Opekalna baznīcai – 240!

Labdien, dārgie draugi!

1.septembrī Opekalna baznīcas zvans iezvanīja Pateicības dievkalpojumu par godu mūsu jaukā Dievnama 240 gadu jubilejai. Patiesi, pateicība Dievam, ka šis Viņa nams ir pārdzīvojis dažādus laikus un joprojām stāv stalti.

Kad uz mājām Alūksnē dodos pa Jaunlaicenes ceļu, es ik reizi izjūtu prieku, ieraugot Opekalna baznīcas torni, kas lepni slienas pāri koku galotnēm. Mani šis skats vedina  aizdomāties par Dieva mīlestību un varenību. Man ir jādomā arī par visiem tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri Kunga lietās darbojušies pirms mums.

Tomēr visjaukāk ir, kad zvana Opekalna baznīcas zvans. Tā skaņa ir mazliet piesmakusi, tomēr spēkpilna. Dažkārt šķiet, ka zvanīšana aizskan līdz pašiem zemes dziļumiem. Cilvēkus, kuri zvana skaņas dzird, zvanīšana dara nemierīgus un mudina Dievnamā ieiet. Bet ko viņi iegājuši pamana, uz ko koncentrējas? Vai baznīca viņiem tiešām ir Dieva nams, vai arī tikai vēl viens muzejs, kurā var apskatīt salīdzinoši senus koka rotājumus, bronzas svečturus, ērģeles un, ja palaimējas, arī uzkāpt tornī?

Zvana skaņas mēdz būt dažādas. Ir zvans, kas par kaut ko brīdina. Ir sēru zvans vai, gluži kā Dievkalpojuma sākumā, gaviļu zvans. Lai arī kāds būtu zvanīšanas iemesls, zvana skaņa allaž liek cilvēkam aizdomāties, ko gan šis zvans nozīmē konkrēti viņam.  Vakar notikušās svinības bija īpašas ar to, ka kopā bija pulcējušies cilvēki, kas apzinās savu izredzētību būt Dieva bērniem. Opekalna baznīcas zvans tāpēc skanēja īpaši dzidri un braši, Evaņģēlija priecīgo vēsti par Dieva Dēla uzvaru pār grēku un nāvi pasludinot visai pasaulei. Dievs samaksāja par mani, par tevi, par katru no mums ar Savu vienīgo Dēlu. Tāpēc Baznīcas zvans atkal no jauna zvana un aicina cilvēkus ienākt. Tas aicina uz tikšanos ar Dievu Viņa Svētajā Vārdā, uz tikšanos ar Jēzu - Svētajā miesas un asins sakramentā, uz tikšanos ar ticības brāļiem un māsām - sadraudzībā. To visu un daudz vairāk mēs katrs piedzīvojām šajā svētdienā Opekalna Baznīcā.

“Mīlestību devi Tu, ticību un cerību

Stundā, kurā bijām te, Tava nama paspārnē.

Tev par visām dāvanām, ko te šodien saņēmām,

Pateicības ziedus mēs nesam savās dvēselēs.

Kad šai brīdī šķiramies, to no sirds mēs lūdzamies:

Dod, ka atkal tiekamies Tavā namā, Dievs!”

 Ilgus, ilgus gadus pastāvēt, mīļā Opekalna baznīca un draudze! Dieva vadību, apsardzību un svētību it visā!

 Kristus mīlestībā, mācītājs Vilnis