Pelnu dienas sprediķis

Jesaja 58:4-8, Jēkab 2:14-17, Mateja ev. 6:16-21

Es biju piesardzīgs ģenerālis jau tad, un atceros, ka izvērtēju riskus pirms tam. Man likās, ka nekas bīstams nevar būt, jo, tās skudras bija tik maziņas, daudz mazākas par mani. Ja būtu desmit, maksimums divdesmit skudras tajā pūznī, tad tā arī būtu, bet. Tur bija krietni vairāk skudras. Tur bija viens pūznis, bet neskaitāmas skudras. Kāpēc es šo stāstu, kāds ir sakars ar šodienas tēmu? Ja tu gavē un ņem savu ticību nopietni, tad tas nav sātanam pa pratām, un viņš dodas pretuzbrukumā. Un ar sātanu ir aptuveni tas pats princips kā ar tām skudrām. Ir viens galvenais sātans, jā, bet viņam ir neskaitāmi sīki velni kā palīgi. Ja tu cīnies Trīsvienīgā Dievā spēkā pret sātanu, tad tev līdzībā ir aizsargtērps, tad sātans un tie sīkie velni nevar tev uzčurāt, kost, ar savu ļauno indi. 

Bet viens pats savā spēkā pret sātanu tavas izredzes ir tādas pašas kā viegli apģērbts cilvēks skudru pūznī, proti, nekādas. Ar sātanu ir divi grāvji un viens pareizs vidusceļš. Trīsvienīgais Dievs ir spēcīgāks par sātanu, Viņā spēkā ir iespējams uzveikt sātanu. Viens grāvis ir, lai ticētu, ka sātans ir spēcīgāks par Dievu, tā nav. Otrais grāvis ir, lai novērtētu sātanu pa zemu, lai bravurīgi neuztvert viņu kā drauds. Mana pieredze ir viennozīmīga. Daudzi kristieši iekrīt otrā grāvī, novērtē sātanu pa zemu. Dažreiz tik traki, ka viņi domā, ka viņš vispār neeksistē, pārsvarā, ka viņi uztver, ka sātans ir muļķis, no kā nevajag baidīties. Bet tā nav. Ja tu atrodies skudru pūznī ar vieglu apģērbu, tu nevari nepamanīt tās skudras. Bet diemžēl sātans ir tā apmuļķojis daudzus kristiešus, ka viņi to vispār nepamana, bet uztver, ka viss ir normāli. Tev liekas, ka mācītājs ir diezgan zaļš, un, ka nevajag viņam klausīt, kad saka, kas nav pa prātam. Tas tev liekas normāli, bet, tie ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī.

Tev liekas, ka cits cilvēks draudzē ir vientiesīgs, un, ka ir normāli nicināt viņu sirdī un dažreiz to arī izpaust skaļi. Tas ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī. Tev liekas, ka ir normāli diezgan bieži palikt mājās Svētdienās, un tikpat vērtīgi pastaigāties mežā un runāt ar savu draudzeni. Bet arī tas ir sātana meli, kas ir iesakņojies tavā sirdī. Ir viena būtiska atšķirība starp skudrām un sātanu. Skudras nedodas agresīva uzbrukumā, tās tikai aizstāvējās, bet sātans dodas agresīva uzbrukumā visu laiku. Tā līdzība ir, ka sātans un sīkās skudras kaujas tikpat spēcīgi. Visu laiku ir jāpiesauc Dieva aizsardzība un palīdzība, citādi tie sīkie velni tev uzbrūk tikpat spēcīgi kā skudras. Kā sātans uzbrūk, kā aizstāvēties? Te būtu gana daudz ko pateikt, bet īsumā, sātans uzbrūk ar visādiem meliem. Un ir jāaizstāvas ar Bībeles vārdiem un ar atsauci uz Jēzus Vārdu un asinīm.

Kad sātans rāpo un lien pie sirds kā sīkas skudras, tev ir jādod viņam tā pa muti, lai viņš bēg prom pa galvu pa kaklu, kā es bēgu no tām skudrām. Ir jāsaka viņam šādi: tu neesi saimnieks manā sirdī un manā mājā, tev nav nekādas tiesības te. Bet no tevis vien viņš nebaidās, tāpēc ir jāsaka Jēzus Vārdā atkāpies, Jēzus asins spēkā atkāpies. Un citē kādu vārdu no Bībeles, principā viss der, bet īpaši noder kaut kas par Dieva mīlestību uz mums un par grēku piedošanu. Gavēņa būtība ir, lai rūdītu un savaldītu raksturu. Bet tas nenotiek bez sātana pretestības, viņam nepatīk zaudēt teritoriju. Tāpēc visu laiku ir jāpiesauc Dieva aizsardzība, citādi tie sīkie velni ierāpo sirdī, tikpat čakli cik skudras uzrāpo visam, kas nāk priekšā. Gribētu pabeigt ar vienu aspektu, kā rūdīt raksturu. Kad es biju bēdzis no tām skudrām es sūdzējos mammai, ka tās ļaunās skudras bija uzbrukušas man pilnīgi netaisnīgi un agresīvi. Manā izpratnē es biju pilnīgi balts, un tās skudras pilnīgi melnas.

Bet māte bija ļoti psiholoģiska un gudra, un paskaidroja man lietas būtību. Ja kāds milzis atnāktu pie mums un sāktu raut mājas jumtu nost, vai es būtu priecīgs? Viņa man paskaidroja, ka es biju agresors, ka tās skudras tikai aizstāvējās, ka man nebija tiesības jaukt viņu māju nost. Viņa paskaidroja, ka pats biju vainīgs. Es domāju, ka es neesmu unikāls eksemplārs. Kad kaut kas sanāk greizi, mēs parasti esam pārliecināti, ka citi ir vainīgi. Dažreiz tā arī ir, bet retāk nekā mēs domājam. Gana bieži vismaz pa daļai esam paši vārījuši attiecīgo slikto putru. Gana bieži vismaz pa daļai esam paši vainīgi, nevis citi. Filmā “Likteņdzirnas” ir Beisiks, kurš redz cilvēkus, kuri iet svētceļojumā, bet viņš to nezin un saka: “Pikets, te laukos?” Un skan atbilde. “Piketā vainu meklē citos, bet Svētceļojumā - pie sevis!” Gavēnis un svētceļojumi ir par to, lai atrastu vainas pie sevis.

Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka vienam pašam, bez Dieva aizsardzības, tev nav nekādas izredzes cīņā ar sātanu. Nedrīkst novērtēt sātanu pa zemu.

Šodienas evaņģēlijs: Dieva spēkā sātanam būs jābēg no tevis kā es bēgu no tām skudrām.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.      Ir viens skudru pūznis, bet daudzas skudras. Tāpat ir viens sātans, bet gana daudzi sīki velni, kuri lien tāpat kā skudras.

2.      Neievērot ko mācītājs saka, nicināšana pret vientiesīgiem, izpalikšana no Dievkalpojumiem utt ir sātana meli, kuri varbūt ir iesakņojušies tavā sirdī.

3.      Nevar nepamanīt, ja esi skudru pūznī ar vieglu apģērbu, bet diemžēl daudzi kristieši nepamana, ka sātans ir pamatīgi viņus apmuļķojis.