Sprediķis 3.svētdiena pēc Zvaigznes dienas

Jesaja 45:22-24, Galatiešiem 2:19-21, Jāņa ev. 4:27-42

Nākošās svētdienas evaņģēlijs: Jāņa 5:1-14

Šodienas galvenā tēma ir, ka Jēzus rada ticību. Šis ir saistīts ar diviem pamatjautājumiem, kas ir Jēzus, ko Viņš dara? Jēzus ir Dieva Dēls, nācis pie mums, lai veidotu ticību. Ko Viņš dara, kā ticība rodas, māca šodienas lasījumi.  

Vecās Derības lasījums māca, ka Bībeles Trīsvienīgais Dievs ir vienīgais, kas eksistē pa īstam, kam ir būtība. Musulmaņu, hinduistu, seno latviešu dievi un visi citi t.s dievi ir tikai tukši nosaukumi bez būtības, kas neeksistē pa īstam. Tāpēc ir jātic Bībeles Trīsvienīgajam Dievam un Jēzum Kristum, kas ir vienīgais glābējs. Un ir jāpārbauda sevi, vai tā ir ar mani. Otrais lasījums māca sīkāk, kā iegūt īsto ticību, kāda ir īsta ticība. Pāvils saka, ka viņš pats vairs nedzīvo, ka Jēzus dzīvo viņā. Tīri burtiski mums nav jāmirst priekšlaicīgi, bet līdzībā gan. Katru dienu man ir jāpadodas zem Jēzus, atzīt Viņu par Kungu un sevi par kalpu. Ar citiem vārdiem, katru dienu ir jāiet uz savām bērēm. Ir daudzi iemesli, kāpēc cilvēki netic, bet viens parastais iemesls ir, ka cilvēks negrib iet uz savām bērēm katru dienu.

Tāpēc ir jālūdz, lai es spētu, lai es gribētu, katru dienu iet uz savām bērēm, proti, katru dienu padoties Jēzum. Tikai tā rodas īsta ticība. Pāvils arī saka, ka, ja bauslība, proti mūsu paši darbi, spētu dot taisnību, tad Jēzum nebūtu jāmirst pie krusta. Tāpēc īsta ticība ir ticība Jēzum un Viņa krusta nāvei, nevis ticība saviem labiem darbiem, kas nemaz nav tik labi gala rezultātā. Evaņģēlijā ir rakstīts, ka mācekļi nāca pie Jēzus. Nākt pie Jēzus, tā ir īstas ticības sākums. Un ir jānāk BRĪVPRĀTĪGI, AR ATVĒRTU SIRDI. Un ticība ir priekš visiem, visi ir aicināti neatkarīgi no dotībām. Ja tev ir vieninieks matemātikā, tad nav ko iet uz inženieru izglītību. Ja tev ir pavisam neveiklas rokas, tad nav ko iet uz amata skolu. Šajā pasaulē ir ierobežojumi atkarīgi no dotībām, bet tā nav Trīsvienīgā Dieva priekšā. Vienīga vajadzīgā dotība ir spēja iet uz savām bērēm katru dienu. Ja vien grib, to visi māk, neatkarīgi kāda ir atzīme matemātikā.

Jēzus runāja ar sievieti, samarieti, viens pats nomaļā vietā bez lieciniekiem. Tajā laikā tas tika uzskatīts par pavisam nepiemērotu. Bet ir rakstīts, ka tie mācekļi nepajautāja Viņam, ko Viņi dara, kaut simts % drošs viņiem tas likās jocīgi. Nepajautāja, tāpēc, ka bija uzticība Jēzum, ka Viņš zina, ko dara. Ja tu māki vienmēr uzticēties Jēzum bez jautājumiem un ierunām, tad ir ļoti labi, tad dari tā. Tomēr, esam cilvēki ar visādām vājībām un reti kāds ir tik svēts un stiprs ticībā, ka vienmēr tā māk. Tāpēc, nav aizliegts uzdot jautājumus Jēzum. Ja tu kaut ko nesaproti, ja kaut kas traucē tev ticēt, tad vari droši pajautāt Jēzum par attiecīgo lietu. Kāpēc tā notiek, ko Viņš grib ar to pateikt utt. Ātrāk vai vēlāk Viņš atbildēs un paskaidros. Dažreiz atbild caur mācītāju, dažreiz caur kādu Bībeles vārdu, dažreiz lūgšanas laikā, dažreiz caur citu cilvēku teikto, dažreiz caur ikdienišķu notikumu utt.

Tieši kā atbild atšķiras, bet ka ātrāk vai vēlāk atbild, par to tu vari būt drošs, ja vien uztur personiskas attiecības un dzīvo Jēzus tuvumā. Ir arī rakstīts, ka tā sieviete atstāja savu ūdens krūzi. Tas ir maigi izsakoties pārsteidzoši. Galvenais iemesls, kāpēc viņa aizgāja, bija pēc ūdens. Tur ir pavisam karsti un ūdenim ir zelta vērtība tuvajos austrumos. Atbilstoši mūsu apstākļiem tas ir kā iepirkties veikalā par simts eiro un aizmirst, atstāt tās preces veikalā. Tā gan normāli nenotiek. Varbūt viņa gribēja skriet ātrāk uz to ciemu, lai pastāstītu citiem, varbūt viņa tik ļoti aizraujas ar šo atziņu, ka tiešām aizmirsa to ūdeni. Bet jebkurā gadījumā tas liecina par radikālām izmaiņām, par citam prioritātēm. Ievērot šo sievieti varam mācīties par pozitīvām sekām no īstas ticības. Viņai bija bijis pieci vīri un tagad dzīvoja kopā ar sesto. Viņa aizgāja viena pati uz aku dienas laikā, karstumā, kad visas citas sievietes gāja no rīta, kad nav karsti.   

Iemesls ir bez šaubām ka viņa bija izstumta, ka tika uzskatīta ne kā prostitūta bet uz to pusi, ka visi cita raustīja degunu uz viņu un turēja viņu zemu. Kas mūsdienās tiek uzskatīts par normālu, tajā laikā bija kauna traips. Visticamāk viņai ir brūces un rētas sirdī diezgan, visticamāk viņai ir it kā pamats, lai nemīlētu un negribētu sadraudzēties ar tiem pārējiem tajā ciematā. Bet viņa pati saka tiem pārējiem, ka Jēzus ir stāstījis viņas biogrāfiju. Viņa pati sāk runāt par savām kaunu lietām, viņa pati sāk runāt par savām brūcēm un rētām sirdī, viņa pati izvelk gaismā, par ko vajadzētu kaunēties un apslēpt. Un to viņa saka tiem cilvēkiem, kas skatās pavisam šķībi uz viņu un laikam ne burtiski, bet līdzībā gan, ir devis viņai pa muti ne vienu reizi vien. Pavisam pozitīvas, radikālas un negaidītas izmaiņas, gandrīz neticamas. Kāpēc, kas ir noticis? Viņa ir pārliecināta, par savu grēku piedošanu. Viņa ir pārliecināta, ka Jēzus viņu mīl un tur viņu par cilvēku, radīts pēc Dieva tēla un līdzības.

Jēzus ir dziedinājis brūces un rētas viņas sirdī, Viņš ir noņēmis visu, kas sāpēja un aizvietojis ar prieku. Akmens sirds ir palikusi par mīkstu sirdi. Un tādējādi rodas mīlestība un piedošana uz tiem pārējiem ciematā, lai viņa grib liecināt viņiem par Jēzu. Viņa vairs nebaidās no cilvēkiem, viņa spēj runāt par to, kas iepriekš sāpēja, viņa vairs nedomā par savu prestižu, par savu godu. Jēzus noņem šķēršļus ticībai, Viņš pārveido vājības vai kaunu lietas par svētībām, Viņš palīdz piedot un noņem bailes no cilvēkiem. Lūk, kādas pozitīvas sekas, lielas svētības no īstas ticības. Tāpēc ticība Jēzum Kristum ir pavisam būtisks un cēls mērķis. To mēs iegūstam nodarbojoties ar garīgo lauksaimniecību. Šeit it kā Jēzus runā par lauksaimniecību, bet zem rindām runa ir par garīgo lauksaimniecību. Iet uz savām bērēm katru dienu ir kā ravēt nezāles un art, lūgt, lasīt Bībeli, nākt uz baznīcu utt. ir sēšana. Raža ir ticības mieru un prieku, visas pozitīvas izmaiņas, kas notika ar šo sievieti un mūžīgo svētlaimi pēc fiziskās nāves.

Šodienas bauslis: Ir jāiet uz savām bērēm katru dienu, proti, padoties zem Jēzus un atzīt Viņu par Kungu katru dienu.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus noņem šķēršļus ticībai, pārveido vājības par svētībām un noņem bailes no cilvēkiem.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Ir jātic Trīsvienīgajam Dievam, jo, Viņam vienam ir būtība un eksistē pa īstam.

2.    Ticība uz Jēzus krustu, nevis uz saviem darbiem, ir īsta ticība.

3.    Ja tev ir grūti ticēt, tu drīksti uzdot jautājumu Jēzum. Agrāk vai vēlāk, kaut kā Viņš atbildēs.