Palmarum (Pūpolu svētdiena) – Otrā Ciešanu laika

Sprediķis

Cakarijas 2:14-17, Filipiešiem 2:5-11, Jāņa ev. 12:1-16

Šodien ir Pūpolsvētdiena, un galvenā tēma ir Jēzus ceļš uz krustu. It kā uzsvars šodien ir Jēzus iejāšana Jeruzālemē, bet tikai it kā. Šī iejāšana ir tikai tranzītposms ceļā uz galveno tēmu, kas ir krusts. Mācība ir, ka mums arī jābūt gataviem iet uz Jēzus krustu, jābūt gataviem izturēt ciešanas un neērtības Kristus dēļ. Kā to panākt un kā uzlabot šo pasauli? Par to māca šodienas lasījumi.

Pirmajā lasījumā galvenais vārds ir klusu. Latviski šo nedēļu sauc par Kluso nedēļu. Zviedru valodā saucas - Mierīga nedēļa, mierīga tādā veidā, ka nedēļa ar pēc iespējas mazāk darbiem. Angļu valodā saka - Svētā nedēļa. Te ir lieliska mācība, kā pavadīt šo nedēļu. Pēc iespējas klusu, proti, runā pēc iespējas mazāk ar cilvēkiem un pēc iespējas vairāk ar Trīsvienīgo Dievu. Pēc iespējas mierīgi, proti, pēc iespējas vairāk atliec parastus darbus, lai pēc iespējas vairāk veltītu laiku Trīsvienīgajam Dievam. Pēc iespējas svēti, proti, nodod sevi pēc iespējas vairāk svētai dzīvei un Svētajam Trīsvienīgajam Dievam. Otrais lasījums māca, par Jēzu, kāds Viņš ir, un, ka tev un man būtu jābūt pēc iespējas līdzīgākiem Viņam. Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Grēkā krišanā, šis tēls netika pilnīgi sabojāts, bet stipri traumēts.

Līdzībā vajag nodarboties ar garīgiem būvdarbiem savā dvēselē. Proti, caur svēto dzīvi un svēttapšanu atjaunot šo Dieva tēlu sevī. Te mums ir trīs nopietni pretinieki, sātans, pasaule un paša grēcīgā miesa. Tāpēc kristietis nekad nevar sūdzēties par garlaicību. Ja tu ņem šo uzdevumu nopietni, ja cīnies ar grēku un mēģini atjaunot šo Dieva tēlu sevī caur svēto dzīvi, tad tev VIENMĒR ir ko darīt, tad nekad nav garlaicīgi. Galvenais uzdevums ir, lai paliktu pēc iespējas līdzīgāks Jēzum. Atslēgas vārdi šā uzdevuma veikšanai ir pazemība, pacietība un paklausība. Pašreiz pie mums psiholoģiskas, morāliskas vajāšanas pret kristiešiem nav aiz stūra, bet jau klāt. Laikam visi zina, ka mūzikas akadēmijas rektors ir nonācis nepatikšanās un ir tie kuri prasa, lai viņš atkāptos no amata. Tikai Dievs var lasīt sirdis, es nezinu īsto iemeslu, kāpēc tiek prasīts viņa demisiju, bet iemesls noteikti varētu būt, ka viņš ir nopietns kristietis un iestājas par klasiskām ģimenes vērtībām.

Asiņainas vajāšanas pret mums laikam nav aiz stūra, bet varbūt arī nav aiz kalniem. Valdoša koalīcija ir nepārprotami iestājusies par agresīvo politiku pret mums. Tāpēc ir aktuāls jautājums, kā sagatavoties, lai tu spētu sekot Jēzum līdz krustam. Par to māca šodienas evaņģēlijs. Jēzus apmeklēja Lācaru un viņa māsas Martu un Mariju. Tīri burtiski tas nav iespējams mums, bet garīgā aspektā tas ir pilnīgi iespējams. Ir rakstīts, ka daudzi nāca pie ticības caur Lācara liecību. Liecināt par Jēzu bija viņa galvenā dotība. Marta kalpoja ar praktiskiem darbiem, diakonija bija viņas galvenā dotība. Marija sēdēja pie Jēzus kājām un pielūdza Viņu, liturģija un pielūgsme bija viņas galvenā dotība. Visos laikos un visās vietās kristīgai baznīcai ir jānodarbojas ar šīm trim galvenajām lietām - pielūgsme, diakonija un liecība par Jēzu. Ja tu izvērtē sevi, tad ir laikam tā, ka viena no šīm trim lietām ir tava galvenā dotība. Laikam viena no ir, kas tev pirmkārt patīk un padodas.

Tas ir normāli, ka viena lieta ir galvenais tev. Tomēr, katram ir jānodarbojas ar visām trim. Ja tu tikai pielūdzi, bet nekad nekalpo citiem un nekad neliecini par savu ticību, tu nodarbojies ar reliģisko savtīgumu, kas ir slikti. Ja tu kalpo ar praktiskiem darbiem, bet nekad nepielūdz, tad vairs nav kristīgā diakonija, bet cilvēciskā labdarība. Ja tu liecini par Jēzu, bet nekad nepielūdz Viņu, tad ātrāk vai vēlāk tava liecība būs šķība un maldīga. Tāpēc, lai stiprinātos ticībā un lai būtu spējīgam iet līdz Jēzus krustam, kristīgam cilvēkam ir jānodarbojas ar visām no šīm trim lietām. Pielūgsme, diakonija un liecība. Vienīgā būtiskā piebilde ir, ka parasti viena no ir tava galvenā dotība un interese. Apmeklējot Lācaru, Martu un Mariju tu stiprinies ticībā.

Ir arī rakstīts, ka šie trīs un laikam vēl vairāk sēdēja pie galda kopā ar Jēzu. Tas ir pēc būtības tas pats kā apmeklēt Lācaru, Martu un Mariju, tikai izteikts ar citiem vārdiem. Sēdēt pie galda kopā ar Jēzu nozīmē ēst garīgo pārtiku kopā ar Viņu un tādējādi garīgi stiprināties. Šeit Jūdas uzdod sevi par taisnīgo un grib uzlabot pasauli, dodot trīs simts sudraba gabalus nabagiem. Īstais iemesls ir laikam, ka viņš gribēja nozagt attiecīgo naudu, bet pamatjautājums ir, kā uzlabot pasauli? Varētu likties, ka Jūdam ir taisnība, vajadzētu dot naudu nabagiem, lai pasaule paliktu taisnīgāka. Jūdam nebija galīgi nepareizi. Īpaši tagad gavēņa laikā žēlsirdības darbiem ir sava vieta, un tur noteikti iekļaujas, lai palīdzētu nabagiem. Tomēr, ne vienmēr tas līdz, jo pamatiemesls nabadzībai ir, ka cilvēkiem ir ļaunas, cietas sirdis un dara viens otram pāri. Tikai dodot naudu nabagiem ir, lai novērstu sekas, bet netikt līdz cēlonim. Kā tikt līdz cēlonim, kā mainīt cilvēku sirdis, lai viņi nedara viens otram pāri, lai nabadzību lēnā garā izskaustu?

Ir tikai viens veids, tas ir apmeklēt Lācaru, Martu un Mariju, kāes to paskaidroju. Ja cilvēki apmeklē Lācaru, Martu un Mariju, viņu sirdis lēnā garā mainās uz labāku pusi un viņi vairs nedara viens otram pāri. Diemžēl ir maz ticams, ka visi to darīs, nekad nepietrūks cietsirdīgi, kuri dara citiem pāri un tāpēc nabagi nekad pietrūks un tāpēc žēlsirdības darbi ir vienmēr aktuāli. Tomēr, vajag apzināties, ka tikai gāzt naudu pāri nabagiem pa labi un pa kreisi sevišķi nelīdz. Tā nauda tikai nonāks nepareizās kabatās gala rezultātā. Mainīt sirdis, noņemt cēloni, apmeklēt Lācaru, Martu un Mariju ir daudz iedarbīgāks veids, lai palīdzētu nabagiem.

Šodienas bauslis: Tev un man ir jābūt gataviem iet kopā ar Jēzu līdz krustam.

Šodienas evaņģēlijs: Kaut tikai nedaudz, ir tomēr iespējams uzlabot šo pasauli, apmeklējot Lācaru, Martu un Mariju.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Mēģini pavadīt šo nedēļu pēc iespējas klusi, mierīgi un svētīgi.

2.      Īstam kristietim nekad nav garlaicīgi. Atjaunot Dieva tēlu un līdzību sevī caur svēto dzīvi ir nopietns darbs.

3.      Morāliskās vajāšanas ir jau klāt, asiņainas varbūt nav aiz kalniem. Stiprinies ticībā, lai tu spētu turēties pie Jēzus arī pretvējā un nepatīkamos apstākļos.