Sprediķis 2.sv. pēc Zvaigznes dienas

Jesaja 42:1-7, 1 Pēter 3:18-22, Lūkas ev. 3:15-22

Nākošās Svētdienas evaņģēlijs Jāņa 4:27-42

Šodienas galvenā tēma ir par Jēzus kristībām. Kristības nozīmē grēku piedošanu. Jēzus ir bez grēka, kāpēc Viņam vajag kristīties? Tas varētu likties nevajadzīgi.

Un šajā aspektā Jēzus kristības arī bija nevajadzīgas. Jēzum pašam tās nebija vajadzīgas. Iemesls ir cits. Tā ir pravietiska zīme, ka Viņš, pats bez grēka, nomirs un augšāmcelsies, un tādējādi padarīs grēku piedošanu iespējamu mums. Jēzus kristības rāda, parāda tālāk uz Viņa krustu un augšāmcelšanos. Pirmajā lasījumā dzirdējām, ka Dievs mūs sauc taisnībā. Tas nenozīmē, ka Trīsvienīgais Dievs ņem mūs pretī, tāpēc, ka paši esam ļoti taisnīgi un bez grēka. Vārds taisnība attiecas uz Dieva doto taisnību, nevis uz mūsu taisnību. Tas vārds, kas te ir lietots orģinālvalodā nozīmē kaut ko, kas ir pareizs un pabeigts. Tātad, lai mēs paši būtu taisnīgi, ir jādara visu pareizi un vajag visu pabeigt. Teorētiski viegli, bet praksē grūti, pat neiespējams.

Reiz bija maza meitene, kas gribēja šūt galdautu mammai kā Ziemsvētku dāvanu. Ar 1. septembri viņa sāka iet šūšanas pulciņā un uzšuva smuko galdautu, bet nosmērēja to. Nekas, viņa domāja, vēl ir laiks. Uzšuva otru, bet sanāca ar šķībām vīlēm. Nekas, viņa domāja, vel ir laiks līdz svētkiem. Uzšuva trešo, bet krāsu kompozīcija nebija laba. Nekas viņa domāja, vēl ir laiks. Tā turpinājās visu rudeni, ar visiem galdautiem kaut kas sanāca neveiksmīgi. Ap pirmo adventi viņa ir pamatīgi nervoza, drīz ir Ziemsvētki un nav ko dot mammai. Visi galdauti ir nepareizi vai nepabeigti. Tad Jēzus nāk pie viņas un saka: dod Man tos nepareizos un nepabeigtos galdautus. Viņa tā dara un vietā Jēzus dod viņai pavisam smuku, pareizu un pabeigtu galdautu, ko dot mammai. Tā ir taisnošana.

Ko es gribu pateikt ar šo stāstu? Tā mazā meitene esam mēs, ikviens no mums. Tas galdauts ir mūsu dzīves. Mēs pūlējāmies ar visiem spēkiem, lai viss sanāktu labi. Un pēc tam gribam parādīt to galdautu, mūsu it kā veiksmīgas dzīves, vecākiem, radiem, draugiem un pateikt: skaties, cik smuki man viss ir sanācis. Bet, kam viss sanāk pavisam pareizi un pabeigts? Nevienam. Vairāk vai mazāk mums visiem kaut kas sanāk nepareizi un nepabeigts.

Mūsu taisnība ir vienmēr vairāk vai mazāk nepareiza un nepabeigta. Tāpēc grēku piedošana, kas ir iespējams caur Jēzus nāvi, ir vienīgais veids, lai mēs būtu taisnīgi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Lūk, Jēzus kristības rāda, parāda, tālāk uz Viņa nāvi un krustu. Otrajā lasījumā dzirdējām, ka Jēzus ir sludinājis gariem cietumā. Tas nozīmē, ka no Lielās Piektdienas plkst. trijiem līdz Savai augšāmcelšanai, Jēzus sludināja evaņģēliju visiem, kuri dzīvoja Vecās Derības laikā, lai arī viņi varētu tikt pestīti. Te ir arī pieminēts par Noas dienām. Astoņi gabali, kas bija niecīga daļa no zemes iedzīvotājiem, tika izglābti šķirstā. Diemžēl tie ticīgi ir ļoti maz, visos laikos un visās vietās. Te ir arī pieminēts par Jēzus krusta nāvi. Tātad princips ir atkal tas pats. Jēzus kristības rāda, parāda, tālāk uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos.

Evaņģēlijā dzirdējām, ka ļaudis kaut ko gaidīja savās sirdīs un domāja par Jāni. Tulkojums ir pareizs pēc būtības, bet mazliet pa vāju. Ka ļaudīm bija lielas gaidas, ļoti sagaidīja kaut ko būtu pareizāk. Ļaudis ir Trīsvienīāa Dieva ļaudis, Dieva tauta. Tātad Dieva tautai klājas kaut ko lielu un brīnišķīgu sagaidīt no Trīsvienīgā Dieva. Es ceru, ka tev ir tādas gaidas, ka tu ticībā sagaidi kaut ko pozitīvu no Dieva. Ja nē, tad ir jālūdz lai tev būtu tādas gaidas vai, ka Dievs uztur un pastiprina tavas cerības. Dieva tauta arī domāja par Jāni. Tīri burtiski te ir rakstīts, ka viņiem bija dialogs ar sevi, sevī, par Jāni. Šis ir ļoti cieši saistīts ar to sagaidīšanu, bet nav gluži tas pats. Te ir runa par sapņiem, par tādiem sapņiem, kas mums ir ar atvērtām acīm, būdami nomodā. Ja tev ir sapņi par kaut ko, kas nav savienojams ar kristīgo ticību, ka tu būtu slavens un bagāts, tad ir protams šķībi.

Tomēr, ir ļoti skaisti, ja tev ir sapnis par kaut ko, kas ir savienojams ar kristīgo ticību, kas ir pa tēmu. Tādi sapņi varētu būt ļoti atšķirīgi, bet piemēram, ka baznīca būtu izremontēta līdz galam, ka notiktu garīgā atmodu pilsētā, ka mēs varētu modernizēt un paplašināt Bībeles muzeju utt. Ir jālūdz, lai tev būtu tāds sapnis sirdī, un lai Dievs vadītu un palīdzētu, lai to īstenotu. Uzturi dialogu sevī, starp sevi un Dievu par šo, un Dievs parādīs ceļu. Jānis Kristītājs saka, ka Jēzus ir stiprāks par sevi, un, ka viņš pats nav cienīgs pat būt par Viņa kalpu. Tā ir pazemības pazīmes un mums ir arī jālūdz, lai mēs domātu tāpat, ka mēs arī būtu pazemīgi Trīsvienīgā Dieva priekšā. Te ir arī pateikts, ka Jānis pārmācīja Hērodu. Tas varētu likties ne pa tēmu, nav saistīts ar Jēzus kristību.   

Bet ir saistīts. Kā un kāpēc? Viss, ko esmu teicis līdz šim mums jābūt teorētiskai zināšanai un pārliecībai. Bet ne tikai, tam arī mums būtu jābūt sirdslietai. Ar citiem vārdiem, šai atziņai vajadzētu kustēties aptuveni 30 centimetri no galvas uz leju līdz sirdij. Kā tas notiek? Caur lūgšanu un svēto dzīvi. Grēki, ko mēs nenožēlojam ir liels, drīzāk totāls šķērslis lūgšanai. Tātad pārmācība saistībā ar grēku ir ļoti pa tēmu, lai mums nebūtu šķērslis lūgšanai, šķērslis pa ceļu no galvas līdz sirdij. Un likmes ir augstas. Ir rakstīts šajā evaņģēlijā, ka pelavas tiks sadedzinātas neizdzēšamā ugunī. Grieķu valodā te ir rakstīts asbesta uguns. Asbests ir veselībai ļoti kaitīga viela, ko lieto pirmkārt būvniecībā. Tautā ir teiciens asbestvecene un laikam visi zina kas, kāda tāda ir. Elles uguns ir asbestsuguns, pavisam nepatīkama, no kā gan vajag izvairīties. Tāpēc gan vajag noņemt šķēršļus lūgšanai, nožēlot grēkus un būt ar jūtīgu un dzīvu sirdsapziņu. Vārds sirdsapziņa ļoti labi izsaka, par ko iet runa, bet nav izsmeļoša. Angļu un zviedru valodā lieto vārdu, kas tulkots latviski nozīmē kopīga zināšana.

Abi vārdi ir labi un ja saliek kopā tad labi izsaka par ko iet runā. Ko tu pirmkārt zini sirdī, kaut arī galvā un, kaut kas ko tu un Trīsvienīgais Dievs zina kopā, ko jūs abi zināt. Ka jums ir kopīga diagnoze par tevi. Kādai diagnozei tad būtu jābūt sirdī, ko vajadzētu zināt kopā ar Dievu? Ka mūsu taisnība ir nepilnīga, vairāk vai mazāk nepareiza un nepabeigta. Ka Jēzus taisnība, iegūta caur Viņa nāvi un augšāmcelšanās ir vienīgā, kas der. No žēlastības Trīsvienīgais Dievs grib dot tev šo atziņu. No žēlastības esam Dieva bērni, taisnoti ar Jēzus taisnību un Dievam patīkami.

Šodienas bauslis: Ir jāsaprot, ka grēka apziņa un ticība uz Jēzus krustu un augšāmcelšanos ir vienīgais glābšanas ceļš.

Šodienas evaņģēlijs: No žēlastības esam Dieva bērni, taisnoti un Dievam patīkami.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Jēzus kristības rāda, parāda, tālāk uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos.

2.    Ir jālūdz, lai tev ir gaidas un sapņi, kuri ir saistīti ar kristīgo ticību.

3.    Ir jālūdz, lai tev un Dievam būtu kopīga diagnoze par tevi, ka tava taisnība neder, lai atvērtu Debesu Valstības vārtus.