Sprediķis_Zaļajā Ceturtdienā

2 Mozus 12:21-28, 1 Korintiešiem 11:20-32, Jāņa ev. 13:1-15

Šodien ir Zaļā Ceturtdiena un galvenā tēma ir Jaunā Derība, kas ir iedibināta Kristus asinīs. Šodien ir biķera dzimšanas diena, jo, Svētais Vakarēdiens vai altāra sakraments tika iedibināts šodien. Vecās Derības lasījumā dzirdējām, kas notika, tikko pirms Izraēla tauta izgāja no Ēģiptes. Visi ēģiptiešu pirmdzimušie nomira, bet visi Izraēla pirmdzimušie palika dzīvi. Kāpēc?

Tāpēc, ka Izraēliešiem bija palodu un abu durvju stabi aptraipīti ar asinīm, krusta zīmes veidā. Šī ir pravietiska zīme par Kristus asinīm, kas aizsargā no nāves. Svētais Vakarēdiens no seniem laikiem baznīcā ir nosaukts par nemirstības zālēm. Kas to bauda, viņam dvēsele nemirst, bet dzīvos mūžīgi mūžos, Debesu Valstības svētlaimē. Pēc ēģiptiešu pirmdzimušo nāves Izraēla tauta izgāja no Ēģiptes un staigāja tuksnesī 40 gadus līdz nonāca apsolītajā, svētajā zemē. Tīri burtiski tev un man nav tas pats, bet līdzībā mēs staigājam caur šīs pasaules tuksnešiem ceļā uz Debesu Valstību. Un Svētais Vakarēdiens ir būtiska Garīgā ceļa maize un daļa pie normālas kristīgās dzīves. Otrais lasījums māca, par divām būtiskām lietām. Pirmā, ka Svētais Vakarēdiens ir REĀLI ar lieliem burtiem Kristus miesa un asinis. Nav tikai līdzībā, Jēzus ir reāli klāt maizē un vīnā.

Otrā lietā, tāpēc, ka Jēzus ir reāli klāt, vajag saņemt sakramentu ar cieņu un Dievbijību. Šajā aspektā būtu daudz konkrēti ko pieminēt, bet gribētu pieminēt vienu būtisku aspektu. Ka tev un man nav dusmas sirdī un nepiedošana pret citiem. Līdzībā mēs bieži staigājam apkārt ar akmeņiem kabatās. Lai uzreiz ir pa rokai ko mest uz citu, kad kaut kas sadusmo. Bet tā nav labi. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, akmeņi ir smaga lieta ko stiept līdzi pa ceļam caur šīs pasaules tuksnešiem. Ļauj Dievam tikt galā ar tiem, kuri rīkojas nepareizi, met akmeni uz sevi, nevis uz citiem vispār un īpaši, pirms tu taisies saņemt Svēto Vakarēdienu.

Evaņģēlijā Jēzus zināja, ka Viņš drīz atstās pasauli, lai ietu pie Tēva. Tā Jēzus darīja tīri burtiski, tīri burtiski klostera māsas un mūki to dara šodien. Tīri burtiski tas nav tavs un mans aicinājums, bet līdzībā tev un man ir jādara tāpat, jāatstāj pasaule. Tīri fiziski ir jāpaliek pasaulē, lai kalpotu te, bet.. Tavai galvenajai motivācijai un dzīves mērķim jābūt, lai sagatavotos mūžībai, lai veidotu attiecības ar Debesu Tēvu. Ir jāgaida visi labumi no Debesu Tēva, ne no šīs pasaules. Kad gaidi visus labumus no Debesu Tēva, tad tu esi atstājis šo pasauli. Kāpēc vajag to darīt? Tam ir daudzi iemesli, bet galvenais, ka viss ko pasaule var piedāvāt ir īslaicīgs, nav mūžīgs. Aptuveni vienlaicīgi ar Jēzu bija ķeizars Romiešu impērijā, vārdā Augustus. Viņš bija savā laikā visvarenākais vīrs pasaulē, atbilstoši mūsu apstākļiem kā Tramps, Putins vai Ķīnas prezidents. Un vai tu zini, ko viņš teica saviem draugiem uz savas nāves gultas? Plaukšķiniet rokas, jo, komēdija ir beigusies. Ja tu neesi atstājis pasauli, viss ir komēdija. Komēdijas var dot īslaicīgu atvieglinājumu, tu aizmirsti problēmas uz īsu laiku bet, komēdijas neatrisinās nevienu problēmu. Pēc komēdijas visas problēmas paliek. Cilvēces galvenā pamatproblēma ir, ka cilvēks ir mirstīgs. Vienalga cik nauda, vara un materiāli labumi tu savāks šajā pasaulē, ātrāk vai vēlāk būs jāatstāj.

Bet ja tu atstāj pasauli, lai ietu pie Tēva, dzīve pārvēršas no komēdijas par nopietnu lugu, kas var apspriest un risināt problēmas. Līdzībā kristīga ticība ir nopietna luga, kas atrisina dzīves galveno pamatproblēmu, ka cilvēks ir mirstīgs. Atstāj pasauli, ej pie Tēva, barojies ar Garīgo pārtiku un Svēto Vakarēdienu, ar Kristus asinīm, un fiziskā nāve nebūs beigas, bet sākums mūžīgai svētlaimei. Jēzus mīlēja Savējos līdz galam un tev un man ir jāmīl savējie, Trīsvienīgā Dieva tautu. Pāvils saka, ka mums pirmkārt ir jāmīl savus ticības brāļus un māsas. Ir jāmīl visus, arī neticīgos, bet tikai otrkārt. Kāpēc? Laikam tas ir saistīts ar misiju, ar evaņģelizāciju, lai piesaistītu citus pie draudzes. Ja neticīgie redz, ka mīlam viens otru, viņiem būs lielāka vēlme pievienoties, tā ir pozitīva liecība.

Viss šajā evaņģēlijā, notika vakariņās, ēdot kopā. Vai tu esi domājis par to, ka šī bija Jēzus pēdējā ēdienreize? Valstīs, kur ir nāvessods, piemēram ASV, uz nāvi notiesātiem, tiek pasniegta pēdējā maltīte, viņi paši drīkst izvēlēties ko ēst. Juridiski Jēzus nāvessods vēl nav piespriests, bet jau ir skaidrs un izlemts Trīsvienīgā Dieva plānā, ka tā būs, pēc būtības Jēzus šajā brīdi ir notiesāts uz nāvi. Tas nozīmē, ka šodien tu un es ēdam kopā ar uz nāvi notiesāto cilvēku, Jēzu Kristu. Šis fakts dod savu raksturu šīm dienām, kas var raksturot kā saldskāba. No vienas puses salda, Svētais Vakarēdiens ir būtisks stiprinājums ticības cīņā, liels ieguvums tev un man. No otras puses skāba, Jēzum gaida neaptveramas ciešanas un tev, un man jābūt līdzjūtībai ar Viņu. Tāpēc liturģija šodien ir divdomīga vai daudzšķautnaina. Ir balta krāsa un Gods Dievam Augstībā, bet beidzas ar tukšo altāri un tumsu. 

Kā cienīt šis uz nāves nevainīgo notiesāto cilvēka, Jēzus Kristus piemiņu? Darīt kā Viņš darīja un darīt kā Viņš teica. Katrā Dievkalpojumā, katrā lūgšanā, katrā Bībeles stundā, mēs sapulcējamies uz ēdienreizi, lai ēstu Garīgo pārtiku. Kāpēc vajag baudīt Svēto Vakarēdienu pēc iespējas biežāk? Tāpēc, ka Dievgalds nozīmē grēku piedošanu, ko tev un man vajag gan! Tāpēc, ka Dievgalds nozīmē stiprinājumu cīņā pret grēku, kas tev un man vajag gan! Bet arī un vispirms, tāpēc, ka Jēzus tā ir teicis, no paklausības, neapspriežot, kas no tā būs vai nebūs. Necienīt vainīgo uz nāvi notiesāto cilvēku pēdējo vēlmi nebūtu tik traki, varbūt dažreiz pat ieteicams. Bet necienīt nevainīgo uz nāvi notiesāto cilvēka pēdējā vēlmi, būtu traki, pavisam neieteicams, īpaši, kad pieminētais cilvēks ir Dieva Dēls. Ēd cītīgi Garīgo pārtiku vispār un īpaši Svēto Vakarēdienu, nāk uz visām Garīgām maltītēm, kas notiek draudzē. Tas ir labākais veids, lai cienītu Jēzu Kristu.

Šodienas bauslis: Ir jāēd Garīgo pārtiku un Svēto Vakarēdienu bieži, jo, Jēzus ir tā teicis.

Šodienas evaņģēlijs: Svētais Vakarēdiens ir nemirstības zāles, tiem, kuri tic dzīve nav komēdija, bet nopietna luga, jo, nekas nebeidzas ar fizisko nāvi, ir turpinājums.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Kristus asinis aizsargā no garīgās nāves.

2.      Kristus ir reāli klāt esošs Dievgaldā un ir jāiet pie Dievgalda bez akmeņiem kabatā, bez dusmām uz citiem, un bez gatavības dusmoties uz citiem.

3.      Ir jāatstāj pasauli, lai ietu pie Tēva.