediķis Judica (tiesas svētdienā)-2022

/Īj.33:23-28; Ebr.9:11-15; Jņ.8:46-59/

Labdien, dārgie draugi!

Sveicināti Dienā pēc “vakardienas”!? Jūs jautāsiet, kāpēc tāds dīvains sveiciens? Varbūt, tāpēc, ka aizvakar Latvijā atcelti gandrīz visi ar Covid pandēmiju saistītie ierobežojumi. Tomēr pandēmija jau nekur nav pazudusi, to pierāda kaut vai fakts, ka dienā, kad varējām bez medīcīniaskās maskas ieiet veikalā, prāvests Vilnis masku uzlika pats savā mājā. Tas ir iemesls, kāpēc šodien pie jums esmu es, Raimonds.  Starp citu, es gribu nodot jums no viņa sveicienus. Viņš pateicas par jūsu lūgšanām un šodien jau jūtas daudz labāk. Jā, ierobežojumi beigušies, bet Covids nē. Laikam jau taisnība vienam no sociālo zinātņu pētniekiem, kas sacīja, ka jebkuras pandēmijas beigas nav tikai medicīnisks, bet arī sociāls jautājums. Mēs vienkārši esam iemācījušies ar šo dzīvot un to pateikuši skaļi.

Diena pēc Vakardienas....Diena, kad sākās karš.  Kā iespējams sadzīvot ar šo? Cilvēkam domājošajam, cilvēkam cilvēciskajam- NAV. Kāda šī diena ir Ukrainā, kāda tā ir Krievijā? Kāda tā ir Latvijā......Kā vispār kaut kas tāds ir iespējams? Diemžēl ir. Te izpaužas cilvēka visdestruktīvākās dziņas, kas dzīvojot bez Dieva agri vai vēlu sevi parāda. Kaina un Ābela civilizāciju sadursme noteik arī šodien. Sāncensība, vēlme būt pirmajam, pamanītam. Skaudība, ka otru Dievs ir uzlūkojis un svētījis vairāk nekā mani. Visbeidzot; naids, niknums, dusmas un slepkavība, lūk šāda destruktīvu darbību ķēde, kas vispirms radās domās, iznēsājās un izperinājās sirdī, tad ar milzīgu naidu izlauzās ārā, pārvēršoties rīcībā, pamudināja Kainu, nokaut savu brāli Ābelu. Šādas un iespējami daudz ļaunākas dziņas pamudināja “Putinisko Krieviju” cietsirdīgi, necilvēciski, ciniski uzbrukt Ukrainai. Kaina civilizācijas uzbrukums Ābela civilizācijai, arī šodien ir laiks, kad miesīgi dzimušais vajā garīgi dzimušo, tā ir grēka pretstāvēšana taisnībai.

Grēka alga ir nāve saka Bībele. Ja tā, tad jau nevienam, arī mums nav cerību.

Nedomāju, un es tagad runāšu par sevi, ka es būtu uz pusi tik dievbijīgs kāds bija Ījabs. Un Bībele saka, ka šis vīrs bija sirdsskaidrs un taisns, viņš bijās Dieva un vairījās no ļauna. Dievs, sātanam ļāva pārbaudīt Ījabu. Un lai arī no sākuma Ījabs mēģināja noraidīt sātana apsūdzības ar savu sirdsskaidumu, Dievbijību ar savu taisnību, bet tas nelīdz.  Viņš saprata, ka vajadzīga cita taisnība. Ījabs bija spiests atzīt, ka vajadzīgs kāds eņģelis, aizbildnis, ka par cilvēka taisnību vajadzīga izpirkšanas maksa.

Jā, grēka alga ir nāve......... Bet Dieva dāvana (balva) ir mūzīgā dzīvība Kristū Jēzu,

To par ko Ījabs pravieto, bet nenosauc vārdā atklāj vēstures ēbrejiem autors: “Bet Kristus ir atnācis par nākamo labumu Augsto Prieteri [..] Un tādēļ Viņš ir Jaunās derības starpnieks”. Jēzus ir Dieva atpirkuma maksa par cilvēku. Jēzus ir mūsu aizbildnis Dieva priekšā.

Un šodienas Evaņģēlija stāsts apstiprina to, ka Jēzus ir Dieva Svaidītais. Kāpēc Jēzus teiktais tā aizskāra jūdus, ka viņi uz vietas gribēja Jēzu nomētāt ar akmeņiem?

Lai to saprastu, mums jāmēģina cauri Vecajai un Jaunajai derībai izsekot Dieva plānam, ko Viņš jau izsenis nolēmis piepildīt Savā Dēlā. Šī plāna īstenošana sākās VD laikā Ēģiptē, kur Izraēla tauta bija nonākusi vergu stāvoklī. Viens vīrs, vārdā Mozus, bija spiests no Ēģiptes bēgt izdarītās vergu uzrauga slepkavības dēļ. Kad nu šis vīrs tuksnesī ganīja avis, tad pēkšņi ieraudzīja brīnumainu parādību - ērkšķu krūms deg, bet nesadeg. Kad Mozus mēģināja krūmam tuvoties, viņš izdzirda kādu balsi sakām: “Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs” (2.Moz.3:6). Un kad Mozus gribēja uzzināt Tā vārdu, kas ar viņu runā, tad saņēma atbildi: “ES ESMU, kas ES ESMU” (2.Moz. 3:14).

“Jēzus atbildēja viņiem: “Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa- ESMU ES.”/Jņ.8:58/

20 gadsimta kristietības apoloģēts Klaivs Steipls Lūiss paziņo: “Tas, kurš ir tikai cilvēks un saka to, ko teica Jēzus, nevar būt ievērojams morāles skolotājs. Viņam jābūt vai nu trakam, vai pašam elles velnam. Jums ir jāizvēlas. Vai nu šis cilvēks bija un ir Dieva Dēls, vai arī viņš ir traks vai vēl kas ļaunāks. Bet neizgudrosim nekādas augstprātīgas muļķības, ka viņš bija ievērojams skolotājs. Viņš mums nav atstājis šādu iespēju, tāds nebija Viņa plāns”.

ES ESMU. Visīsākais pabeigtais teikums angļu valodā, kas ietver visdižāko apgalvojumu, ko kāds cilvēks jebkad ir izteicis par sevi. Jēzus izvēlējās lietot šo vārdu salikumu, lai apliecinātu, ka Viņa sirds, dvēsele un gars pulsē vienā ritmā ar Dieva nemainīgo realitāti un absolūto neatkarību.

Pārfrāzējot Jēzus atbildi jūdiem, tā skanētu šādi: “Jā, jūs pareizi sapratāt, ES ESMU Dievs”. Tik tieša un vienkārša atbilde neder cilvēkam, tāpēc jūdi apsūdzēja Jēzu Dieva zaimošanā un vēlējās nogalināt.

Dievs, Jēzus Kristus, baznīca, vienkārši kristietība tiek apsūdzēti joprojām. Iespējams, tas ir mūsu grēcīgās dabas aizsardzības mehānisms. Jo vadāmies pēc principa: ja nevēlies tikt apsūdzēts – apsūdzi pirmais! Taču Dieva patiesības no tā nekļūst mazāk nozīmīgas.

Šodien mūsu baznīcas liturģiskajā kalendārā ir Judica, jeb tiesas svētdiena.

Kristīgais autors Marks Poustjens raksta: “Modernajam skepticismam ir vēlme nosēdināt apsūdzēto krēslā Dievu, absurdi prātojot nevis par to, vai mēs varam tikt attaisnoti, bet gan, vai attaisnots var tikt Viņš [..] Uzklausīt Jēzus Kristus apgalvojumus nozīmē pēkšņi atskārst, ka patiesībā Viņš ir tas, kuram jāspriež tiesa pār mums” (M.Poustjens, Prast atbildēt). Vai mēs esam to atzinuši?

2020 gadā Holivudas aktieris Mikijs Rurks, Covid -19 vīrusa ierobežojumu dēļ uz kādu laiku bija iesprūdis Latvijā. Viņš neslēpa, ka pārdzīvo tobrīd pasaulē notiekošo. Un lai gan viņš tobrīd runāja Covid pandēmijas kontekstā, un Covids jau arī nekur nav nozudis, vienkārši mēs  esam mācījušies ar to sadzīvot. Viņa teiktais ir kā nekad aktuāls arī šobrīd.

Viņš sacīja: “Es lūdzu Dievu par cilvēkiem, ko mīlu. Es visu laiku sev atkārtoju – Dievs, piedod man manus grēkus! Kungs svēti mani un svēti pasauli! Tas, kas šobrīd notiek, ir nekontrolējami. Bet varbūt tā ir Dieva griba? Mans mācītājs saka – tu nevari nākt pie manis, kad baznīca ir nodegusi, tev jāatnāk pirms tam”.

Pārfrāzējot to Pravieša Jesajas vārdiem: “Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš ir atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu.”/Jes.55:6/

Šodien kad, runājot psalmista vārdiem, staigājam “nāves ielejā”, kad mums uzbrūk bēdu un šaubu nakts un mūsu domas urda neskaitāmi jautājumi, Dievs Kristū ir tuvāk nekā jebkad. Šodien, mēs varam nest visu savu neziņu Viņa priekšā un droši jautāt: “Dievs, vai tu esi tāds kā viņi par Tevi saka? Vai Tu mūs vēro? Vai atceries mūs un visus Savus apsolījumus? Vai Tu dzirdi mūsu raudāšanu? Vai raudi līdz ar mums?...”

Ja klausīsimies uzmanīgi, tad sadzirdēsim: “ Es Esmu”

“ES Esmu dzīvības maize” (Jņ.6:35)

“Es Esmu pasaules gaisma” (Jņ.8:12)

“Es Esmu Labais Gans” (Jņ.10:11)

“ES Esmu Ceļš, Patiesība un dzīvība” (Jņ.14:6)

“Es Esmu Augšāmcelšanās un dzīvība” (Jņ.11:25)

“Es Esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mt.28:20)  “Es Esmu Esošais”

Āmen!