Sprediķis Martīra Stefana diena

Šodien ir svēta Stefana diena un galvenā tēma ir par tiem, kuri ir tikuši nogalināti vai smagi cietuši savas ticības dēļ. Šodien notiek brutālas un asiņainas vajāšanas pret kristīgo baznīcu principā visās komunistiskās un musulmaņu valstīs visā pasaulē. Daudz brutālāk nekā šeit padomju laikā. Mums ir jāzina, ka tā ir, mums jālūdz par šiem ticības brāļiem un māsām un mums jābūt līdzjūtībai ar viņiem.

Šodienas Bībeles lasījumi palīdz mums saprast vajāšanas būtību, kāpēc, kā notiek, kā cilvēks to uztver, kādas sekas utt. Vecās Derības lasījumā, dzirdējām par Jeremiju. Viņš dzīvoja laikā, kad tauta bija atkritusi. Un tāpēc viņam bija jāsaka patiesība. Ka tauta ir bezdievīga, kas maigi izsakoties nebija populāri, un viņam bija pavisam grūti ar to visu. Tad Jeremija mēģināja ar vienkāršāko risinājumu, klusēt, vairs ne teikt patiesību. Bet kas notika? Viņa sirdī bija degoša uguns. Tā bija Trīsvienīgā Dieva mīlestības uguns, kas lika viņam turpināt teikt patiesību, kaut tam bija liela pretestība. Princips ir tas pats šodien. Ja Trīsvienīgā Dieva mīlestības uguns deg mūsu sirdīs, un tā jābūt, tad mēs nevaram klusēt, neatkarīgi no nepatīkamām sekām. Tāpēc, ka kristīgā ticība ir PATIESĪBA ar lielo burtu, ko nevar mainīt, pie kā cilvēkiem ir vai nu jāpielāgojas un jātic vai jādeg ellē. Citi varianti nav.

Otrajā lasījumā dzirdējām par Stefanu, kas tika nogalināts ticības dēļ. Arī par Saulu, kas ir tas pats Pāvils. Viņš mainīja vārdu pēc tam, kad bija palicis ticīgs. Vārds Stefans nozīmē, tas kas ir aplikts ar vainagu. Senos laikos vainags bija balva sporta sacensībās. Stefans zaudēja savu dzīvību pāragri zemes virsū, bet ar to viņš ieguva Debesu Valstības svētlaimes vainagu. Reāli uzvarēja. Ko varam no šī mācīties? Divas lietas. Pirmā, ka cilvēks var radikāli mainīties. Saulus, kristiešu vajātājs, un ļoti brutāls un dedzīgs tāds, palika par kristīgu sludinātāju, par Pāvilu. Kaut reti, tas pats notiek arī šodien. Otrā, kāpēc viņš radikāli mainījās? To tikai Dievs zin līdz galam, bet ļoti ticams, ka Stefana mocekļu nāve viņu iespaidoja. Viņš redzēja, ka Stefanam nebija bailes, un, ka viņš prata mirt bez naida un dusmām. Laikam Pāvils saprata, ka tikai ļoti spēcīgs Dievs var palīdzēt saviem bērniem tā nomirt.

Evaņģēlijā Jēzus runā par uguni. Tā ir pieminēta Svēta Gara uguns, kam būtu jādeg mūsu sirdīs. Ugunij ir divi aspekti. Ja lieto prātīgi un pareizi, silda, ir patīkama un no visām pusēm pozitīvs. Ja lieto nepareizi, ir bīstams un pavisam postošs. Šis ir iemesls kāpēc Svētā Gara ugunij ir jādeg mūsu sirdīs. Likmes ir augstas. Debesu Valstības svētlaime ir neaptverami pozitīva, elles uguns pavisam nepatīkams. Un grēka sliktās sekas ir tikpat postošas kā ugunsgrēki. Jēzus arī runā par Savu kristību, ar ko ir domāts Viņa krusta nāvi. Kāpēc Viņš to piemin saistībā ar vajāšanām? Tam laikam ir divi iemesli. Pirmā, ka Viņš negrib mirt veltīgi par mūsu grēkiem. Krusta nāve Viņam bija ārkārtīgi sāpīgs process. Ja cilvēks neņem pretī, netic un nenožēlo grēkus, tad Jēzus saistībā ar šo cilvēku ir miris veltīgi. Kas Viņam sāp sirdī. Otrais iemesls. Māceklis nav augstāks par savu meistaru. Ja Jēzum bija vajāšanas un fiziskas sāpes, tad mums ir jārēķinājās ar to pašu.

Youtubē var atrast jaunu, pagājušā gada, daudzsēriju kristīgo filmu, the chosen angļu valodā. Latviski izredzētais. Tā filma ir par evaņģēlija notikumiem. Tur ir daži sīkumi par ko piekasīties, bet par 98% es to iesaku. Tur ir viens sižets, kad Matejs, muitnieks, kas sadarbojās ar okupantiem, pievienojas Jēzum un pārējiem mācekļiem. Tad Pēteris ir neapmierināts un saka, ka tādai cūkai, kas ir tautas nodevējs, nedrīkst mums pievienoties. Jēzus atbild, ka Pēteris arī ir grēcinieks. Pēteris atbild, ka šis ir atšķirīgs, ka Matejs ir vēl grēcīgāks. Tad Jēzus atbild tajā filmā: pierod pie atšķirīga. Laikam visi tagad domā savās sirdīs, kas notiks pie mums. Es saku godīgi, ka es nezinu, es neesmu Dievs. Varbūt būs liela garīgā atmoda Latvijā, Rietumeiropā un ASV sākot ar rītdienu. Tā varētu būt. Bet es vairāk ticu, ka tā nebūs, ka mēs savu acu priekšā piedzīvojam lielu atkrišanu, kas ir prognozēts Bībelē, kad tie ticīgie ir pavisam maz.

Un šajos laikos labs lozungs vai devīze varētu būt Jēzus vārdi šajā filmā: pierod pie atšķirīga. Laikam mums arvien vairāk ir jāpierod, ka esam atšķirīgi, ka mūsu un nekristiešu domāšanas veidi arvien vairāk atšķiras, ka būsim arvien mazāku minoritāti. Rietumeiropā un ASV ir diemžēl gana daudzas kristīgās draudzes, kuras ir uzkārušas balto karogu savās baznīcas torņos. Ne tīri burtiski, bet pēc būtības. Gana daudzi mācītāji, apzināti vai neapzināti, vairs neseko patiesības principam savos sprediķos, bet pieprasījuma principam. Proti, viņi sludina, ko cilvēki grib dzirdēt, pēc kā ir pieprasījums, kas nav kontraversiāli, kas padara viņus populārus. Bet mācītājam un katram kristietim ir jāsludina patiesību, ko Jēzus ir teicis, vienalga vai tā ir populāra un pieprasīta jeb nē. Tam ir daudzi iemesli. Bet viens iemesls ir, ka sātans nav pacēlis balto karogu karā pret Jēzu un cilvēkiem. Ragainais ir pacēlis sarkano karogu, kas nozīmē cīņa uz dzīvību un nāvi, gūstekņi, kuri drīkst dzīvot kaut cik patīkamās nometnēs, nebūs. Likmes ir augstas. Tāpēc ir jāturas pie Jēzus un patiesības principa.

Jēzus arī runā par šķelšanos ģimenes starpā, trīs pret divi un otrādi. Līdzībā divi ir tie, kam ir tikai miesa un dvēsele, proti, nekristieši. Trīs ir tie kam ir miesa, dvēsele un Svētais Gars sirdī, proti, kristieši. Ar šo Jēzus nesaka, ka ir pašmērķis sastrīdēties ar saviem radiem. Cik iespējams protams ir jādzīvo mierā ar visiem. Tomēr, ja tu seko patiesības principam, nevis pieprasījuma principam, tu nebūsi visiem pa prātam. Vairāk vai mazāk nesaprašanās vienmēr būs starp tiem, kam ir un kam nav Svētais Gars sirdī. Nevajag un nedrīkst meklēt kašķi ar citiem, bet. Arī nedrīkst atkāpties, baidīties un pāriet pie pieprasījuma principa, kad nesaprašanās rodas. Jo, likmes ir augstas. Tomēr, ir jāatceras divas būtiskas lietas. Pirmā, vienmēr ir jāmīl savus pretiniekus, arī, ja viņi domā pavisam atšķirīgi. Mērķis ar visu, ko mēs darām vienmēr jābūt mīlestībai. Otrā, Dievs palīdzēja Jeremijai izturēt un tikt galā ar atšķirīgo, tas pats ar Stefanu. Arī šodien Jēzus palīdz mums grūtībās, Jēzus palīdz tev būt atšķirīgam un palīdz tikt galā ar atšķirīgo.

Šodienas bauslis: Vienmēr ir jāmīl cilvēku, arī ja viņš domā pavisam atšķirīgi, un ir jāseko patiesības principam, nevis pieprasījuma principam.

Šodienas evaņģēlijs: Jēzus palīdz mums izturēt un tikt galā ar tām grūtībām, kas rodas, kad sekojam patiesības principam.

Gribētu īsi rezumēt savu teikto:

1.    Svētā Gara ugunij ir jādeg mūsu sirdīs.

2.    Sātans ir pacēlis sarkano karogu, likmes ir augstas.

3.    Es neesmu pravietis, bet mans minējums ir, ka arvien vairāk mums ir jāpierod pie atšķirīga.