Sprediķis - Ja Tas Kungs tā gribēs 15.03.2020., Covid – 19 karantīnas laikā

Labdien, dārgie draugi!

Vakar vakarā savā somā ieliku visu Dievkalpojumam nepieciešamo - Bībeli, dziesmu grāmatu, baznīcas kalendāru. Jā, neaizmirsu arī sprediķi, kurā biju nolēmis runāt par nepieciešamību kristietim regulāri apmeklēt Dievkalpojumu. Sprediķa tēmu noteica rakstu vieta no pravieša Jeremijas grāmatas (Jer. 26:1-16), pievēršot mūsu uzmanību vairākiem nozīmīgiem aspektiem, uz ko norāda Dievs.

Pamatīgi sagatavojies, gribēju nodoties vakara gaitām. Taču tad bija jāatbild uz pāris mācītāju satrauktiem zvaniem,  Daugavpils garīdznieku “Whatsapp”  grupā sākās aktīva sarakste Covid – 19 sakarā, un es sapratu, ka esmu kaut ko palaidis garām. Atvēru savu e-pastu un sapratu: Latvijā Dievkalpojumi atcelti!

Man prātā ieskanējās tik pazīstamie vārdi no Jēkaba vēstules: “Nu tad jūs, kas sakāt: “Šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu, pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu!” - jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir kā tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist; kur jums būtu jāsaka: ja Tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to” (Jēk. 4:13-15).

Jā, ja Tas Kungs tā gribēs… Nav viegli šo sava veida nolemtību pieņemt. Es, piemēram, jutos sašutis. Domāju: vai tiešām mēs esam tik bailīgi? Dievs taču ir solījis, ka Viņa kalpi varēs staigāt pāri čūskām un skorpioniem, un tie nespēs viņus ievainot. Manu dumpiniecisko noskaņu pastiprināja polemika Whatsapp grupā, kur kāds no rakstītājiem pauda viedokli, ka pat kara un vajāšanu apstākļos ticīgie Dievkalpojumus ir noturējuši. Varbūt ņemt lietas savās rokās un tomēr darīt?

Kontrole ir mūsu laikmeta fundamentālā vērtība. Mēs vēlamies kontrolēt savu profesionālo karjeru un ienākumus, ķermeņa fizisko stāvokli, partneri, bērnus un arī vecākus. Tomēr mūsu kolektīvā pieredze liecina ko pilnīgi pretēju. Ne vairs atsevišķiem gados vecākiem cilvēkiem, bet visai pasaules sabiedrībai kopumā tā izvirza neērto jautājumu: vai spējam kontrolēt šo postmodernās pasaules postmoderno slimību, kuras izcelsmes avotu dabā nav spējīgi noskaidrot zinātnieki? Un, diemžēl, esam spiesti atzīt, ka varas pār nāvi mums nav!

Sākotnēji var šķist, ka tas ir negatīvas apgalvojums. Bet kā tad ar apustuli Pāvilu, kurš  2.vēstulē Korintiešiem raksta: “Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās”. Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs” (2.Kor.12:9-10).

Pāvils ir atzinis savu nespēku, to, ka viņš visu nekontrolē. Uz to esam aicināti arī mēs. Un “ŠĪ BEZSPĒCĪBA” tad kļūst par aizraujošu atklājumu par sevi pašu. Par savu vietu šai pasaulē, par Dievišķo Providenci, par to ka tu tiec vadīts, ka ar tevi darbojas, ka tavai dzīvei ir mērķis, ka tas vien, ka tu esi, ir Dieva dāvana tev.

Šī atziņa man atņem jebkādu vēlēšanos ņemt lietas savās rokās. Gluži otrādi, tā liek man nopietnāk ieklausīties Apustuļa Pāvila romiešiem teiktajā: “Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas” (Rom 13:1). Ja reiz Latvijas valdība uzskata, ka masu pasākumi ir jāatceļ, tad acīmredzot šī gudrība tai nāk no Dieva un ir mūsu kā tautas izdzīvošanas labā. 

Ņemsim piemēru no apustuļiem! Viņi turējās kopā un viss viņiem bija kopīgs. Viņi mēdza ik dienas pulcēties Templī uz lūgšanām. Taču arī mājās viņi kopa savu ticību, studējot rakstus, lūdzot un ieturot maltīti kopā ar brāļiem un māsām Kristū.

“..un tie pastāvēja apustuļu mācībā..”

Izmantosim šo laiku pastiprināti studējot Svētos Rakstus. Dievs vēlas sazināties ar mums un sniegt personīgas atbildes uz mūsu jautājumiem. Vienu atbildi Viņš mīlestība mums visiem ir jau sniedzis. Jāņa evaņģēlijā par to lasām: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens kas Viņam tic nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jņ.3:16)

Un Dieva Dēls saka: “Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man..” (Jāņa 14:1). “Es Esmu ar jums ik dienas līdz pasaules galam..” (Mt.28: 20), “Un, kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es Esmu, būtu arī jūs..” (Jņ.14:2-3).   

“..un tie pastāvēja sadraudzībā un maizes laušanā..”

Izmantosim iespējas, ko piedāvā tā sauktās “mazās grupas”. Mums vistuvākā mazā grupa, kas dota no paša Dieva, ir mūsu ģimene. Kopīgi ieturot maltītes, pārrunājot Dieva vārda studijās radušās pārdomas, daloties priekā un arī savās bažās un bailēs, mēs varam satuvināties pat ar tiem ģimenes locekļiem, ar kuriem kontakts nav īpaši labs.

“..un tie pastāvēja lūgšanās..”

“Lūgšana ir brīnišķīgas zāles, kas vienmēr palīdz un nekad nepieviļ, ja vien mēs tās lietojam”, saka Mārtiņš Luters. Vislabākais lūgšanu skolotājs un paraugs ir Kungs Kristus. Viņš lūdza Dievu garā ik brīdi, bet pirms savas dzīves izšķirošās kaujas pieaicināja arī mācekļus, liekot viņiem būt modriem un palikt lūgšanās kopā ar Viņu. “Labāk katrs savā vietā lūgsim mūsu Kungu par Latvijas zemi, tautu un baznīcu šajā piemeklējuma laikā”, mudina mūs Latvijas Luteriskās baznīcas bīskapi. Savukārt Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs aicina šajā pārbaudījumu laikā ikvienu pievienoties kopīgai vakara lūgšanai pulksten 19.00, izmantojot īpašu lūgšanu (skat. pielikumā).

“.. izmantojiet visus Dieva dotos ieročus..”

Noslēgumā vēlētos iepazīstināt ar pārējo “bruņojumu”, kas atrodas mācītāja somā. Tur ir “Grēksūdzes spogulis” sirdsapziņas izmeklēšanai. Tur ir stola, mācītāja amata redzamā zīme. Neredzamo deva Jēzus, dvešot uz mācekļiem Savu Garu un sakot: “Patiesi es jums saku: ko jūs virs zemes siesiet, tas būs siets arī debesīs, un, ko vien jūs virs zemes atraisīsiet, tas būs atraisīts arī debesīs” (Mt.18:18), tāpat arī: “Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsiet, tiem tie paliks” (Jņ.20:23).

Vēl somā ir eļļa slimnieku svaidīšanai un cits nepieciešamais, lai pilnu Dievkalpojumu varētu noturēt mājās. Apustulis Jēkabs savā vēstulē mūs uz to skubina sakot: “Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots” (Jēk.5:14-15).

 Bet pats galvenais ir, lai mana (un arī jūsu) sirds vienmēr būtu gatava kalpot Miera evaņģēlijam. Šajā grūtajā brīdī tas ir vajadzīgs vairāk par visu. Apustulis Pāvils teica: “Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,  ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši. Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu. (..) Pēc mūsu pašu domām, bijām jau nāvei lemti, tā ka vairs nepaļāvāmies paši uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos. No tādām nāves briesmām Viņš mūs ir izglābis un arī turpmāk izglābs. Uz Viņu mēs liekam savu cerību, ka Viņš mūs joprojām glābs. Arī jūs mums palīdzēsit ar savām aizlūgšanām, lai par mums parādīto žēlastību, ko daudzi izlūguši, daudzi izteiktu pateicību par mums” (2.Kor. 1:3-11).

Šis Apustuļa Pāvila uzmundrinājums Korintas draudzei sakrīt ar mūsu baznīcas bīskapu teikto: “Tas mums ir grūts pārbaudījums, taču rīkosimies atbildīgi un aicināsim uz to savu draudžu ļaudis. Apdomāsim arī to, ka ar ticības paļāvību motivēta nepaklausība izraisīs ieļaunojumu pārējā sabiedrībā un noskaņos pret Baznīcu un tās vēsti. Lai mīļais Dievs mūsu izglābj un pasargā!”

Patiesi tas tā ir!

Gatavībā kalpot, Kristus mīlestībā un savās lūgšanās kopā ar jums.

Apes Sv. Mateja, Opekalna un Gaujienas draudžu mācītājs, Gulbenes iecirkņa prāvests

Vilnis Sliņķis